Sarkanais āboliņš uzziedējis. Šajā vasaras rītā viņa to sajūt uzreiz. Saule vēl tikai pošas nokost pēdējos nakts saaustos rasas pilienus, kad viņa jau ir ceļā. Vai tā būtu atmatā palaistā pļava šaipus dīķim? Vai arī guvums meklējams aizaugušās un aizmirstās muižas drupu ielocēs? To viņa vēl nezina, bet nekas. Atradīs. Ja pasteigsies, tad pirmā. Viņai […]
Lasīt tālāk
Saule šonakt nenoriet. Paslēpusies no skatiena tā izklāj spožu gaismas joslu gar horizontu, solot tūlīt, tūlīt atgriezties. Saulgriezis ievirpuļojis visus dejā kā vilciņus. Ugunskura mēles raujas debesīs, liesmojošām dzirkstelēm izgaismojot dejotāju piesārtušās sejas. Mēs esam šeit. Mēs esam dzīvi. Vasaras sakarsusī zeme ir dzīva. Pļavas saldā elpa ir dzīva un aicina ienirt klusi sanošajā zāļu […]
Lasīt tālāk
Reiz kādā saulainā pavasara dienā Ida stāvēja pie spoguļa un nepacietīgi mīņājās, kamēr mamma pina bizē viņas garos, biezos matus. Tā bija diena, kad Ida pirmo reizi viena pati grasījās doties uz skolu. Nedēļu iepriekš Ida devās viena pati uz piemājas veikalu pēc piena un cepa pankūkas. Tiesa gan, pie pankūku cepšanas klāt bija arī […]
Lasīt tālāk