Reiz Rāmuma Birzī zaļajos mežos izvērsās tikšanās starp trim, kas pārsniedza cilvēcisko attiecību paražas. Tas sākās ar burvīgu tikšanos starp maigo vēju, mirdzošo ziedu un dižciltīgo ozolu. Maigajam vējam, kas pazīstams kā Zefīrs, piemita bezrūpīgs gars, kas ceļoja pa mežu, izplatot mīlestības un prieka čukstus. Zefīram bija maigs pieskāriens, un tas nesa patīkamu aromātu, lai […]
Lasīt tālāk
Netālu no zemes, bet tālu no debesīm. Gandrīz kā koks, bet pavasarī neuzplaukst un vētrās tam nelūzt zari. Palicis nomizots un pelēcīgi antiseptiķots stumbrs, kurš zemē iesprausts kā tāds nestabilu puķu skals. Bez saknēm, bez putnu būriem un bez locīšanās vējā. Un galotnē sasiets, tiešāk sakot – piesiets, bet ne pie puķēm, bet gan pie […]
Lasīt tālāk
Pamostos no kustības sev blakus. Vēl ir tumšs, visapkārt valda ierastais rīta klusums. Viņš pagriežas pret mani un sāk glāstīt manus matus. Istaba ir pieelpota silta. Zinu, ka viņam drīz jāceļas. Drīz viņš kāps ārā no gultas, izģērbies tepat pie galvgaļa, vilks darba drēbes, aiz sevis klusi pietaisīs durvis un uzliks tējkannu. Agrajos rītos viņš […]
Lasīt tālāk