Īsfilmas

Artūrs Andersons aizraujas ar „rokumentarī“ (rokumentary) jeb dokumentālām filmām par roka mūziķiem. Viņš piedāvā šādu latviskojumu šim kino žanram un pieļauj inscenējuma izmantojumu dokumentālā epizodē.

Šis ir stāsts par Krievijas cara mīlestību, kas apglabāta Rīgas Lielajos kapos.

Rīgas ielu rekonstrukcija turpinās. Iedzīvotāji vēlas pārvietoties ar velosipēdiem. Taču galvaspilsētas ielas šādam pārbaudījumam nav gatavas. Kā pārbūvē Čaka ielu? Par šo tēmu savā vidosižetā diskutē vairāki rīdzinieki. Filmas autori: Vladislavs un Artemijs.

Sergejs ar Ņikitu apguva pili Ropažu ielā. Pastaiga bija savāda, taču interesanta.

Reizēm liekas savādi, ka no fabrikas gandrīz nekas nav palicis pāri Rīgas centrā. Izņemot kultūras cehu. Par to šis stāsts.

  Ekskursijas telpā ir lieliskas. Tās vēro, iepazīstās un vērtē.

Reportāžas mēdz būt dažādas – atmaskojošas, aprakstošas. Reizēm studentus iedvesmo rokošās reportāžas un to stils. Šī reportāža mēģina kritisko pieeju lietot kā formu.

Stāstīt stāstus var gaismu un tumsā. Šis ir tumsas stāsts un noderēs vizuālai baudai vakarā.

Impulss var piedzimt tukšā vietā, ja to iekustina kāda ideja, sajūtas vai viedoklis. Fizikā impulss ir spēka attiecības pret laiku, kurā tas izmantots. Mākslā tas ir negaidīts trieciens, kas pēkšņi ierodas nez no kurienes un dod saturu jaunām domām, idejām vai pārdzīvojumiem. Impulsi var būt psiholoģiski apgrūtinoši, bet visbiežāk tie ir radošas idejas rosinoši. Tie […]

Valters, Kristiāna un Edijs nolēma intervēt mirušos cilvēkus Rīgas Lielajos kapos. Kā viņiem tas izdevās? To var noskatīties šajā filmā.

Intervijas mēdz būt faktiskas un fiktīvas. Šī ir fiktīvā intervija. Noskatieties!

Vai pils ir pils? Atbildi uz šo jautājumu meklēja Elīna Pakalne un Lidija Ņižņikova. Gadu mijā paraudzīsimies kā viņām tas izdevās!

Rūpnīcas laikos VEF kultūras pili esot saukuši par kultūras cehu. Abas Kristas un Niklāvs devās turpu, lai to novērotu un nofilmētu šodien.

Edmunda Lukaševica filma sākas ar braucienu pa balto Latvijas lielceļu, kas šoreiz neput. Kamera kustas lēni un uzmanīgi vēro cilvēkus, kas vēl palikuši uz vietas un atceras visu. Cerams, ka viss neieaugs zālē un cilvēki te būs un dzīvos. Tās ir vēstules no pagātnes. No laika, kas aiztecējis un neatgriezīsies.

Iesakām Toma Ezerieša un Edgara Baloža īsfilmu par velobūvētājiem un entuziastiem. Tā aizstāvēta RISEBA pirms 7 gadiem, bet lieliski noder šodien, kad gandrīz visi pārsēžas uz velosipēdiem.

Šīs filmas autors ir absolvents Daniels Joffe un tā stāsta par dzīvi, sportu un prasmi uzvarēt bailes. To izdarīt nav viegli – nedz dzīvē, nedz sportā.

Jāņa Vidovska un Jura Vaņkova filma par vientuļu cilvēku, kas meklē laimi un patiesību. Palēnināta, iedziļinoša pieeja. Taktisks novērojums.

Kristiānas Ozoliņas filma ir neparasta. Pārliecinieties paši:

Ja jums patīk parodijas, tad noteikti noskatieties šo filmu par latgaliešu kontrabandistiem. Latgaļu mūzika, manuprāt, šeit ir pats spēcīgākais skatītāju savaldzināšanas ierocis. Interesants studentu darbs.

Kristaps Mozgirs savā bakalaura darbā pievērsies e-sportam. Jaunai jomai, kas pašlaik populāra un moderna. Tiešraide notika trīs dienas un šo pūļu rezultātu varat redzēt šajā filmā. Mūsuprāt turnīrs „pa distanci“ ir izdevies un vizuālā atskaite par to – arī.

Katram cilvēkam ir savs stāsts un sava liktenīgā mīlestība. Anastasija šo stāstu redz šādā audiovizuālā versijā.

Vadims Ivanovs un Marks Sidorovs nopietni strādājuši pie sava bakalaura darba par studenta dzīvi audiovizuālās mākslas nodaļā. „Pasaki beidzot patiesību“. Teorētiskajā daļā Vadims centies noskaidrot japāņu animācijas režijas noslēpumus, bet Marks iedziļinājies Rodžera Aleksandra Dikinsa kinooperatora darbā, analizējot krāsu un kameras kustības izmantojumu filmās „Kur sirmgalvjiem nav vietas“ un „Pa asmeni skrejošais 2049“. Abu veidotās bakalaura […]

Jānis Vidavskis ir aizrāvies ar psiho maģijas dekodējumu Alehandro Hodorovska filmās. Arī savā bakalaura darba filmā „Tukšuma meklējumā“ viņš turpina eksperimentēt šajā virzienā. 

Mārcienas iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Purvciemā. Tā sākas pie krustojuma ar Braslas ielu un beidzas krustojumā ar Purvciema ielu. Ielas garums ir 273 metri. Toms pa to pastaigājās un izstāstīja, kas šeit kādreiz ir noticis.

  Kā jau novērojāt, visas otrā kursa studentu grupas gatavoja reportāžas no Ziemeļblāzmas krāšņās pils. Katrs par redzēto vizuāli stāsta citādi. Vieniem patīk arhitektūra, citiem dibinātājs un entuziasts, mecenāts un ģēnijs Augusts Dombrovskis. Šo darbu veidoja studenti: Marks Landmanis, Rihards Dīcis, Gusts Matevičs, Arvis Šķirus.

  Kalnciema iela ar savām koka mājām ir Rīgas vārti. Pa to galvaspilsētā iebrauc viesi no lidostas un kurzemnieki. Markam, Rihardam un Gustam patīk Kalnciema iela. Viņi pa to braukā ar savu automašīnu un ārā nekāpj. Šī ir Marka Landmaņa, Riharda Dīča un Gusta Mateviča versija par Kalnciema ielu Pārdaugavā.

Šo pārdomu filmu veidoja Olga Bogdanovs un Antra Salmgrieze

Šo filmu par Candera ielu Rīgā veidojuši studenti: Arvis Šķirus, Kristers Hartmanis, Valts Bergmanis. Bērnības ielas ir būtiskas, taču dažādas. Iespējams, ka autori vizuālajām stāstām piedomā klāt ainas, kuru filmā nav. Var gadīties ka Arvim izdosies verbāli piemontēt klāt sniegu Candera ielā un nākotni Pārdaugavai. Var gadīties, ka jūs to saskatīsiet.

Šo filmu reportāžu veidoja: Amanda Rudzīte, Lāsma Lazdāne, Anna Terēze Lase, Linda Anna Silavniece

Šo reportāžu no Ziemeļblāzmas veidoja Augusts Barkovskis, Kristers Hartmanis, Valts Rinalds Bergmanis

    Filmējot Rīgu tumsā, veidojas savādi stāsti. Šis ir viens no tādiem. Tā autori ir Augusts Barkovskis un Anna Terēze Lase.

Šo filmu tumšā Rīgas vakarā veidoja: Sandris Saulītis, Valters Rogulis un Kārlis Kristaps Šteinbergs. Valters pats dzīvo Stabu ielā. Viņam šī iela ir savējā. Tupretī Sandrim un Kārlim te iznāca viesošanās. Karakuda brīnījās par to, ka trijotne nav apstājusies pie „Stūra mājas“ Stabu ielā. Mēness aptieka pievērsa lielāku uzmanību. Autori apgalvo, ka šis esot cits […]