Sabiedrība • Society

Cienījamais lasītāj! Saki, cik stundu dienā pavadi Tu, acis iedūris blāvi zilajā ekrānā? Nē, nē, šī nav opera par to, ka sociālie tīkli slikti ietekmē tavas acs tīklenes vai arī padarīs tavus īkšķus līkus.  Saki, kas tiek skatīts portālos? Ko jaunu esi guvis? Cik reizes dienā šodien lasīji ziņas? Komentāru sadaļas? Cik bildes paskatījies, un […]

Mūsdienās arvien biežāk izjūtam angļu valodas klātbūtni latviešu valodā. Vislabāk šo faktu apstiprina jauniešu vidū sadzirdamās diskusijas, pārrunas un ikdienas sarunas. Angļu valodas vārdi mūsu dzimtajā latviešu valodā „ieslīd” pavisam dabiski un šis process dažkārt šķiet neapturams. Tomēr svarīgākais jautājums ir par to, cik ļoti šī fakta dēļ cieš latviešu valoda. Nevar noliegt, ka pēdējo […]

No 14. līdz 19. septembrim Kuldīgā norisinājās “Kuldīgas STREET ART Festivāls ‘2020”. Festivāla laikā mākslinieki no Latvijas, kā arī vizuālā māksliniece no Spānijas, padarīja  ielas košākas, apglenzojot Kuldīgas ēku sienas. Kas tapa uz šīm sienām un kur mākslinieki smēlās iedvesmu? Daudziem jēdziens “ielu māksla” saistās ar grafiti, nevīžīgiem triepieniem un nevienam nesalasāmiem iniciāļiem. Taču, patiesībā, ielu māksla ir aptveroša […]

Ziemeļamerikā pašlaik cītīgi lasa Baraka Obamas memuārus ar simbolisko nosaukumu „Apsolītā zeme“. Taču kuluāros un gaiteņos dzirdamas baumas, ka Donalds Tramps cerot pārspēt šo metienu ar savu autobiogrāfiju.  Baraka Obamas „Apsolītā zeme” pirmās pārdošanas dienas laikā jau iztirgota 890 000 eksemplāros Ziemeļamerikā – ziņo AP. Neviens no agrākajiem ASV prezidentiem (ar saviem memuāriem) šādu rekordu […]

 Invitation to All Student Filmmakers Worldwide to Submit Their Films The anniversary edition of the Sehsüchte International Student Film Festival, one of the biggest film festivals for young filmmakers in Europe, will take place between 21 and 15 April 2021. With our anniversary motto ignite we are looking optimistically into the future, calling on creative flames to […]

Šajā ierobežojumu laikā, kad koncerti klātienē nav iespējami, Liepājas Simfoniskais orķestris saviem klausītājiem tiešsaistē piedāvā bezmaksas saturu – dažādi koncerti, toskait bērniem, arī opera “Suitu sāga” un koncertinterviju cikls “Tuvāk” ir atrodami gan orķestra mājas lapā, gan Latvijas Televīzijas vietnē replay.lv, kā arī Latvijas Radio 3 arhīvā. “Laikā, kad pieaug cilvēku nepieciešamība pēc iepriecinājuma un […]

ASV prezidenta vēlēšanas un kultūra Slavenajai roka klasikas leģendai Džonam Fogertijam (John Fogerty), kurš ir vēsturiskās grupas Creedence Clearwater Revival (CCR) līderis, apnicis, ka ASV prezidents Tramps savā priekšvēlēšanu kampaņā izmanto  CCR pazīstamo dziesmu ”Fortunate Son”. Ameriķānu roka ikona Fogertijs savā Twitter ierakstā saka, ka Tramps tiks iesūdzēts tiesā, ja viņš nebeigs Vjetnamas kara laika […]

Atmiņās par bijušo Zviedrijas premjerministru Ūlofu Palmi daudzi min viņa gastronomisko kaislību – saldējumu. Pat intervijās ar kādreizējo Padomju Savienības diplomātu Nikolaju Neilandu, var izlasīt, ka Ūlofam ļoti garšojis bērnības saldējums, kuru viņš baudījis Latvijā. Kāds tad bija tas lieliskais saldējums, kas pamazām kļuvis par leģendu? Zviedru māksliniece Lota Lindgrēna nolēma šo mīklu atminēt. Noskaidrot […]

Pauls Cīrulis savā bakalaura darba teorijas sadaļā centies izpētīt Deiva Meijera režijas specifiku mūzikas video klipos. Savus atklājumus viņš demonstrē savā bakalaura darba filmā „Brīvība“.

Tēlniekam Egonam Peršēvicam sadarbojoties ar mākslinieku Vari Siliņu, ir tapis starpdisciplinārs mākslas darbs “Teika par Karostas nāriņu”, kas šobrīd nodots publiskai apskatei. Teika ir publicēta laikrakstā “Kurzemes vārds”, bet pati skulptūra ir skatāma jūrā pie Ziemeļu mola Liepājā. “Teika par Karostas nāriņu” ir stāsts par mīlestību. Bija iesaistīta “vētra, kapteiņa pazušana, un,  kopš tā laika, […]

Arī šogad augustā esam nolēmuši iepazīstināt Jūs ar dažiem studentiem – Karakudas autoriem. Pirmā tiek piedāvāta saruna ar Liepājas universitātes studentu Robertu Džeriņu par šo savādo pandēmijas laiku un mācībām universitātē. Vai studiju vieta ir pareizā? Roberts Džeriņš: Ņemot vērā sevis iepriekš izvirzītos kritērijus, Liepājas Universitāte tiem bija/ir atbilstošākā. Nevaru drošu sirdi apgalvot, ka tā […]

Arī šogad RISEBA uzņems studentus, kas vēlas mācīties strādāt audiovizuālās mediju mākslas jomā. Šie studenti ir aktīvi Karakudas autori un tāpēc piedāvājam interviju ar programmas vadītāju Jāni Holšteinu.  Kā koronas pašizolācijas laiks ietekmējis mācību procesu? Jānis Holšteins: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” šīs dīvainais laiks ar visiem saviem ierobežojumiem, bez šaubām ir atstājis visai […]

Sadarbībā ar Latvijas Televīziju Liepājas Simfoniskais orķestris skatītājiem Lieldienās dāvina iespēju savos ekrānos piedzīvot latviešu oriģināloperu „Suitu sāga”, kas ir aizkustinošs stāsts par mīlestību, ticību un uzupurēšanos – stāsts par suitiem, par to, kā viss sākās 400 gadu tālā pagātnē tepat Kurzemē. Viens no pasaulē pieprasītiem latviešu komponistiem Rihards Dubra ir radījis darbu, kura sižeta […]

Septembra beigas. Ak, kā mēs gaidījām septembra beigas. Ļoti gaidījām. Tā, ka skaties pulkstenī un gribi viņu pasteidzināt vai ieslidināt kalendāram kabatā kādu žūksnīti, lai izlaiž pāris datumus, varbūt pat nedēļas, neviens jau nemanītu. Ilgi gaidījām, kopš janvāra baltuma, un sistemātiski gaidījām, katru nedēļu pa 100 mārciņām. Tāda bija vienošanās. Jau līgumu parakstot, krūtīs kaut […]

Šī stāsta sākumā atrodas nāve. Pavisam īsta. 26 gadus vecs imigrants no Sīrijas kļūdas dēļ tiek apcietināts un pēc paša izraisīta ugunsgrēka ir atrasts miris cietuma kamerā Vācijas pilsētā Klēvē (Kleve). Policija Amedu A. aiz pārpratuma noturēja par zagli no Mali, kuru meklēja Hamburgas prokuratūra, un aizturēja. Tiesneši šo kļūdu nepamanīja, uzskatīja, ka Ameds A. […]

Tā ir īpaša vieta ar vēl īpašākām atmiņām un sajūtām. Tā ir vieta, kur pavadīta visa bērnība, piedzīvots tik daudz… vairāk kā jeb kur citur. Pilsēta, kur ir mani cilvēki un tātad arī mājas. Tur katrs stūrītis izošņāts un ar kaut ko asociējas. Un pat jūra un pludmales smiltis šajā pilsētā mīļākas kā jeb kur […]

Aizdomas, ka mediji Latvijā nav pilnībā brīvi, bet regulāri notiek mediju un žurnālistu ietekmēšana jeb uzpirkšana, izskan bieži. Kristīnes Misānes gadījums pierādīja, ka šīs aizdomas nebūt nav bez pamata. Tieši otrādi – mediju uzpirkšana ir iesakņojusies tradīcija Latvijā. Sabiedrisko attiecību jeb PR aģentūras „Repute” vadītāja Iveta Dzērve, kā pilnīgi pašsaprotamu uztvēra faktu, ka viņas reklāmas […]

Reti kurš Latvijā nebūs neko dzirdējis par Vislatvijas Akciju „Glābsim Kristīni”. Sašutums par dāņu tiesas „netaisnīgumu” un Latvijas prokuroru „stulbumu” ir liels. Viņu dēļ tagad cietīs „nelaimē nonākusī” Kristīne Misāne, kura” nevainīga” sēžot Dānijas cietumā. Akcija „Latvija Tevi Neaizstāvēs un Eiropā Valda Beztiesiskums” kulmināciju sasniedza 17. februārī, kad Krievijas RIA Novosti publicēja rakstu par vairāku […]

Agrā sestdienas rītā mani pārsteidza kāda privāta vēstule. Atrakstīja viena sociālo tīklu paziņa, visnotaļ jauka un inteliģenta dāma Alise Z., kurai piemīt reti sastopamā īpašība, nepadoties pūļa spiedienam un pārliecībai, bet domāt pašai. Tādēļ mēs abas šad un tad apmaināmies ar viedokļiem par aktualitātēm un jau sen mēģinām norunāt tikšanos uz „kapeju” reālajā dzīvē. Izrādās, […]

Filma, kura skatīšanās procesā un pēcsajūtās piedāvā dualitāti. Filmas laikā, šķiet, tiek rādīts teju manifests sieviešu seksualitātes un pavedināšanas dēmoniskajam spēkam, alkatībai un abstraktai atriebības kārei, kā arī sieviešu kopības nesalaužamajam garam. Bet filmas izskaņa atklāj diezgan klasisku, bet nepārejošu morāli, ka visi agri vai vēlu saņem pēc nopelniem. Filmas naratīvs norisinās it kā divos […]

Zemes pleķi, kuru atlikušie latvieši lepni par Latviju sauc, pirms miljoniem gadu apdzīvoja tikai priedes. Nevis tādas kā šodien redzamas, bet augstākas. Tās bija stumbros resnākas. No tādām priedēm sveķi kā sviedri aumaļām lija, jo dienas bija ļoti karstas. Suta nebeidzās arī tad kad rudens nāca, jo vasara bija ieņēmusi pilnīgi visas vietas pie gadalaiku […]

Karakuda nemēdz publicēt intervijas ar politiķiem, bet šoreiz mēs to darīsim. Mūsuprāt mediju attīstības situācija ir tik sarežģīta, ka sarunu par šiem jautājumiem vairs nedrīkst atlikt. Mediālā telpa ir piesārņota, bet mākslas vietā ievietota pašdarbība. Rezultātā izmantotās metodes kultūras procesu politiskajā vadībā, mūsuprāt, nav akceptējamas. Īpaši uzkrītoši tas jūtams mediju politikas iztrūkumā. Intervijā piedalīsies publiciste […]

Gandrīz katrā avīžrakstā, radio vai televīzijas runā ir pamanāmi misēkļi. Vai kāds būtu atcēlis prasību, ka cilvēkam jārunā un jāraksta nesamocītā valodā? Nē, šī prasība joprojām ir spēka.  Vai katrs drīkst runāt, rakstīt vienīgi sev saprotamā valodā? Nē, pateiktais jāsaprot arī pārējiem. Ne katram valodas lietas labi pašķiras. Ja nesaņemsimies, tad tas novedīs mūsu dzimto […]

Tāds jautājums izskanēja sociālajos tīklos pēc tam, kad pētnieciskais centrs publicēja materiālu „Kā NA biedri draudzējās ar Ukrainas galēji labējiem”. Lai nerastos pārpratumi, atzīmēšu, ka, manuprāt, uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir jāatbild negatīvi. Nedomāju, ka „Re:Baltica” kaut kādā veidā būtu saistīta ar Kremļa medijiem. Muļķīgi ir tas, ka pētniecības centra žurnālistes savā darbā šķiet izmanto […]

Allaž pikti ļaudis saka, ka prieka Latvijā trūkst. Ka nesmaida cilvēki. Ka nikni ielās viens uz otru skatās. Bet ko ta’ noēd tos kam prieku acīs redzēt var? Viņi domā tā: naivs viņš, gan vēl apdedzināsies, vienmēr visi laimi nevar just. Negudrs varbūt ar? Gan jau pļunduris, ka smaida vienmēr un visur. Kā bērns – […]

21. septembrī Liepājas Universitātē, Kūrmājas prospektā 13, 118. telpā, pēc vasaras pārtraukuma notiks pirmā Piejūras pilsētu literārās akadēmijas (PPLA) dalībnieku tikšanās. Šoreiz pie jaunajiem literātiem viesosies rakstniece, tulkotāja un ilustratore Lilija Berzinska. Pulksten 10.00 klātesošos uzrunās Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas un PPLA vadītāja Linda Zulmane, vadot nodarbību „Radošais process: teorija, prakse”. L. Zulmane uzsver, […]

Neapmierināts Joahims fon Ribentrops (Joachim von Ribbentrop) izbrauca no savas vasaras rezidences Fušlas pilī (Schloss Fuschl) Zalcburgas apkārtnē, lai dotos uz Maskavu parakstīt līgumu ar PSRS. Par visiem līguma punktiem abu valstu pārstāvji bija vienojušies iepriekšējās dienās. Pēc tam, kad britu-franču delegācija, neko nepanākusi, aizbrauca no Maskavas, pakta noslēgšanu vairs nekas neapdraudēja. Fon Ribentropaprāt uz […]

  Tiem liepājniekiem, kuri silti saulaino piektdienas, 2. augusta vakaru izlēma pavadīt „Lielā dzintara” Dzintara Jurgelaiša kamerzālē, palaimējās piedzīvot brīnišķīgu solodziesmu koncertu – latviešu soprāna Margaritas Vilsones un brazīliešu pianista Marsela (Marselu) Amarala (Marcelo Amaral) sagatavoto programmu, kura klausītājus ieveda t. s. Jaunajā mūzikā jeb 20. gs. modernismā. Tomēr M. Vilsone un M. Amarals bija izvēlējušies […]

Vasara pašā plaukumā, taču universitātes un augstskolas ver durvis jaunam reflektantu pieplūdumam. Jaunos studentus gaidīsim arī Rīgas RISEBA Audiovizuālās mediju mākslas fakultātē. Lai iepazīstinātu ar darba stilu un mācību filozofiju, piedāvājam interviju ar pašu galveno personu – programmas direktoru, režisoru un lielisku pedagogu Jāni Holšteinu. Kā vērtējat šī gada bakalauru diploma darbus? Šogad Biznesa, mākslas […]

  Vai pirms „Arabellion” vai „Arābu pavasara” varējām iedomāties, ka vienkārša sakņu tirgotāja pašsadedzināšanās varētu izraisīt milzu izmaiņas visā Ziemeļāfrikā? It kā neliels notikums, bet rezultātā varu zaudēja ne tikai Tunisijas diktators Bens Ali vien. Dziļas pārmaiņas skāra gan Lībiju, gan Ēģipti, gan citas reģiona valstis. Sakņu tirgotāja pašnāvību nevarēja paredzēt neviens – ne slependienesti, […]

Tas sen vairs nav noslēpums, ka daudzi deputātu kandidāti pirms vēlēšanām darbojas pēc principa: „Kā var nesolīt?!”. Īpaši plaši šo principu izmanto šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Kā nu ne – te labi noder apstāklis, ka lielākā daļa Latvijas vēlētāju vispār nezina, kā strādā EP un ko un kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu deputāti […]

  Misija pastkastītē Ik pa laikam medijos uzpeld kāda ziņa par Eiropas Parlamenta vēlēšanām š.g. 25. maijā. Pirmo reizi šogad par tām dzirdēju, pateicoties slavenajam Nilam Ušakovam. Saistībā ar viņa bēgšanu no savārītās putras Rīgas Domē. Vismaz tā tas tika atspoguļots masu medijos. Pavisam nesen saņēmu sev adresētu vēstuli ar informāciju, ka esmu reģistrēta 2019. […]

  Mazā, valšķīgā Lola, viņas neatkārtojamais šarms un sievišķīgā pievilcība Jozefa fon Šternberga (Josef von Sternberg; 1894-1969) režisētajā mākslas filmā “Zilais eņģelis” (Der blaue Engel) ir viens iemesliem, kāpēc ļaudis no visas pasaules, ierodoties Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, labprāt apmeklē Vācu sinematēku jeb filmu un televīzijas muzeju (Deutsche Kinemathek – das Museum für Film und Fernsehen). […]

„Turiet jūs, latvieši, savu valodu godā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās.” /Juris Alunāns/ Янис Latviešu valoda… Ārzemniekiem grūta, nesaprotama. Vietējiem ārzemniekiem, kuri Latvijā dzīvo 28 gadus un vairāk – stulba, nevajadzīga. Latviešiem – mīļa, tuva, pati labākā, pati skaistākā. Latviešu valoda man vienmēr bijusi mīļākā. […]

Par vienkāršu atbildi uz šo jautājumu nav ko cerēt, ja izlasa pašlaik slavenākā un atzītākā vēsturnieka viduslaiku vēstures jomā Johana Frīda (Johannes Fried) šī gada janvārī publicēto grāmatu „Kein Tod auf Golgatha: Auf der Suche nach dem überlebenden Jesus”. Pēc šī pētījuma izlasīšanas, Jēzus nāve pie krusta ir vismaz apšaubāms fakts. J. Frīds savu tēzi […]

Iepriekšējā rakstā runājām par laiku pēc ģenerāļa Fransisko Franko (Francisco Franco) nāves, kad Spānija atgriezās uz demokrātijas ceļa un Katalonija atkal atguva autonomiju. Fašisma ēnas šodienas Spānijā Diemžēl nākošajos gadu desmitos līdz pat šodienai Spānija nav spējusi noslēgt rēķinus ar fašistisko pagātni. Pavisam pretēji tam, kā to ir izdarījusi Vācija ar savu nacistisko pagātni. Jau […]

Iepriekšējā rakstā runājām par Spānijas pilsoņu karu un drūmāko laiku Katalonijas vēsturē ģenerāļa Fransisko Franko (Francisco Franco) diktatūras laikā. Pēc F. Franko nāves 1975. gada 20. novembrī katalāņi piedzīvoja ilgi gaidītās demokrātiskās pārmaiņas. Jau 1976. gada aprīlī iznāca pirmā tikai katalāņu valodā sarakstītā dienas avīze „Šodien” (Avui). Katalāņu kultūras kongresā apvienojās katalāņu inteliģence un plašas […]

Kļūdīties esot cilvēcīgi, apgalvoja senie romieši. Laikam jau cilvēcīgi ir atkārtot vienu un to pašu kļūdu vairākas reizes, jo citādi nebūtu radies sakāmvārds par kāpšanu uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Diemžēl situācija mūsu sabiedriskajos medijos šobrīd ir nonākusi pie punkta, kurā beidzot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ir skaidri jāpasaka: „Stop! Pietiks nejēdzīgi […]

Šoreiz stāstu turpināsim no 1931. gada, kad notika vēlēšanas, kurās uzvaru guva republikāņi, un karalis Alfonso XIII bija spiests doties trimdā. Par to bija runa iepriekšējā šīs sērijas rakstā.1 Divas dienas pēc vēlēšanām, 1931. gada 14. aprīlī Katalonijā pārliecinošu uzvaru izcīnījušais Fransesks Masija (Françesc Macià) Barselonā pasludināja Katalonijas Republiku. Dažas stundas vēlāk Madridē tika proklamēta […]

Iepriekšējais stāsts par Katalonijas vēsturi noslēdzās ar dramatisko 1714. gadu, kad Katalonija zaudēja cīņu par savu neatkarību1 un uz ilgiem laikiem nonāca spāņu pakļautībā. Pēc Barselonas krišanas katalāņu politiskā patstāvība bija beigusies un viņiem atlika vien koncentrēties uz ekonomisko attīstību. Pēc gariem kara un nemieru gadiem, Katalonijai 17. gs. otrajā pusē izdodas sasniegt atzīstamus panākumus […]

Klasiskā mākslas vēsture ir pieradinājusi domāt, ka vislielākā vērtība ir daiļiem mākslas darbiem. Tiem pašiem uz kuriem ir patīkami skatīties un kurus mākslinieks ir tehniski perfekti izveidojis. Agrāk bija pieņemts ilustrēt apkārt esošas realitātes skaistās puses. Ja nekā daiļa nebija, tad arī neglīto (savā apkārtnē) varēja padarīt skaistu gleznā vai mūzikā. Visos gadījumos šeit bija […]

Iepriekšējo stāstu par Kataloniju1 noslēdzām ar Neatkarības karu (Pļāvēju sacelšanos). Laiku, kad Portugālei izdevās kļūt neatkarīgai no Spānijas, bet katalāņiem uz šādu izdevību nācās gaidīt tālāk. Šķita, ka šāda iespēja radīsies pēc 1700. gada, kad nomira Kārlis II, kuram nebija mantinieku. Tiesa, savā pēdējā testamentā viņš par mantinieku nozīmēja Anžujas Filipu, Ludviga XIV mazdēlu. Tomēr […]

Iepriekšējā rakstā aplūkojām laiku, kad Katalonija zaudēja savu dinastiju un bija spiesta pieņemt Kastīlijas karaļa pārvaldīšanu.1 Šīs izmaiņas noveda arī pie vispārēja saimnieciskā apsīkuma katalāņu zemēs un dzīves līmeņa pasliktināšanās. Katalāņi pakļāvās, bet samierināties ar to nespēja. 17. gs. vidū viņi apņēmīgi uzsāka cīņu, lai atbrīvotos no kastīliešu varas. Neatkarības karš, kurš pazīstams ar nosaukumiem […]

„Netērē savu enerģiju, Rekss – mēs darīsim to, kas ir jādara!”, pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu kopš ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) slavenā tvīta, ar kuru viņš atsauca savu ārlietu ministru Reksu Tilersonu (Rex Tillerson) no sarunu gatavošanas ar Ziemeļkoreju.1 Kā jau visām D. Trampa ārpolitiskajām nostādnēm, arī šai nebija lemts ilgs mūžs […]

Līdz šim runājot par Katalonijas vēsturi, pieredzējām gandrīz tikai augšupeju, kura vainagojās ar katalāņu ietekmes izplēšanos visā Vidusjūras baseinā, nonākot pat līdz Mazāzijai. Eiropas kontekstā svarīga bija Katalonijas politiskā uzbūve, kura uzrādīja nozīmīgus demokrātijas iedīgļus. Katalāņi savā sabiedrības organizēšanas pakāpē daudzējādā ziņā bija aizsteigušies priekšā savam laikam, kā to redzējām iepriekšējā rakstā.1 Tomēr savas dinastijas […]

Pagājušo nedēļu aplūkojām vienu no ekonomiski veiksmīgākajiem laika posmiem Katalonijas vēsturē. Katalāņi pārvaldīja Vidusjūras baseinu, tās teritorija stiepās līdz pat Sicīlijai un Ziemeļāfrikai, viņi atkaroja no mauriem gan Baleāru salas, gan Valensijas karalisti.1 Šajā laikā Katalonijā bija ne vien ekonomiski, bet arī politiski attīstīta valsts – tās pārvaldes forma bija aizsteigusies priekšā savam laikam. Kataloniešu […]

Neviena uzruna Minhenes drošības konferencē netika uzņemta ar tādām ovācijām kā Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) kaismīgā un emocionālā iestāšanās par multilaterālismu un sadarbību valstu starpā. Tomēr tieši A. Merkeles runa skaidri nodemonstrēja, ka viņas teiktais ir domāts pavisam citai pasaulei – ne tai, kurā mēs šobrīd atrodamies. Vācijas kanclerei šis ir pēdējais termiņš […]

Iepriekšējā rakstā aplūkojām laiku, kurā sākās Katalonijas uzplaukums, kad 12. gs. Barselonas grāfs Raimunds Berengē IV noslēdza laulības līgumu ar vienu gadu veco Aragonas Peronellu, kā rezultātā Katalonijas grāfiste apvienojās ar Aragonas karalisti.1 Tam sekoja viens no ekonomiski veiksmīgākajiem laika posmiem Katalonijas vēsturē, par kuru būs runa šajā rakstā – par laiku, kad katalāņi pārvaldīja […]

Iepriekšējā šīs sērijas rakstā1 apstājāmies pie 12. gadsimta sākuma Ramona Berengē III (1082-1131) karagājiena uz Maljorkas salu. Salu viņš iekaroja, bet ilgi noturēt nespēja. Mūsu stāstā šis karagājiens ir nozīmīgs ar to, ka tā sakarībā vēsturē pirmo reizi nosaukums Katalonija un katalāņi tika lietots kā apzīmējums kulturālai, etniskai un politiskai vienībai. Ramona Berengē III pēctecis […]

Ja valdību var tēlaini iedomāties kā skaisti apkaltu lādi, tad premjerministra Artura Krišjāņa Kariņa lādei (valdībai) kopš ceturtdienas ir vāks vaļā un mēs varam aplūkot, kas tajā atrodas. Visiem tiem, kuri šobrīd ir neapmierināti ar lādes saturu, nākas atgādināt, ka tā ir piepildīta tieši ar tiem politiskajiem spēkiem un viņu izvēlētajiem pretendentiem, kurus vēlētāji rudenī […]

Pirmajā rakstā par Katalonijas krīzes kontekstu stāstīju par vissenākajiem zināmajiem notikumiem šodienas Katalonijas teritorijā un par to, kā teritorijas ap Barselonu pārvaldīšanu franku karalis Kārlis Plikgalvis nodeva kataloniešu grāfam Valfrīdam Matainajam, kuram izdevās pamazām atbrīvoties no pakļautības Karolingiem un radīt priekšnoteikumus Katalonijas valstiskumam.((https://karakuda.net.loopiadns.com/2019/01/08/katalonijas-krizes-konteksts/)) Tātad 9. gs. beigās Barselonas grāfi izmantoja iespēju kļūt neatkarīgiem un laika […]

Katalonijai un katalāņiem apzināti pievērsos īsi pirms 2017. gada 1. oktobra neatkarības referenduma jeb „1-O” kā to apzīmē paši katalāņi. Atzīšos, ka biju pārsteigta par to, ko uzzināju. Domāju, ka arī daudziem latviešiem notiekošais tur bija pārsteigums, jo Spānija ir pietiekoši tālu un daudzi latvieši nebija pamatīgāk iedziļinājušies tās politiskās dzīves niansēs. Man Spānija bija viena […]

Jau pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš krāšņi nosvinējām savas valsts – Latvijas simto dzimšanas dienu un vēlējām tai plaukt un zaļot vēl vismaz simts gadus. Pirmajā simtgadē liktenis mūsu tautu nav saudzējis. Piedzīvojām 50 okupācijas gadus, divas reizes vienā gadsimtā kļuvām par neatkarīgu valsti. Tomēr valsts nav kaut kas abstrakts, pats par sevi pastāvošs. Valsts […]

Kā cilvēks, kurš savu dzīves sākumposmu bijis spiests pavadīt PSRS, ļoti jūtīgi reaģēju uz jebkādiem notikumiem, kuri atgādina to laiku „sirdsapziņas cietumniekus”. Politisko ieslodzīto Padomju Savienībā bija daudz. Gandrīz katrs par to zināja, tikai skaļi runāt nedrīkstēja. Zinājām, vai vismaz nojautām, par GULAGU, par psihiatriskajām slimnīcām, kurās režīmam nepakļāvīgos pataisīja par „dārzeņiem”. Tas ir nopietns […]

Jau gandrīz 30 gadus esam brīva sabiedrība, kurai pašai ir tiesības noteikt savus mērķus un ceļus, kā pie tiem nonākt. Tāpēc nav jābrīnās, ka ik pa laikam mūsu valsti pāršalc kampaņas par kādām izmaiņām, kuras izraisa viedokļu sadursmes. Tā savulaik visi satraucās par grozījumiem Krimināllikumā, pēc gada par Stambulas konvencijas ratificēšanu. Šobrīd uzmanības centrā ir […]

Jau pirms vairākām nedēļām neatkarīgie krievu žurnālisti brīdināja no iespējamas Krievijas agresijas Azovas jūrā, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār to, jo Putina reitings valstī ir nokrities līdz 2014. gada sākuma līmenim. Krimas okupācija lika krieviem izjust lepnumu par savu valsti un saliedēties ap prezidentu. Normālā pasaulē cilvēki nebūtu sajūsmināti par valdības veiktu uzbrukumu citai valstij, […]