Saturs

Aleksandrs Puškins

Vai pieminekļus vajag aizvākt no Rīgas centra?

„Sev uzcēlu es pieminekli, kas nav izgatavots ar rokām…“ (Я памятник себе воздвиг нерукотворный…) – tā 1836. gadā konstatē dzejolī (Piemineklis) Aleksandrs Puškins. Viņš runā par mākslas nemirstošo spēku un ir pārliecināts, ka literārā daiļrade (kā viņa piemineklis) ir noturīgāka vērtība nekā tēlnieka akmenī vai metālā izveidots monuments tēls kāda parka stūrī. Rādās, ka viņam […]

Lasīt tālāk

Ticēt saviem spēkiem

Vējš sapūtis smiltis uz lieveņa. Saule šodien ir mākoņu jūgā Iegrimusi, gluži kā tu savos pienākumos. Plaksti vērsies kā jaunas grāmatas vāki, No glābjošās embrija pozas tu pagriezīsies uz kreisajiem sāniem, Stabila sirdsdarbība atjaunosies, Un tu ieelposi vēja spēku. Domtukšajā galvā uziesi nelielu pašapziņas drusku, Bet, kad piecelsies, Vecajā spogulī ieraudzīsi, Kā acīs vīd ticība […]

Lasīt tālāk