„Sev uzcēlu es pieminekli, kas nav izgatavots ar rokām…“ (Я памятник себе воздвиг нерукотворный…) – tā 1836. gadā konstatē dzejolī (Piemineklis) Aleksandrs Puškins. Viņš runā par mākslas nemirstošo spēku un ir pārliecināts, ka literārā daiļrade (kā viņa piemineklis) ir noturīgāka vērtība nekā tēlnieka akmenī vai metālā izveidots monuments tēls kāda parka stūrī. Rādās, ka viņam […]
Lasīt tālāk
Autorēm tīk detaļas un dubultās ekspozīcijas. Viņas brien ar melnu lietussargu rokās dziļi jūrā un dimdina āfrikāņu bungas sinhronu interviju vietā. Vai šādi drīkst eksperimentēt? Jā, protams. Mākslā vajag meklēt ko jaunu.
Lasīt tālāk
Vējš sapūtis smiltis uz lieveņa. Saule šodien ir mākoņu jūgā Iegrimusi, gluži kā tu savos pienākumos. Plaksti vērsies kā jaunas grāmatas vāki, No glābjošās embrija pozas tu pagriezīsies uz kreisajiem sāniem, Stabila sirdsdarbība atjaunosies, Un tu ieelposi vēja spēku. Domtukšajā galvā uziesi nelielu pašapziņas drusku, Bet, kad piecelsies, Vecajā spogulī ieraudzīsi, Kā acīs vīd ticība […]
Lasīt tālāk