Edmunda Lukaševica filma sākas ar braucienu pa balto Latvijas lielceļu, kas šoreiz neput. Kamera kustas lēni un uzmanīgi vēro cilvēkus, kas vēl palikuši uz vietas un atceras visu. Cerams, ka viss neieaugs zālē un cilvēki te būs un dzīvos. Tās ir vēstules no pagātnes. No laika, kas aiztecējis un neatgriezīsies.
