Intervija ar Egilu Griķi, „Karakudas“ māksliniecisko redaktoru
Kāds bijis šis 2 gadu pašizolācijas laiks?
Egils Griķis: Pašizolācijas laiks bija savāds, bet tomēr labs. Tas deva iespēju domām plūst svabadāk. Netraucēti varēju nodoties pārdomām. Sajutu, kā lēni plūst laiks. Daudz laika ģimenei, bet draugiem – tikai tālruņa zvani un video zvani. Tad nāca izšķirīgs brīdis: „Vai ņemt masku nost?”
Dzejnieks sacīja cēli,
lai bez maskām dzīvojam.
Visiem likās tas kā murgs,
un pats dzejnieks aizdomīgs,
kas par labu maskējās. ((https://www.youtube.com/watch?v=BsRcJU3O1-s))
Kā tas ietekmējis radošo darbu?
E.G.: Radoši strādāt bija gan vieglāk, gan tajā pat laikā grūtāk. Domas par pandēmiju reizi pa reizei iejaucās radošajā procesā. Vai izdosies „nesaķert” COVID-u?
Kādas smagas vai vieglas atziņas tas devis?
E.G.: Nesaspringt, dzenoties pēc materiālām vērtībām. Tās var arī piemirst, jo mūsu garīgajā dzīvē var bez tām lieliski iztikt.
Ko vislabāk izdevās šajā pandēmijas laikā paveikt?
E.G.: Izdevās iemācīties daudz darbam (WordPress, maketēšana) noderīgu iemaņu.
Ko pandēmija traucēja izdarīt?
E.G.: Pandēmija traucēja baudīt kultūras dzīvi klātienē.
Kādas atziņas pandēmijas periods velk sev līdzi?
E.G.: Šādā kritiskā un dramatiskā laikā vērtību pārvērtēšana ir neizbēgama. Mums ir jāatrod savas prioritātes un vērtības. Nevaram ļaut straumei aizraut mūs līdzi.
Vai būs viegli atgriezties atpakaļ pirmspandēmijas sliedēs?
E.G.: Nebūs viegli visiem, jo daudzi nevēlēsies atgriezties dzīvē, kur darbs un privātā dzīve ir strikti nodalīti. Atbildi uz šo jautājumu var mēģināt meklēt filmā „Severance” līdzās pašizolācijai izprovocēja daudzas domas par darba dienu. Šim vārdam vēl neatradu labu tulkojumu latviski. Nošķiršana, nodalīšana… Krieviski to tulko kā «отделе́ние». Sižets seko Markam (Skotam), Lumon Industries darbiniekam, kurš piekrīt “Severance” programmai, kurā viņa ne-darba atmiņas (un domas) ir strikti nošķirtas no viņa darba domām un atmiņām. Marks vada biroja darbinieku grupu, kur kolēģu un viņa paša atmiņas ir ķirurģiski sadalītas starp darbu un personīgo dzīvi.
Ukrainas karš kā pandēmijas turpinājums nav nekas patīkams. Kā tas ietekmē jūs privāti?
E.G.: Nomācoši. Atceros slēpošanu Karpatos, ukraiņu draugus, smaidus un saulespuķes. Atmiņā atkal un atkal ataust Lenija Rīfenštāle. Viņa slavināja diktatora režīmu Vācijā. Vai Krievijā tagad notiek tas pats? Vai Putins ir heroiskais vadonis, kuru tauta Krievijā atbalsta un apbrīno?
Vai šis karš mūs ietekmēs arī vasarā un rudenī?
E.G.: Jā, ietekmēs vēl ilgi.
Kā tas ietekmēs darbu?
E.G.: Darbs no mājām ņems virsroku. Daudzsološi izskatās mēģinājumi ieviest četru dienu darba nedēļu.
Kādas atziņas šis grūtais laiks ir devis mums visiem?
E.G.: Mēs varam, ja gribam.
Kas notiks tālāk?
E.G.: Dzīve turpināsies.
