Fundamentālais eksistences apgalvojums: -Tu ēd, lai dzīvotu, vai dzīvo, lai ēstu, šodien ir ieguvis pavisam citu nozīmi. Mēs visi esam savu vēderu vergi. Tie, kuri domā, ka tā nav, ir sava vēdera vergi vairākkārtīgi. Sekojot tautā pazīstamam un iecienītam teicienam, ka speķītim nav ne vainas, secinām: -Jā, nav ne vainas!- Vēl vairāk, speķītis, kurš vispirms mēdz iedzīvoties vēdera apvidū, izskatās pat gana rosinošs. Tik rosinošs, ka liek “vēdera jautājumu” izpētīt dziļāk.
Tiek uzskatīts, ka dzīvē viss pakārtots jau noteiktam cilvēka attīstības ceļam. Lielos vilcienos tā, protams arī ir, bet jau no piedzimšanas brīža, domājams, pat vēl mātes miesās esot, cilvēks ir pakārtots savam vēderam! Nav svarīgi tas, kādā ģimenē piedzimis, audzis, kādās skolās gājis, ko mācījies, kur strādā, cik pelna. Jo vienmēr viss sākas un beidzas ar vēderu. Precīzāk no fakta, ko tajā likt iekšā un dažreiz arī, kā dabūt ārā. Lai cik apgarots cilvēks savā būtībā, ja vēders tukšs, būtība arī paliek neapmierināta. Nav pilnīgi nekādas nozīmes tam, cik daudz ēdam un vai tāpēc ēdam, lai dzīvotu, vai otrādi. Mums tas tik un tā ir jādara! Jo mūs kontrolē Vēders! Un tieši tāpēc šo cilvēka ķermeņa daļu, kas valda pār visām citām mūsu ķermeņa daļām, vajadzētu apzīmēt ar lielo burtu. Interesanti ir arī tas, ka tikai Vēderam vienīgajam piemīt spēja izteikt pretenzijas ar cilvēkam uztveramām skaņām un pat smaržām, it kā nododot ziņu, kur nokļūs cilvēks, kurš nevērīgi izturas pret to.
Bieži sūkstamies par to, cik labi būtu, ja cilvēkam nebūtu jāēd, ja pārtikai netiktu tērēta nauda, un sapņainām acīm cenšamies saskatīt neticamības prizmā visu citu iespējamo pirkumu sarakstu. Tas, ka tādā brīdī Vēderā saklausām skaņas, ko mēdz dēvēt par burkšķēšanu, patiesībā ir smiekli. Tur smejas Vēders. Kāda ir vidusmēra cilvēka ar vidēja apkārtmēra minētās ķermeņa daļas nozīme? Katru dienu cilvēks dodas savās ikdienas gaitās, kurās visās jūtama Vēdera klātesamība. Cilvēks dodas kalpot Vēderam. Viņš pelnīs naudu, par kuru pirks ēdamo, lai Vēders būtu pilns, pirks drēbes, lai Vēders būtu apģērbts, iegādāsies sadzīves lietas, lai Vēderam būtu ērti. Varbūt tieši latviešiem radies teiciens – strādā par vēdera tiesu? Kā neapgāžamu pierādījumu tam, ka visa pasaules nauda pieder Vēderam var argumentēt ar piemēru: ja cilvēku iesprostotu telpā bez maizes un ūdens, tas atdotu visu, kad Vēders to liks. Atšķirīgs var būt tikai laiks, kas paies spītējot Vēderam.
Mēs visi esam savu vēderu vergi, taču kārtējo reizi, uzlūkojot kūciņu kafejnīcas vitrīnā un saņemot signālu no Vēdera, kas sadarbojoties ar ožas maņu un citām uztveres spējām liek atvērt maciņu, atmetu ar roku atrunām un nopērku nevis vienu, bet divas. Sev un savam Vēdera priekam!
