Īsfilmas

Kolekcijas mēdz būt dažādas. Vadimam izdevies sastap savādu kolekcionāru Rīgā, kurš 1997. gadā savai kolekcijai pievienoja pat tīģeri. Kā kolekcionāram klājas šodien? Par to uzzināsiet filmā.

Kas ir emocijas un kā tās parādīt vizuāli? Ar šiem jautājumiem savā filmā nodarbojas Anastasija. Viņai šķiet, ka visa dzīve ir viena vienīga emocija. Vai tā ir?

Filma par mīlestību, jeb pareizāk sakot – par mīlas trīsstūri. Meitene mīl cilvēku, kas neatbild uz viņas jūtām, bet neievēro to, kas viņu patiešām mīl. Labākais ir filmas fināls. Iesakām noskatīties līdz beigām!

Kinooperatora Paula Zvirbuļa ieguldījums šajā filmā tika augstu novērtēts nobeiguma komisijas slēdzienos. Var diskutēt par režiju, bet kadrs ir labs.

Senais stāsts par to, ka radiouzvedums satraucis klausītājus, ir atkārtots šajā filmā. Kādā lauku ciemā visi sabijušies no marsiešu ierašanās un nonākuši smagas izšķiršanās priekšā.

Filmas autore pievēršas kibernoziedzības tēmai. Viņai šī tēma šķiet ļoti svarīga un vietumis stāstījums pārtop detektīvam līdzīgā naratīvā. Kā jūtas upuris? To uzzināsiet, noskatoties šo filmu.

Spēlfilmā tiek stāstīts par grūto izšķiršanos cilvēka dzīvē starp naudas vilinājumu un godprātību.

Filma vēsta par cilvēka attiecībām ar dabu. Galvenais varonis „dodas dabā“, lai atgūtu garīgo līdzsvaru, kas zaudēts komfortablajā, industralizētajā pasaulē. Fonā norisinās saruna ar kādu sievieti. Filmas beigās atklājas šīs sievietes loma ekrāna varoņa dzīvē. Iesaku pievērst uzmanību operatores Karinas darbam, jo viņa nopietni strādājusi ar krāsu efektu pastiprinājumiem. Īpaši dabas skatos.

Filma “Piedošana svētdienā“ pēc tradicionālā stāsta motīviem, kurā darbojās slikta meitene un labs pusis. Šajā gadījumā atkal tas pats. Taču nav izslēgts, ka jūs filma uzrunās.

Animācijas filma ar nosaukumu „Eir“, kuru pēc japāņu animācijas tradīciju parauga veidojusi absolvente Jekaterina Kaltigina. Viņa veikusi filmā visas funkcijas, ieskaitot scenārija rakstīšanu, tēlu sistēmas veidošanu, ilustrēšanu un montāžu.

Artūrs Andersons aizraujas ar „rokumentarī“ (rokumentary) jeb dokumentālām filmām par roka mūziķiem. Viņš piedāvā šādu latviskojumu šim kino žanram un pieļauj inscenējuma izmantojumu dokumentālā epizodē.

Šis ir stāsts par Krievijas cara mīlestību, kas apglabāta Rīgas Lielajos kapos.

Rīgas ielu rekonstrukcija turpinās. Iedzīvotāji vēlas pārvietoties ar velosipēdiem. Taču galvaspilsētas ielas šādam pārbaudījumam nav gatavas. Kā pārbūvē Čaka ielu? Par šo tēmu savā vidosižetā diskutē vairāki rīdzinieki. Filmas autori: Vladislavs un Artemijs.

Sergejs ar Ņikitu apguva pili Ropažu ielā. Pastaiga bija savāda, taču interesanta.

Reizēm liekas savādi, ka no fabrikas gandrīz nekas nav palicis pāri Rīgas centrā. Izņemot kultūras cehu. Par to šis stāsts.

  Ekskursijas telpā ir lieliskas. Tās vēro, iepazīstās un vērtē.

Reportāžas mēdz būt dažādas – atmaskojošas, aprakstošas. Reizēm studentus iedvesmo rokošās reportāžas un to stils. Šī reportāža mēģina kritisko pieeju lietot kā formu.

Stāstīt stāstus var gaismu un tumsā. Šis ir tumsas stāsts un noderēs vizuālai baudai vakarā.

Impulss var piedzimt tukšā vietā, ja to iekustina kāda ideja, sajūtas vai viedoklis. Fizikā impulss ir spēka attiecības pret laiku, kurā tas izmantots. Mākslā tas ir negaidīts trieciens, kas pēkšņi ierodas nez no kurienes un dod saturu jaunām domām, idejām vai pārdzīvojumiem. Impulsi var būt psiholoģiski apgrūtinoši, bet visbiežāk tie ir radošas idejas rosinoši. Tie […]

Valters, Kristiāna un Edijs nolēma intervēt mirušos cilvēkus Rīgas Lielajos kapos. Kā viņiem tas izdevās? To var noskatīties šajā filmā.

Intervijas mēdz būt faktiskas un fiktīvas. Šī ir fiktīvā intervija. Noskatieties!

Vai pils ir pils? Atbildi uz šo jautājumu meklēja Elīna Pakalne un Lidija Ņižņikova. Gadu mijā paraudzīsimies kā viņām tas izdevās!

Rūpnīcas laikos VEF kultūras pili esot saukuši par kultūras cehu. Abas Kristas un Niklāvs devās turpu, lai to novērotu un nofilmētu šodien.

Edmunda Lukaševica filma sākas ar braucienu pa balto Latvijas lielceļu, kas šoreiz neput. Kamera kustas lēni un uzmanīgi vēro cilvēkus, kas vēl palikuši uz vietas un atceras visu. Cerams, ka viss neieaugs zālē un cilvēki te būs un dzīvos. Tās ir vēstules no pagātnes. No laika, kas aiztecējis un neatgriezīsies.

Iesakām Toma Ezerieša un Edgara Baloža īsfilmu par velobūvētājiem un entuziastiem. Tā aizstāvēta RISEBA pirms 7 gadiem, bet lieliski noder šodien, kad gandrīz visi pārsēžas uz velosipēdiem.

Šīs filmas autors ir absolvents Daniels Joffe un tā stāsta par dzīvi, sportu un prasmi uzvarēt bailes. To izdarīt nav viegli – nedz dzīvē, nedz sportā.

Jāņa Vidovska un Jura Vaņkova filma par vientuļu cilvēku, kas meklē laimi un patiesību. Palēnināta, iedziļinoša pieeja. Taktisks novērojums.

Kristiānas Ozoliņas filma ir neparasta. Pārliecinieties paši:

Ja jums patīk parodijas, tad noteikti noskatieties šo filmu par latgaliešu kontrabandistiem. Latgaļu mūzika, manuprāt, šeit ir pats spēcīgākais skatītāju savaldzināšanas ierocis. Interesants studentu darbs.

Kristaps Mozgirs savā bakalaura darbā pievērsies e-sportam. Jaunai jomai, kas pašlaik populāra un moderna. Tiešraide notika trīs dienas un šo pūļu rezultātu varat redzēt šajā filmā. Mūsuprāt turnīrs „pa distanci“ ir izdevies un vizuālā atskaite par to – arī.

Katram cilvēkam ir savs stāsts un sava liktenīgā mīlestība. Anastasija šo stāstu redz šādā audiovizuālā versijā.

Vadims Ivanovs un Marks Sidorovs nopietni strādājuši pie sava bakalaura darba par studenta dzīvi audiovizuālās mākslas nodaļā. „Pasaki beidzot patiesību“. Teorētiskajā daļā Vadims centies noskaidrot japāņu animācijas režijas noslēpumus, bet Marks iedziļinājies Rodžera Aleksandra Dikinsa kinooperatora darbā, analizējot krāsu un kameras kustības izmantojumu filmās „Kur sirmgalvjiem nav vietas“ un „Pa asmeni skrejošais 2049“. Abu veidotās bakalaura […]

Jānis Vidavskis ir aizrāvies ar psiho maģijas dekodējumu Alehandro Hodorovska filmās. Arī savā bakalaura darba filmā „Tukšuma meklējumā“ viņš turpina eksperimentēt šajā virzienā. 

Mārcienas iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Purvciemā. Tā sākas pie krustojuma ar Braslas ielu un beidzas krustojumā ar Purvciema ielu. Ielas garums ir 273 metri. Toms pa to pastaigājās un izstāstīja, kas šeit kādreiz ir noticis.