Šis pārbaudījums cilvēcei uzlikts, lai ikviens izvērtētu katra paša sastrādāto. Plusos un mīnusos. Kā bijis vairāk? Bilance, secinājumi, turpmākā programma – plāns. Tas nestrādās, ja nenotiks vērtību un prioritāšu pārskatīšana, jaunu koordināšu noteikšana.
Kļuvis skaidrs, ka sliktā sanācis vairāk nekā pozitīvā. Pārsniegtā kritiskā masa ir rezultējusies ne vien Golfa straumes katastrofālajās izmaiņās, par ko pirms vairākiem gadiem vēstīja zinātnieki, bet arī acīmredzamajā ledāju kušanā.
Esam aizdzīvojušies tiktāl, lai beidzot apjēgtu akūto dilemmu. Vai nu cilvēce ies bojā līdz ar pašu sagandēto Pasauli, vai arī attapsies un kārpīsies laukā, ļaujot atveseļoties visam dzīvotspējīgajam pašos un mūsu kopīgajās mājās – planētā Zeme. Tā jau gadiem brīdinājusi cilvēci ar vētrām, zemestrīcēm, izvirdumiem. Tādējādi arvien biežāk protestējot pret alkatīgo dabas resursu patērēšanu, kas vairo atkritumus zemē, ūdeņos un atmosfērā. Jāšaubās, vai cilvēces vairākums saprot vienkāršo patiesību – realitāti, ka viss uz Zemes notiekošais ir kopīga atbildība, jo ESAM VIENOTĪBĀ SAISTĪTI ne vien ar zemi, ūdeni un gaisu, bet arī ar bezgalīgo Visumu, kura VALDNIEKI NEESAM MĒS. Par radības kroni sevi uzskatošais cilvēks par tādu būtni var kļūt vien tad, kad ar pazemību sapratīs lielās kopsakarības, kas ļauj uztvert Visuma signālus. Apjēgs un izjutīs patiesu mīlestību, cieņu un pateicību pret saviem līdzcilvēkiem par viņu labajiem darbiem, kas bagātina Cilvēces radīto mantojumu – materiālo, nemateriālo jeb garīgo KULTŪRU. Neaizmirstot, ka to pašu pelnījusi mums dāvātā Zeme – Daba visā tās daudzveidībā.
Šis nu ir īstais brīdis, kad jāsakopo veselais saprāts un jārunā skaidra valoda tiešos tekstos. Nevis aplinkus un garām, samudžinātos vārstījumos un duļķainās izpausmēs. Nedeklarētie, toties piekoptie 4 M politikas principi – melot, muldēt, muļļāties un mudžināt – 30 atjaunotās Latvijas gados ir sevi izsmēluši. Alkatīgo, negodīgo kampēju, shēmotāju, nodokļu nemaksātāju, nelustrējušos ziņotāju un pārējo, Latvijai nelojālo, ļaužu klātesamība ir nodarījusi neaptveramus materiālos un morālos zaudējumus valstij. Šķiet, iedzīvošanās uz iedzīvotāju rēķina ir bijusi galvenais dzinulis tikt pie varas grožiem. Līdztekus padomju nomenklatūrai un tās stipendiātiem – mācekļiem esam tikuši pie jaunās brīvvalsts nomenklatūras, kas veco demagoģiju vij modernāk. Raitāk un precīzāk mērķējot uz padomju laika aprobežotību, virspusēju žurnālistiku un vāju izglītību guvušu publiku. Nav bijis politiskās gribas – valstsgribas vienot tautu kopīgās, īsi un skaidri nosauktās vērtībās: tautas un valsts kvalitatīva un kvantitatīva izaugsme. Attīstība visās nācijai būtiskajās jomās. Nav arī to secīga uzskaitījuma ne vārdos, ne vizuālās diagrammās. No prioritāri fiksētajām: drošība, izglītība un veselība kaut cik īstenots vien drošības jomā. Rezultātā nav reālu sasniegumu, par ko liecina pēdējās vietas ES.
Pirmajā Latvijas brīvvalsts laikā varēja izdot grāmatu par 20 gados sasniegto. Tikmēr 30 gados izputinātās, izsaimniekotās un nozagtās vērtības un galvenais – ceturtdaļmiljona iedzīvotāju zaudējumu nemorālas politikas īstenotāji mācēja „kompensēt”, izšķiežot vēl supermiljonus valsts simtgades svinībām… Lepojamies ar mūziķu, sportistu sasniegumiem un kultūru kopumā. Atsevišķu personību gara un ķermeņa varējumu, kas sakņojas harmoniskā veselumā – līdzsvarā. Tagad atkal jāatkārto un jāuzsver klasiskā 3 musketieru devīze: Visi par vienu un viens par visiem. To stāstu savam jaunākajam mazdēlam, otrklasniekam, kurš pagaidām ar grūtībām uztver, ka viss šai pasaulē ir viens un Visumā saistīts, ka visi sēžam vienā laivā, kur airējam pa piedrazotu ūdeni valstī, kur 30 gados nav izmēzti Augeja staļļi. Šajā īsajā laiksprīdī Venēcijas kanāli jau kļuvuši dzidri un Ķīnā gaiss kļuvis tīrāks. Iepriecinoši fakti! Cerams, arī Latvijas dabā un citviet notiek līdzīgi.
Beidzot mūsu valdība sākusi darboties saprātīgāk – efektīvāk nekā iepriekš. Jūtams, ka iepriekš postulētā jaunā politika pieņemas spēkā, kuru cenšas vājināt ne vien veco domāšanu pārstāvošā opozīcija, bet arī pārējie–- vāji izglītotie, ar pseidoinformāciju barotie. Tos varam saukt kā vien vēlamies: vienkārši nelgas, nelieši, alkatīgie, meļi, divkoši, komunistiskās atraugas, valsts ienaidnieki, noziedznieki utt. Nelietībai ir daudz izpausmes veidu un paņēmienu. Galvenais ir tos atpazīt, sajust ar maņām vai intuīciju, kas trenējama ik dienu, tāpat kā prāts, gars un ķermenis. Mēs pārāk ilgi esam muļļināti pa horizontāli, tostarp medijos plaši popularizējot dažādu žanru baudas un patēriņu. Prevalējusi mīcīšanās pa Maslova piramīdas apakšu, jebšu komunisma postulētais materiālisms kā visa pamats. Taču tā ir tikai viena patiesības puse, kas neizgaismo to, kas svarīgāks: vista vai ola, forma vai saturs. Tie nav atdalāmi jēdzieni, jo pastāv vienībā kā veselums. Daba nemelo. Tā saceļas, liekot mums katram domāt: kāpēc un tagad ? Un vai šis nav Visuma pēdējais mājiens ar mietu vietā, kur esam iemieti. Lai kļūtu saprātīgāki, jutīgāki, radošāki, garīgi gudrāki un atvērtāki dimensijām, kurām ne visi ir atvērti augstāk minēto dzinuļu vai īpašību dēļ. Aptvert, ka nedzīvojam plakanā vai trīs dimensiju, bet bezgalīgu dimensiju pasaulē, kas staro tālāk bezgalībā. Vēstot, ka mēs, cilvēki uz planētas Zeme, esam radījuši tik daudz skaistā, vērtīgā ar daudznacionālo kultūru pienesumu, kas ir tikpat vērtīgs Visumam kā dzīvā daba ar floras un faunas daudzveidību.
Norautais stopkrāns – pauze liek mums saprast, cik svarīgi ir pašsaglabāties pašu radītajā vidē visā savā daudzveidībā. Jāpriecājas, ka reizē ar nešķīsto vīrusu Dzimtenē atgriežas tūkstoši valsts piederīgo. Viņi palīdzēs godīgiem uzņēmējiem, kurus atbalsta valsts. Nebūs jādomā par darbaspēka importēšanu no tuvējām slāvu valstīm. Atceramies, ka latvieši un lietuvieši ir pasaulē vienīgie atlikušie dzīvie balti! Mums jāsaglabā sava patība. Tāpat kā mūsu Svētie Raksti – Barontēva apkopotās Dainas un Sarkanajā grāmatā ierakstītās naktsvijoles un zaļās vārnas. Tā nav ne augstākā matemātika, ne kvantu fizika, kas apliecina, cik cieši vienotā veselumā saistītas ir gan šķietamība, gan esamība.
Prātīgi būtu vien līdzsvarot it kā pretējo: redzamo un neredzamo. Miesisko un garīgo, kas veido cilvēka veselumu. Izbalansēt vērtību sistēmu. Horizontāli ar vertikāli. Atceroties, ka baltu rakstos un zīmēs abas ir vienāda garuma (svara) perpendikulāras līnijas jeb Māras krusts. Un tas mudina darīt viens otram un apkārtnei vien to, ko vēlies saņemt no līdzcilvēkiem un dabas. Harmonijā un līdzvērtībā.
Fotogrāfa Geoff Whalan fotogrāfija “Ancient artwork site” ir licencēta saskaņā ar CC BY-NC-ND 2.0
