Sabiedrība • Society

Ar Pētera Čaikovska Ceturto jeb Liktens simfoniju 9. aprīlī noslēgsies Liepājas Simfoniskā orķestra tiešsaistes koncertcikls “Simfonija TUVĀK”, kas ar katru pārraidi pulcē arvien vairāk skatītāju. Bezmaksas tiešraide no Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” gaidāma pulksten 19. Krievu mūzikas ģēnijs Pēteris Čaikovskis ir viens no visu laiku izcilākajiem melodiķiem, un viņa Ceturtā simfonija, kas nereti tiek dēvēta […]

Latvijā orgānu ziedošana, savas dzīves laikā un pēc tās, vēljoprojām ir viena no tabu tēmām. Bailes vai neizpratne ir vairāk kā pusei valstpiederīgo. Kāpēc par to netiek runāts? Kāpēc persona visbiežāk pateiks „NĒ”, lai izglābtu kāda dzīvību? Ģimenes lokā reti, kad dzirdēsi kādu sarunu par ziedošanu, pat mazāk par kāda orgāna ziedošanu, tā teikt, uzupurēšanos […]

Martā Liepājas Simfoniskais orķestris aicina uz diviem tiešraides koncertiem Publikas iemīļotajā koncertu ciklā “Simfonija TUVĀK” 12. martā pulksten 19 bezmaksas tiešraidē no Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” būs baudāma Antonīna Dvoržāka slavenā Devītā simfonija maestro Gintara Rinkeviča lasījumā, savukārt 25. martā pulksten 19 atsāksies arī koncertsarunu cikls “TUVĀK”, šoreiz publiku iepazīstinot ar arfistes Dārtas Tisenkopfas unikālo […]

  Iestājoties 2008. gada ekonomiskajai krīzei, Latvijā strauji pieauga aizbraucēju skaits. Latvieši bija spiesti doties peļņā uz ārzemēm. Krīzes procesā Latvijā strauji saruka demogrāfija. Ne visi Latvijas iedzīvotāji spēja šo krīzi pārdzīvot un tādēļ izvēlējās pamest mājas, lai dotos tur, kur dzīves apstākļi šķita esam labvēlīgāki. Nekas nav mainījies arī 2020. gadā. Latvijas iedzīvotāji brauc […]

Piektdien, 12. martā, pulksten 17.00 tiešsaistes tikšanās ar rakstnieci, detektīvromānu autori Rolandu Bulu “Detektīvromāns kā aizraujoša prāta spēle”. Aicināti visi interesenti. Dalība – bez maksas. Rolanda Bula (īstajā vārdā Rolande Bebere) ir rakstniece un juriste. Līdz aiziešanai izdienas pensijā strādājusi Valsts policijā dažādos amatos, arī par izmeklētāju. Lasītājiem zināma ar romāniem: “Klusēšanas varā” (2014), “Brīvmūrnieka trīs vēlēšanās” […]

19. februārī pulksten 19 bezmaksas tiešraidē no Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” jau otro reizi varēs baudīt Liepājas Simfoniskā orķestra koncertu ciklu “Simfonija TUVĀK”, kas pirmajā pārraidē piedzīvoja lielu publikas mīlestību. Šoreiz klausītājiem būs iespēja iepazīt slavenā somu komponista Žana Sibēliusa neparastā spēka un enerģijas pilno Trešo simfoniju. Pie Liepājas Simfoniskā orķestra diriģenta pults stāsies Latvijas […]

Virtuve atkal ir pilna. Pilna ar smaržām, garaiņiem, dīvainu čaukstēšanu un burbuļošanu, sīkšanu un dūkoņu. Sajūta, ka telpa ir pārpārēm pilna. Vairs nekam nav vietas, un tomēr – kāda sāls šķipsniņa, kāda kanēļa kripatiņa iespiežas. Te vienkopus sanācis mūsu ģimenes liktenis. It kā mēs būtu viens otram ieķērušies sānos un pieturoties vilktu to rāceni, kas […]

Piektdien, 12. februārī, pulksten 19.00 tiešsaistes tikšanās ar rakstnieci Zani Zustu “Dzīvot, radot stāstus”. Zane Zusta nāk no Liepājas. Lai gan jau daudzus gadus viņas dzīve saistīta ar Rīgu, vēju pilsētā viņa joprojām ir savējā un pērn izvirzīta “Liepājas Kultūras balvai 2020” par grāmatas “Ucipuci meklē mājas” popularizēšanu, veicinot iestudējumu Liepājas Leļļu teātrī. Zane ir divu bērnu […]

Kāds varētu padomāt, ka es esmu parasts šoferis. Varbūt arī man nav tā izsmalcinātākā āriene, varbūt es nekad neiegūšu „Latvijas lepnuma” balvu par kādu cēlu sasniegumu savā profesijā, bet ticiet man, jūs neatradīsiet otru tik svarīgu profesiju kā taksometra šoferis. Es esmu starp „daudz laimes dzimšanas dienā” un „piedod, ka nokavēju tavu svarīgāko dienu”, starp […]

Piektdien, 29. janvārī pulksten 19 Liepājas Simfoniskais orķestris aizsāks jaunu koncertu ciklu SIMFONIJA TUVĀK, kur tiešraidē no Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” bez maksas varēs iepazīt pasaules simfoniskā repertuāra stūrakmeņus. Veiksmīgais paraugs ar tuvināšanos klausītājiem, koncertsarunu ciklā TUVĀK iepazīstinot ar saviem mūziķiem, orķestra vadību vedināja paplašināt aplūkojamo tēmu loku, un ir radīts jauns cikls – Simfonija […]

Vienas personas viedoklis attiecībā pret demokrātiskas valsts dogmām. Vienlaikus atklāti un noslēpumaini. Tas ir absolūts zaudējums Latvijas tautai. Domājoša, garā stipra, labklājīga tauta nav pasargāta no turpmākās stagnējošās nākamības. Īpaši uzsverot vidusšķiras pārstāvjus. Mēs nezinām, vai viņi šorīt brokastoja. Varbūt mums pār to nav teikšanas, tomēr caurspīdīgā realitāte vairs neslēpjas aiz trejdeviņām atslēgām. Rupji padzītā, […]

Cienījamais lasītāj! Saki, cik stundu dienā pavadi Tu, acis iedūris blāvi zilajā ekrānā? Nē, nē, šī nav opera par to, ka sociālie tīkli slikti ietekmē tavas acs tīklenes vai arī padarīs tavus īkšķus līkus.  Saki, kas tiek skatīts portālos? Ko jaunu esi guvis? Cik reizes dienā šodien lasīji ziņas? Komentāru sadaļas? Cik bildes paskatījies, un […]

Mūsdienās arvien biežāk izjūtam angļu valodas klātbūtni latviešu valodā. Vislabāk šo faktu apstiprina jauniešu vidū sadzirdamās diskusijas, pārrunas un ikdienas sarunas. Angļu valodas vārdi mūsu dzimtajā latviešu valodā „ieslīd” pavisam dabiski un šis process dažkārt šķiet neapturams. Tomēr svarīgākais jautājums ir par to, cik ļoti šī fakta dēļ cieš latviešu valoda. Nevar noliegt, ka pēdējo […]

No 14. līdz 19. septembrim Kuldīgā norisinājās “Kuldīgas STREET ART Festivāls ‘2020”. Festivāla laikā mākslinieki no Latvijas, kā arī vizuālā māksliniece no Spānijas, padarīja  ielas košākas, apglenzojot Kuldīgas ēku sienas. Kas tapa uz šīm sienām un kur mākslinieki smēlās iedvesmu? Daudziem jēdziens “ielu māksla” saistās ar grafiti, nevīžīgiem triepieniem un nevienam nesalasāmiem iniciāļiem. Taču, patiesībā, ielu māksla ir aptveroša […]

Ziemeļamerikā pašlaik cītīgi lasa Baraka Obamas memuārus ar simbolisko nosaukumu „Apsolītā zeme“. Taču kuluāros un gaiteņos dzirdamas baumas, ka Donalds Tramps cerot pārspēt šo metienu ar savu autobiogrāfiju.  Baraka Obamas „Apsolītā zeme” pirmās pārdošanas dienas laikā jau iztirgota 890 000 eksemplāros Ziemeļamerikā – ziņo AP. Neviens no agrākajiem ASV prezidentiem (ar saviem memuāriem) šādu rekordu […]

Šajā ierobežojumu laikā, kad koncerti klātienē nav iespējami, Liepājas Simfoniskais orķestris saviem klausītājiem tiešsaistē piedāvā bezmaksas saturu – dažādi koncerti, toskait bērniem, arī opera “Suitu sāga” un koncertinterviju cikls “Tuvāk” ir atrodami gan orķestra mājas lapā, gan Latvijas Televīzijas vietnē replay.lv, kā arī Latvijas Radio 3 arhīvā. “Laikā, kad pieaug cilvēku nepieciešamība pēc iepriecinājuma un […]

ASV prezidenta vēlēšanas un kultūra Slavenajai roka klasikas leģendai Džonam Fogertijam (John Fogerty), kurš ir vēsturiskās grupas Creedence Clearwater Revival (CCR) līderis, apnicis, ka ASV prezidents Tramps savā priekšvēlēšanu kampaņā izmanto  CCR pazīstamo dziesmu ”Fortunate Son”. Ameriķānu roka ikona Fogertijs savā Twitter ierakstā saka, ka Tramps tiks iesūdzēts tiesā, ja viņš nebeigs Vjetnamas kara laika […]

Atmiņās par bijušo Zviedrijas premjerministru Ūlofu Palmi daudzi min viņa gastronomisko kaislību – saldējumu. Pat intervijās ar kādreizējo Padomju Savienības diplomātu Nikolaju Neilandu, var izlasīt, ka Ūlofam ļoti garšojis bērnības saldējums, kuru viņš baudījis Latvijā. Kāds tad bija tas lieliskais saldējums, kas pamazām kļuvis par leģendu? Zviedru māksliniece Lota Lindgrēna nolēma šo mīklu atminēt. Noskaidrot […]

Pauls Cīrulis savā bakalaura darba teorijas sadaļā centies izpētīt Deiva Meijera režijas specifiku mūzikas video klipos. Savus atklājumus viņš demonstrē savā bakalaura darba filmā „Brīvība“.

Tēlniekam Egonam Peršēvicam sadarbojoties ar mākslinieku Vari Siliņu, ir tapis starpdisciplinārs mākslas darbs “Teika par Karostas nāriņu”, kas šobrīd nodots publiskai apskatei. Teika ir publicēta laikrakstā “Kurzemes vārds”, bet pati skulptūra ir skatāma jūrā pie Ziemeļu mola Liepājā. “Teika par Karostas nāriņu” ir stāsts par mīlestību. Bija iesaistīta “vētra, kapteiņa pazušana, un,  kopš tā laika, […]

Arī šogad augustā esam nolēmuši iepazīstināt Jūs ar dažiem studentiem – Karakudas autoriem. Pirmā tiek piedāvāta saruna ar Liepājas universitātes studentu Robertu Džeriņu par šo savādo pandēmijas laiku un mācībām universitātē. Vai studiju vieta ir pareizā? Roberts Džeriņš: Ņemot vērā sevis iepriekš izvirzītos kritērijus, Liepājas Universitāte tiem bija/ir atbilstošākā. Nevaru drošu sirdi apgalvot, ka tā […]

Arī šogad RISEBA uzņems studentus, kas vēlas mācīties strādāt audiovizuālās mediju mākslas jomā. Šie studenti ir aktīvi Karakudas autori un tāpēc piedāvājam interviju ar programmas vadītāju Jāni Holšteinu.  Kā koronas pašizolācijas laiks ietekmējis mācību procesu? Jānis Holšteins: Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” šīs dīvainais laiks ar visiem saviem ierobežojumiem, bez šaubām ir atstājis visai […]

Sadarbībā ar Latvijas Televīziju Liepājas Simfoniskais orķestris skatītājiem Lieldienās dāvina iespēju savos ekrānos piedzīvot latviešu oriģināloperu „Suitu sāga”, kas ir aizkustinošs stāsts par mīlestību, ticību un uzupurēšanos – stāsts par suitiem, par to, kā viss sākās 400 gadu tālā pagātnē tepat Kurzemē. Viens no pasaulē pieprasītiem latviešu komponistiem Rihards Dubra ir radījis darbu, kura sižeta […]

Septembra beigas. Ak, kā mēs gaidījām septembra beigas. Ļoti gaidījām. Tā, ka skaties pulkstenī un gribi viņu pasteidzināt vai ieslidināt kalendāram kabatā kādu žūksnīti, lai izlaiž pāris datumus, varbūt pat nedēļas, neviens jau nemanītu. Ilgi gaidījām, kopš janvāra baltuma, un sistemātiski gaidījām, katru nedēļu pa 100 mārciņām. Tāda bija vienošanās. Jau līgumu parakstot, krūtīs kaut […]

Šī stāsta sākumā atrodas nāve. Pavisam īsta. 26 gadus vecs imigrants no Sīrijas kļūdas dēļ tiek apcietināts un pēc paša izraisīta ugunsgrēka ir atrasts miris cietuma kamerā Vācijas pilsētā Klēvē (Kleve). Policija Amedu A. aiz pārpratuma noturēja par zagli no Mali, kuru meklēja Hamburgas prokuratūra, un aizturēja. Tiesneši šo kļūdu nepamanīja, uzskatīja, ka Ameds A. […]

Tā ir īpaša vieta ar vēl īpašākām atmiņām un sajūtām. Tā ir vieta, kur pavadīta visa bērnība, piedzīvots tik daudz… vairāk kā jeb kur citur. Pilsēta, kur ir mani cilvēki un tātad arī mājas. Tur katrs stūrītis izošņāts un ar kaut ko asociējas. Un pat jūra un pludmales smiltis šajā pilsētā mīļākas kā jeb kur […]

Aizdomas, ka mediji Latvijā nav pilnībā brīvi, bet regulāri notiek mediju un žurnālistu ietekmēšana jeb uzpirkšana, izskan bieži. Kristīnes Misānes gadījums pierādīja, ka šīs aizdomas nebūt nav bez pamata. Tieši otrādi – mediju uzpirkšana ir iesakņojusies tradīcija Latvijā. Sabiedrisko attiecību jeb PR aģentūras „Repute” vadītāja Iveta Dzērve, kā pilnīgi pašsaprotamu uztvēra faktu, ka viņas reklāmas […]

Reti kurš Latvijā nebūs neko dzirdējis par Vislatvijas Akciju „Glābsim Kristīni”. Sašutums par dāņu tiesas „netaisnīgumu” un Latvijas prokuroru „stulbumu” ir liels. Viņu dēļ tagad cietīs „nelaimē nonākusī” Kristīne Misāne, kura” nevainīga” sēžot Dānijas cietumā. Akcija „Latvija Tevi Neaizstāvēs un Eiropā Valda Beztiesiskums” kulmināciju sasniedza 17. februārī, kad Krievijas RIA Novosti publicēja rakstu par vairāku […]

Agrā sestdienas rītā mani pārsteidza kāda privāta vēstule. Atrakstīja viena sociālo tīklu paziņa, visnotaļ jauka un inteliģenta dāma Alise Z., kurai piemīt reti sastopamā īpašība, nepadoties pūļa spiedienam un pārliecībai, bet domāt pašai. Tādēļ mēs abas šad un tad apmaināmies ar viedokļiem par aktualitātēm un jau sen mēģinām norunāt tikšanos uz „kapeju” reālajā dzīvē. Izrādās, […]

Filma, kura skatīšanās procesā un pēcsajūtās piedāvā dualitāti. Filmas laikā, šķiet, tiek rādīts teju manifests sieviešu seksualitātes un pavedināšanas dēmoniskajam spēkam, alkatībai un abstraktai atriebības kārei, kā arī sieviešu kopības nesalaužamajam garam. Bet filmas izskaņa atklāj diezgan klasisku, bet nepārejošu morāli, ka visi agri vai vēlu saņem pēc nopelniem. Filmas naratīvs norisinās it kā divos […]

Zemes pleķi, kuru atlikušie latvieši lepni par Latviju sauc, pirms miljoniem gadu apdzīvoja tikai priedes. Nevis tādas kā šodien redzamas, bet augstākas. Tās bija stumbros resnākas. No tādām priedēm sveķi kā sviedri aumaļām lija, jo dienas bija ļoti karstas. Suta nebeidzās arī tad kad rudens nāca, jo vasara bija ieņēmusi pilnīgi visas vietas pie gadalaiku […]

Karakuda nemēdz publicēt intervijas ar politiķiem, bet šoreiz mēs to darīsim. Mūsuprāt mediju attīstības situācija ir tik sarežģīta, ka sarunu par šiem jautājumiem vairs nedrīkst atlikt. Mediālā telpa ir piesārņota, bet mākslas vietā ievietota pašdarbība. Rezultātā izmantotās metodes kultūras procesu politiskajā vadībā, mūsuprāt, nav akceptējamas. Īpaši uzkrītoši tas jūtams mediju politikas iztrūkumā. Intervijā piedalīsies publiciste […]

Gandrīz katrā avīžrakstā, radio vai televīzijas runā ir pamanāmi misēkļi. Vai kāds būtu atcēlis prasību, ka cilvēkam jārunā un jāraksta nesamocītā valodā? Nē, šī prasība joprojām ir spēka.  Vai katrs drīkst runāt, rakstīt vienīgi sev saprotamā valodā? Nē, pateiktais jāsaprot arī pārējiem. Ne katram valodas lietas labi pašķiras. Ja nesaņemsimies, tad tas novedīs mūsu dzimto […]

Tāds jautājums izskanēja sociālajos tīklos pēc tam, kad pētnieciskais centrs publicēja materiālu „Kā NA biedri draudzējās ar Ukrainas galēji labējiem”. Lai nerastos pārpratumi, atzīmēšu, ka, manuprāt, uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir jāatbild negatīvi. Nedomāju, ka „Re:Baltica” kaut kādā veidā būtu saistīta ar Kremļa medijiem. Muļķīgi ir tas, ka pētniecības centra žurnālistes savā darbā šķiet izmanto […]

Allaž pikti ļaudis saka, ka prieka Latvijā trūkst. Ka nesmaida cilvēki. Ka nikni ielās viens uz otru skatās. Bet ko ta’ noēd tos kam prieku acīs redzēt var? Viņi domā tā: naivs viņš, gan vēl apdedzināsies, vienmēr visi laimi nevar just. Negudrs varbūt ar? Gan jau pļunduris, ka smaida vienmēr un visur. Kā bērns – […]

21. septembrī Liepājas Universitātē, Kūrmājas prospektā 13, 118. telpā, pēc vasaras pārtraukuma notiks pirmā Piejūras pilsētu literārās akadēmijas (PPLA) dalībnieku tikšanās. Šoreiz pie jaunajiem literātiem viesosies rakstniece, tulkotāja un ilustratore Lilija Berzinska. Pulksten 10.00 klātesošos uzrunās Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļas un PPLA vadītāja Linda Zulmane, vadot nodarbību „Radošais process: teorija, prakse”. L. Zulmane uzsver, […]

Neapmierināts Joahims fon Ribentrops (Joachim von Ribbentrop) izbrauca no savas vasaras rezidences Fušlas pilī (Schloss Fuschl) Zalcburgas apkārtnē, lai dotos uz Maskavu parakstīt līgumu ar PSRS. Par visiem līguma punktiem abu valstu pārstāvji bija vienojušies iepriekšējās dienās. Pēc tam, kad britu-franču delegācija, neko nepanākusi, aizbrauca no Maskavas, pakta noslēgšanu vairs nekas neapdraudēja. Fon Ribentropaprāt uz […]

  Tiem liepājniekiem, kuri silti saulaino piektdienas, 2. augusta vakaru izlēma pavadīt „Lielā dzintara” Dzintara Jurgelaiša kamerzālē, palaimējās piedzīvot brīnišķīgu solodziesmu koncertu – latviešu soprāna Margaritas Vilsones un brazīliešu pianista Marsela (Marselu) Amarala (Marcelo Amaral) sagatavoto programmu, kura klausītājus ieveda t. s. Jaunajā mūzikā jeb 20. gs. modernismā. Tomēr M. Vilsone un M. Amarals bija izvēlējušies […]

Vasara pašā plaukumā, taču universitātes un augstskolas ver durvis jaunam reflektantu pieplūdumam. Jaunos studentus gaidīsim arī Rīgas RISEBA Audiovizuālās mediju mākslas fakultātē. Lai iepazīstinātu ar darba stilu un mācību filozofiju, piedāvājam interviju ar pašu galveno personu – programmas direktoru, režisoru un lielisku pedagogu Jāni Holšteinu. Kā vērtējat šī gada bakalauru diploma darbus? Šogad Biznesa, mākslas […]

  Vai pirms „Arabellion” vai „Arābu pavasara” varējām iedomāties, ka vienkārša sakņu tirgotāja pašsadedzināšanās varētu izraisīt milzu izmaiņas visā Ziemeļāfrikā? It kā neliels notikums, bet rezultātā varu zaudēja ne tikai Tunisijas diktators Bens Ali vien. Dziļas pārmaiņas skāra gan Lībiju, gan Ēģipti, gan citas reģiona valstis. Sakņu tirgotāja pašnāvību nevarēja paredzēt neviens – ne slependienesti, […]

Tas sen vairs nav noslēpums, ka daudzi deputātu kandidāti pirms vēlēšanām darbojas pēc principa: „Kā var nesolīt?!”. Īpaši plaši šo principu izmanto šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Kā nu ne – te labi noder apstāklis, ka lielākā daļa Latvijas vēlētāju vispār nezina, kā strādā EP un ko un kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu deputāti […]

  Misija pastkastītē Ik pa laikam medijos uzpeld kāda ziņa par Eiropas Parlamenta vēlēšanām š.g. 25. maijā. Pirmo reizi šogad par tām dzirdēju, pateicoties slavenajam Nilam Ušakovam. Saistībā ar viņa bēgšanu no savārītās putras Rīgas Domē. Vismaz tā tas tika atspoguļots masu medijos. Pavisam nesen saņēmu sev adresētu vēstuli ar informāciju, ka esmu reģistrēta 2019. […]

  Mazā, valšķīgā Lola, viņas neatkārtojamais šarms un sievišķīgā pievilcība Jozefa fon Šternberga (Josef von Sternberg; 1894-1969) režisētajā mākslas filmā “Zilais eņģelis” (Der blaue Engel) ir viens iemesliem, kāpēc ļaudis no visas pasaules, ierodoties Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, labprāt apmeklē Vācu sinematēku jeb filmu un televīzijas muzeju (Deutsche Kinemathek – das Museum für Film und Fernsehen). […]

„Turiet jūs, latvieši, savu valodu godā, un jums labi klāsies virs zemes. Jo, kas sevi pašu negodā, to arī citi negodās.” /Juris Alunāns/ Янис Latviešu valoda… Ārzemniekiem grūta, nesaprotama. Vietējiem ārzemniekiem, kuri Latvijā dzīvo 28 gadus un vairāk – stulba, nevajadzīga. Latviešiem – mīļa, tuva, pati labākā, pati skaistākā. Latviešu valoda man vienmēr bijusi mīļākā. […]

Par vienkāršu atbildi uz šo jautājumu nav ko cerēt, ja izlasa pašlaik slavenākā un atzītākā vēsturnieka viduslaiku vēstures jomā Johana Frīda (Johannes Fried) šī gada janvārī publicēto grāmatu „Kein Tod auf Golgatha: Auf der Suche nach dem überlebenden Jesus”. Pēc šī pētījuma izlasīšanas, Jēzus nāve pie krusta ir vismaz apšaubāms fakts. J. Frīds savu tēzi […]

Iepriekšējā rakstā runājām par laiku pēc ģenerāļa Fransisko Franko (Francisco Franco) nāves, kad Spānija atgriezās uz demokrātijas ceļa un Katalonija atkal atguva autonomiju. Fašisma ēnas šodienas Spānijā Diemžēl nākošajos gadu desmitos līdz pat šodienai Spānija nav spējusi noslēgt rēķinus ar fašistisko pagātni. Pavisam pretēji tam, kā to ir izdarījusi Vācija ar savu nacistisko pagātni. Jau […]

Iepriekšējā rakstā runājām par Spānijas pilsoņu karu un drūmāko laiku Katalonijas vēsturē ģenerāļa Fransisko Franko (Francisco Franco) diktatūras laikā. Pēc F. Franko nāves 1975. gada 20. novembrī katalāņi piedzīvoja ilgi gaidītās demokrātiskās pārmaiņas. Jau 1976. gada aprīlī iznāca pirmā tikai katalāņu valodā sarakstītā dienas avīze „Šodien” (Avui). Katalāņu kultūras kongresā apvienojās katalāņu inteliģence un plašas […]

Kļūdīties esot cilvēcīgi, apgalvoja senie romieši. Laikam jau cilvēcīgi ir atkārtot vienu un to pašu kļūdu vairākas reizes, jo citādi nebūtu radies sakāmvārds par kāpšanu uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem. Diemžēl situācija mūsu sabiedriskajos medijos šobrīd ir nonākusi pie punkta, kurā beidzot Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) ir skaidri jāpasaka: „Stop! Pietiks nejēdzīgi […]

Šoreiz stāstu turpināsim no 1931. gada, kad notika vēlēšanas, kurās uzvaru guva republikāņi, un karalis Alfonso XIII bija spiests doties trimdā. Par to bija runa iepriekšējā šīs sērijas rakstā.1 Divas dienas pēc vēlēšanām, 1931. gada 14. aprīlī Katalonijā pārliecinošu uzvaru izcīnījušais Fransesks Masija (Françesc Macià) Barselonā pasludināja Katalonijas Republiku. Dažas stundas vēlāk Madridē tika proklamēta […]

Iepriekšējais stāsts par Katalonijas vēsturi noslēdzās ar dramatisko 1714. gadu, kad Katalonija zaudēja cīņu par savu neatkarību1 un uz ilgiem laikiem nonāca spāņu pakļautībā. Pēc Barselonas krišanas katalāņu politiskā patstāvība bija beigusies un viņiem atlika vien koncentrēties uz ekonomisko attīstību. Pēc gariem kara un nemieru gadiem, Katalonijai 17. gs. otrajā pusē izdodas sasniegt atzīstamus panākumus […]

Klasiskā mākslas vēsture ir pieradinājusi domāt, ka vislielākā vērtība ir daiļiem mākslas darbiem. Tiem pašiem uz kuriem ir patīkami skatīties un kurus mākslinieks ir tehniski perfekti izveidojis. Agrāk bija pieņemts ilustrēt apkārt esošas realitātes skaistās puses. Ja nekā daiļa nebija, tad arī neglīto (savā apkārtnē) varēja padarīt skaistu gleznā vai mūzikā. Visos gadījumos šeit bija […]

Iepriekšējo stāstu par Kataloniju1 noslēdzām ar Neatkarības karu (Pļāvēju sacelšanos). Laiku, kad Portugālei izdevās kļūt neatkarīgai no Spānijas, bet katalāņiem uz šādu izdevību nācās gaidīt tālāk. Šķita, ka šāda iespēja radīsies pēc 1700. gada, kad nomira Kārlis II, kuram nebija mantinieku. Tiesa, savā pēdējā testamentā viņš par mantinieku nozīmēja Anžujas Filipu, Ludviga XIV mazdēlu. Tomēr […]

Iepriekšējā rakstā aplūkojām laiku, kad Katalonija zaudēja savu dinastiju un bija spiesta pieņemt Kastīlijas karaļa pārvaldīšanu.1 Šīs izmaiņas noveda arī pie vispārēja saimnieciskā apsīkuma katalāņu zemēs un dzīves līmeņa pasliktināšanās. Katalāņi pakļāvās, bet samierināties ar to nespēja. 17. gs. vidū viņi apņēmīgi uzsāka cīņu, lai atbrīvotos no kastīliešu varas. Neatkarības karš, kurš pazīstams ar nosaukumiem […]

„Netērē savu enerģiju, Rekss – mēs darīsim to, kas ir jādara!”, pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu kopš ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) slavenā tvīta, ar kuru viņš atsauca savu ārlietu ministru Reksu Tilersonu (Rex Tillerson) no sarunu gatavošanas ar Ziemeļkoreju.1 Kā jau visām D. Trampa ārpolitiskajām nostādnēm, arī šai nebija lemts ilgs mūžs […]