Pagadījās arī man uz brīdi piesēst un pavērot. Pāris minūtes tikai pagājušas, bet ui, cik daudz jau redzēju. Viena sieviete, ar bērneli pie vienas rokas un kafijas krūzi otrā, pārgrieztu ģīmi, lieliem soļiem slāj uz tuvumā esošās skolas pusi. Laikam kafija tāds roku sildītājs vien bija, jo līdz saīgušajām lūpām tā arī netika. Dzirdu tik, […]
Lasīt tālāk
Rīts – kā daudzi citi, kad maigi dūcošais un pagriezienos elektroniskas melodijas spēlējošais garais trolejbuss mani vizināja uz darbu. Savādi, ka lielpilsētā ar simtiem tūkstošu iedzīvotāju, braucot sabiedriskajā transportā ik dienu vienā laikā, tavu ceļabiedru sejas pamazām kļūst tik pazīstamas, ka, pamanot tās citur pilsētā, nevilšus pasveicini citādi pavisam svešo cilvēku. Par daudziem ceļabiedriem gan […]
Lasīt tālāk
Lai gan pirmie ritmi, kas iztēlē ieskanas, domājot par rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa dzimto zemi Kolumbiju, ir enerģiskā un jauneklīgā salsa, tomēr šī rakstnieka daiļrades lasīšana man vairāk saistās ar tango ritmiem, kas Kolumbijā ir ne mazāk populāra sociālā deja. Lasīt Markesu ir kā sākt dejot juteklisku, sarežģītu ritmu caurvītu tango. Tango ir nobriedušu personību […]
Lasīt tālāk