Video

Ienākot muzejā, mūs sagaida pakaramais. Pirms 100 gadiem «Sukubā» mākslinieki uz šī pakaramā uzkāra savas virsdrēbes. Tagad to pašu darām mēs. Kādi bija abi mākslinieki, kuri šeit dzīvoja? Par to šī filma.

Kā dzīvoja un strādāja rakstnieks pirms 100 gadiem? Šajā videosižetā par to stāsta Valters.

Kādi bija divu mākslinieku darbi un kā viņi strādāja? Šajā videoreportāžā to cenšas noskaidrot Valters.

Ēka uzkalnā, to ieskauj pavasara ziedi. Akuraters šeit sāka dzīvot pirms apmēram 100 gadiem. Kāpēc tieši šeit un kas viņam šķita svarīgi? Par to šajā videosižetā stāsta divi studenti – Katrīna un Pēteris.

Divi mākslinieki dzīvo un glezno kopā. Kā tas notiek? Par to šī filma.

Haralds Ķemerus redz citādāk, nekā viņa kursa biedri. Tur drūzmējas tualetes un suņu izkārnījumi, smejas un uzbrūk pīles un seno laiku dāmas ieziežas ar dubļiem un spēj stāvēt vienlaicīgi divās vannās.

Haraldam ir lieliska humora izjūta, to var pamanīt arī reportāžā. Tajā autors apskata kā senlatvieši „pielūdza kaijas“ un „pavadīja visu savu dzīvi ūdenī“. Viņš kritizē tualetes, iešanu mežā, citē Aspaziju un ir norūpējies par āpšiem, kurus „cilvēki atstāj mežā“.

Šis ir savāds stāsts par spoka medībām muzejā. Iesakām noskatīties.

Kārļa un Mareka apraksts par Ķemeru parku ir eleganti filmēts ar taktisku montāžu, respektējot celtņu cēlumu un rudenīgās dabas krāšņumu Jūrmalā.

Lielupes jūrniecības muzeja stāsts vēsta par lietām, mantām un priekšmetiem, kuri liek atcerēties vecos laikus. Par senām fotogrāfijām, goda un darba tērpiem. Arī mīnām un dziļumbumbām, ar kurām zvejnieki ikdienā sastapās savā darbā. Labs operatora (Kārļa) darbs un taktisks skaņas izmantojums.

Par Ķemeriem un skaistumu ir šī Marijas un Anastasijas filma. Vērts noskatīties.

Autorēm tīk detaļas un dubultās ekspozīcijas. Viņas brien ar melnu lietussargu rokās dziļi jūrā un dimdina āfrikāņu bungas sinhronu interviju vietā. Vai šādi drīkst eksperimentēt? Jā, protams. Mākslā vajag meklēt ko jaunu.

Par Ķemeru sanatoriju autores stāsta bažīgi, mēģinot saprast, vai balto kuģi kāds izglābs no sabrukšanas, vai arī nē. Kamera filmē pati, reizēm nefokusā, un aizmirstot koncentrēties uz vēstījuma objektu. Klaviermūzika fonā ir mierinoša un aizved pa taciņām tēlu projām no problēmām un ikdienas. Vai vērts salauzto salabot? Kā jums šķiet?

Kāda Lielupes jūrmala bija agrāk un kādu to redzam šodien. Tieši par to stāsta šī reportāža.

Reportāža no Jūrmalas brīvdabas muzeja saulainā rudens dienā.

Ķemeru parks, Bigauņciema zvejnieki, sēravoti un mēs. Par šo visu stāsta Alekša un Elvina filma.

Portreta intervija ir audiovizuālās žurnālistikas žanrs, kurā autors portretē personības. Šajā gadījumā Viktorija izjautā Līgu un izveido interesantu personības vizītkarti.

Brīvdabas muzejs ar laivām un kuģiem interesē Ralfu un Paulu. Viņi pēta eksponātus, detaļas un ainavas. Kāpēc visas laivas ir melnas, ko nozīmē darvot? Kāpēc šeit vispār ir muzejs, un kā ar to saistīti lībieši? Par to uzzināsiet šajā reportāžā.

Filma stāsta par Ķemeru pagātni un šodien. Par cerībām atjaunot visu grandiozo sanatorijas un viesnīcas kompleksu. Autori pauž viedokli, ka viss var vēl noderēt.

Ko par sevi, laiku un mākslu domā 21 gadu veca studente, mūsu laikabiedre? Par to arī šī intervija.

Kas ir mīlestība? Jautājums, kuram vienmēr pietrūkst atbilžu. Šoreiz savu versiju piedāvā Viktorija.

Reportāža ir vērtējoša un cenšas noskaidrot, vai ir vērts doties no Rīgas uz šo Lielupes muzeju. Sintija izglīto par apstākļiem, bet Aleksandra filmē detaļas un kopplānus. Vienīgais, kas slikti, ka ir aizmirsti subtitri cilvēkiem, kas filmā piedalās. Sintija spēlē muzejā savādu mūzikas instrumentu, kas izdodas labi. Laba ir ideja par QR kodiem. Iespējams, ka nākotnē […]

Šausmu filma „Dark house“ ir Vladimira Tiličenko darbs.

Alina Popa ir interesantas animācijas filmas autore. Filma „Bez nožēlas“ ir improvizācija par japāņu animāciju un veidota kiberpanka stilā.

Stāsts ir par neredzīgu sievieti. Karakuda iesaka noskatīties „Pasaule tumsā“ (Мир в темноте).

Daniels Orlovs ir nākamais kinooperators un viņa ieguldījums filmā „Kaija“ ir interesants un savdabīgs.

Nikolajs Vasiļonoks ir aizrāvies ar detektīviem un viņa filma „Глоток Бренди“ (A sip of Brandy) to pierāda. Tonis tumšs, liktenīgā sieviete un brendija smarža.

Jūlija Sapeļa raksta mūziku un pati arī to izpilda. Viņa spēlē galveno lomu savā darbā „Swipe“ un mēģina pastāstīt par mīlestības nepastāvību un dvēseles meklējumiem arī tad, kad līdzās ir tuvs cilvēks.

Valērija Dozorceva ir mēģinājusi parādīt mūzikas video tiešraides stilā. Ļoti lakoniski un atturīgi, minimālisms kā pašmērķis.

Darja Serdjukova ir animācijas filmas „Dārgums“ (Его сокровище) autore un ar šo piesaka sevi kā ļoti interesanta stila (stimpank) piekritēju. Filma stāsta par jaunu meiteni, kura nonāk nepatīkamās atkarības saistībās ar savu mīļoto cilvēku. Tas ir stāsts par varmācību tuvu cilvēku attiecibās.

Mihails Matvejenko piedāvā audiovizuālo performanci, kas demonstrē smadzeņu viļņu izmantošanu audiovizuālajā mākslā.

Vitālija Zagdaja īsfilma „Viņš ved viņus līdz vājprātam“ ir interesants vizuāls darbs kurā par pamatu izmantots amerikāņu īsfilmu scenārijs. Tas ir emocionāli spraigs, nedaudz nomācošs, taču vienlaikus pārdomas rosinošs.

„Lost” ir Sandra Saulīša veidots mūzikas videoklips. Viņš ir gan mūzikas, režijas un specefektu izmantojuma autors. Patīkamu skatīšanos!

„Aizver acis“ ir šausmu filma par nākotni, kas var mūs piemeklēt diktatūras un terora apstākļos. Orvela stilā. Vietumis saprotama sižeta loģika, taču reizēm tā nav tik labi izprotama. Autore – Linda Anna Silavniece.

„Nulle grādu“ ir Valta Rinalda Bergmaņa videoklips, kurā autors veido paraugdemonstrāciju vizuālo efektu izmantojumā.

TV seriāla „Ierāmēts“ pirmā sērija

Mūzikas video „Neatrodi mani“ ir mēģinājums atrast jaunus elementus audiovizuālajā izteiksmē.

„Viņa“ ir mūzikas video, kura autores ir Amanda Rudzīte un Lāsma Lazdāne. Ļoti īpatnējs tautiskuma jēdziena skaidrojums un parodija par tuviem un tāliem cilvēkiem, kas mēdz iekļauties mūsu dzīvē pavisam negaidot.

Filma „Ģimenes lieta“ ir ieguvusi Karakudas 2022. sezonas augstāko novērtējumu. Tas ir stāsts par māsu un brāli, kuri satiekas pratināšanas laikā. Iesakām. Autores: Aleksandra Gogoļa un Karīna Freija.

Īsfilma „Kandavas dēli“ ir Kārļa Kristapa Šteinberga detektīvstāsts par bandītiem Kandavā un viņu dzīves loģiku.

„Aizputes graustu miljonāri“ ir interesanta Kitijas Blūmas filma par jauniešu grupu, kas iegādājas un pēc tam remontē vecas un pussagruvušas ēkas Aizputē, atgriežot pilsētiņai šarmu un pievilcību. Iespējams, ka filma ir mazliet par „pozitīvu“ pret varoņiem, taču cerams, ka režisore turpinās filmēt šo cilvēkus un pēc gadiem redzēsim jaunu un vēl interesantāku viņu darbu un […]

Neuralposesis: Singing the Bees | The Aesthetics of Visual memory | Practice and Experimental Documentary in the Age of Human-AI Artistic Collaboration. 3D Immersive Installation Using Augmented Reality. Voyce Sabrina Durling-Jones (USA) ir strādājusi ar mākslīgo intelektu, kuram ievadījusi savas mammas bildes un atmiņas. Rezultāts ir tas ko redzam. Vizuālās atmiņas estētiskā prakse un eksperimentālā […]

„Antoška“ ir stāsts par neredzīgu jaunieti. Tas aizkustina un ir smeldzīgi skaudrs. RISEBA eksaminācijas komisija izvirzīja šo filmu īpašam apbalvojumam kā ļoti patiesu un veiksmīgu audiovizuālo darbu. Autores ir Valentīna Mihailova un Darja Jevgeņjeva.

„Četri melni kaķi“ īsfilma, kuras autori ir Kristers Hartmanis un Marks Landmanis. Melnais humors un asprātīgs operatora darbs.

„Nepazīstamā pasaule“ ir mūzikas video, kuras autors ir Ņikita Šorskins. Autors veidojis šo filmu fantastikas žanra ietvaros un centies saprast vai šāda pieeja audiovizuālajai mākslai ir autora pūļu vērta.

„Zinošais zaķis“ veidota kā animācijas filma ar mērķi iepazīstināt bērnus un pieaugušos ar amerikāņu TV staciju CNN. Interesanta ideja šādi iepazīstināt sabiedrību ar masu medijiem. Filmas autore un režisore ir Anastasija Patijčuka.

Intervija ar aktrisi Antu Krūmiņu par svaigākajām norisēm kinomākslā un teātros varētu interesēt ikvienu no mums. Intervē Ģirts Upenieks.

Mangaļsala jaunā skatījumā nozīmē grafiti darbu izstādi. Kārlis izstāstīs un Dāniels parādīs. Uz priekšu!

Liepājas iela Kuldīgā šodien zilām vizbulītēm klāta un pie tās atrodas kapi, pieminekļi, kafejnīcas un daudzi citi brīnumi. Par šo arī šis Arno Ķikura videoapraksts.

Mangaļsalas vraks interesē daudzus. Tāpēc uz Daugavas grīvu devās Dāniels Ķīkulis un Kārlis Preiss. Iesakām noskatīties.

Savas idejas par reklāmu ar šo izsaka Auhustsina un Anora. Spēles, tērpu dizains vai praktiskas skandas. Kurš kuram labāk patīk?    

Rīgas parki ir maģiski, Vērmanes dārzs – vien no tādiem. Rudenī gleznains, ziemā mīklains un vasarā – trauksmains. Par to arī šis Patrika, Kārļa un Rūdolfa videostāsts.

Jaunā dziesmu svētku estrāde ir daiļa, taču būvniecība izmaksāja daudz vairāk, nekā sākumā tika plānots. Vai bija vērts to celt? Ar šo jautājumu nodarbojas autori aprakstā, kuru iesakām noskatīties ikvienam.

Barikāžu dienas saglabājas tautas atmiņā. Šis sižets to pierāda.

Roadgames klips nr. 2. Šis ir nākamais reklāmas klips, kas piedāvā saprast uzņēmuma piedāvātās izklaides specifiku. Dāvim ir interesanta pieeja. Iesakām noskatīties!

Roadgames klips nr. 1. Reklāmas jomā mēģina ar šo iesoļot Dāvis Fišers. Šādi viņš piedāvā iepazīties ar kāda uzņēmuma darbiniekiem.

Mūzikas videoklips „3A.M.“ veidots repa stilā. Lokācijas vieta – Rīgas centrs „Bermuda trīsstūrī“ un stils – tradicionālais.

Way back home Artilērijas iela Rīgā sākas pie Brīvības ielas. Tā dzimusi 1844. gadā un tur esot bijušas atslēgu darbnīcas. Nosaukums radies no šķūņiem, smilšu kalniem un kazarmām. Kā tur izskatās šodien?

Kristers sāk stāstīt par Skolas ielu epizodēs: no kartes pie ielas. Tur steidzas ātrā palīdzība uz slimnīcu un tauta rāda ar pirkstu uz baznīcu. Slimnīcas un baznīcas iela?

Ir ielas, kurām politika maina nosaukumus. Parasti tās ir centrālās ielas. Šajā reportāžā Nils stāsta par Jelgavas Lielo ielu, kura ir bijusi gan Staļina, gan Gēringa iela.

Nils staigāja pa Brīvdabas muzeju 2 stundas. Kopā ar grupas biedriem. Šīs ir viņa fotopārdomas.

Majoros ir autores bērnības iela. Pa to daudz staigāts, te malkota kafija un iepazīti cilvēki. Kāda Jomas iela bija agrāk? Kā ir tagad? Par to šī filma.

Reizēm ieplānotais neizdodas. Tomasam un Kristeram šāds bija brauciens uz muzeju. Sākumā laba mūzika automašīnā, bet pēc tam nekas nenotiek kā vajag: kafiju nevar nopirkt, ragaviņu karuselī reibst galva un ponija nav. Slīd kājas, ķērc vārnas un forna kāds runā krievu valodā. Tomass mēģina grābt sniegu ar grābekli un salabot žogu. Neveiksmīgi.

Dzīve sastāv no laimes epizodēm. No epizožu epizodēm. Ar katru tā ir bijis.

Katrs pierod pie savas adreses. Ja Rīga sāk mainīt namu adreses, tad sašutums nav tālu jāmeklē. Par šo arī šī filma.

HOW IT STARTED, HOW IT’S GOING Staigājot pa muzeju var apskatīt un salīdzināt. Kā bija agrāk un kā ir tagad.

No ciemiņa uz ciemiņu – Metenīšan vakarā? Nē, šoreiz dzied meteņu masku koris Brīvdabas muzejā.

Novembris bija tumšs mēnesis. Alīna mēģināja 18.novembri nosvinēt kā nākas. Taču tumsa paliek tumsa un tāpēc viņas filma ir nedaudz apcerīga.

Indras Ārentes mūzikas video notiek mežā, pavasarī. Pašlaik – pašā ziemas tumsas vidū, ir patīkami paskatīties šo 2017. gadā izveidoto un aizstāvēto videoklipu. Jauku skatīšanos!

Edmunda Lukaševica filma sākas ar braucienu pa balto Latvijas lielceļu, kas šoreiz neput. Kamera kustas lēni un uzmanīgi vēro cilvēkus, kas vēl palikuši uz vietas un atceras visu. Cerams, ka viss neieaugs zālē un cilvēki te būs un dzīvos. Tās ir vēstules no pagātnes. No laika, kas aiztecējis un neatgriezīsies.

Iesakām Toma Ezerieša un Edgara Baloža īsfilmu par velobūvētājiem un entuziastiem. Tā aizstāvēta RISEBA pirms 7 gadiem, bet lieliski noder šodien, kad gandrīz visi pārsēžas uz velosipēdiem.

Šīs filmas autors ir absolvents Daniels Joffe un tā stāsta par dzīvi, sportu un prasmi uzvarēt bailes. To izdarīt nav viegli – nedz dzīvē, nedz sportā. En Garde! (2017) from RP on Vimeo.

Jāņa Vidovska un Jura Vaņkova filma par vientuļu cilvēku, kas meklē laimi un patiesību. Palēnināta, iedziļinoša pieeja. Taktisks novērojums.

Kristiānas Ozoliņas filma ir neparasta. Pārliecinieties paši:

Ja jums patīk parodijas, tad noteikti noskatieties šo filmu par latgaliešu kontrabandistiem. Latgaļu mūzika, manuprāt, šeit ir pats spēcīgākais skatītāju savaldzināšanas ierocis. Interesants studentu darbs.

Kristaps Mozgirs savā bakalaura darbā pievērsies e-sportam. Jaunai jomai, kas pašlaik populāra un moderna. Tiešraide notika trīs dienas un šo pūļu rezultātu varat redzēt šajā filmā. Mūsuprāt turnīrs „pa distanci“ ir izdevies un vizuālā atskaite par to – arī.

Katram cilvēkam ir savs stāsts un sava liktenīgā mīlestība. Anastasija šo stāstu redz šādā audiovizuālā versijā.

Vadims Ivanovs un Marks Sidorovs nopietni strādājuši pie sava bakalaura darba par studenta dzīvi audiovizuālās mākslas nodaļā. „Pasaki beidzot patiesību“. Teorētiskajā daļā Vadims centies noskaidrot japāņu animācijas režijas noslēpumus, bet Marks iedziļinājies Rodžera Aleksandra Dikinsa kinooperatora darbā, analizējot krāsu un kameras kustības izmantojumu filmās „Kur sirmgalvjiem nav vietas“ un „Pa asmeni skrejošais 2049“. Abu veidotās bakalaura […]

Jānis Vidavskis ir aizrāvies ar psiho maģijas dekodējumu Alehandro Hodorovska filmās. Arī savā bakalaura darba filmā „Tukšuma meklējumā“ viņš turpina eksperimentēt šajā virzienā. 

Savā filmā Milana cenšas izmantot dažādu mūzikas video ierakstu tehnoloģiju iespējas analogajā un digitālajā uzņemšanas tehnikā. Kā tas ir izdevies, to varat novērtēt noskatoties šīs dziesmas ekranizāciju.

Katram mums ir sava iela. Tā, kurā esam dzimuši. Tā, kurā dzīvojuši, Tā, kurā apstājušies uz laiku, lai dotos vēlāk tālāk. Lācplēša iela ir svarīga Mārtiņam un Ivaram. Viņi tur dzīvo un jūt šo asfaltēto stīgu kā maģisku kulta zonu. Tāpat kā briti savu Stounhendžu (Stonehenge). Stounhendža, pēc zinātnieku un astronomu domām, ir veidota kā […]

Olga Kozlovskaja ciena arhitektūru un viņai izdodas ieraudzīt daiļumu telpās un to detaļās. Viņas reportāža no Dauderiem to pierāda.

Āgenskalns ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā. Pa to pastaigājās un filmēja Olga Kozlovskaja.

Brīvības iela ir Rīgas galvenā iela. Tā ir 12 km gara, taču Annija Muceniece pa to pastaigājās tikai mazliet.

Annijas Mucenieces reportāža no Dauderiem. Sarkandaugavā.

Mārcienas iela ir iela Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā, Purvciemā. Tā sākas pie krustojuma ar Braslas ielu un beidzas krustojumā ar Purvciema ielu. Ielas garums ir 273 metri. Toms pa to pastaigājās un izstāstīja, kas šeit kādreiz ir noticis.

Šī ir Toma Paipala pastaiga pa Dauderiem Sarkandaugavā. Impulsa reportāža.

  Kā jau novērojāt, visas otrā kursa studentu grupas gatavoja reportāžas no Ziemeļblāzmas krāšņās pils. Katrs par redzēto vizuāli stāsta citādi. Vieniem patīk arhitektūra, citiem dibinātājs un entuziasts, mecenāts un ģēnijs Augusts Dombrovskis. Šo darbu veidoja studenti: Marks Landmanis, Rihards Dīcis, Gusts Matevičs, Arvis Šķirus.

  Kalnciema iela ar savām koka mājām ir Rīgas vārti. Pa to galvaspilsētā iebrauc viesi no lidostas un kurzemnieki. Markam, Rihardam un Gustam patīk Kalnciema iela. Viņi pa to braukā ar savu automašīnu un ārā nekāpj. Šī ir Marka Landmaņa, Riharda Dīča un Gusta Mateviča versija par Kalnciema ielu Pārdaugavā.

Šo pārdomu filmu veidoja Olga Bogdanovs un Antra Salmgrieze

Šo filmu par Candera ielu Rīgā veidojuši studenti: Arvis Šķirus, Kristers Hartmanis, Valts Bergmanis. Bērnības ielas ir būtiskas, taču dažādas. Iespējams, ka autori vizuālajām stāstām piedomā klāt ainas, kuru filmā nav. Var gadīties ka Arvim izdosies verbāli piemontēt klāt sniegu Candera ielā un nākotni Pārdaugavai. Var gadīties, ka jūs to saskatīsiet.

Šo filmu reportāžu veidoja: Amanda Rudzīte, Lāsma Lazdāne, Anna Terēze Lase, Linda Anna Silavniece

Šis ir Kārļa Kristapa Šteinberga reportāžas stāsts par braucienu uz tālo Vecmilgrāvi Rīgā.

Miera ielas festivāli un vide rosina sajūtām, piedzīvojumiem un idejām. Piedāvājam šo Aleksandras Reisneres un Alda Bičevska filmu kā lielisku garšas un prieka sajūtu ievadu 2020. gada sākumam.





Piedāvājam jūsu uzmanībai deju. Danča zālē. Sižets „Mana elpa” ir filmēts ar jauno 360° kameru. Kamera piedalās dejā. Kadrējums ir palēnināts un tāpēc varat paši pārbīdīt ekrānā telpu to griežot ar savu „peli” datorā pa labi vai pa kreisi. Sižeti, kas filmēti ar 360° kameru pieprasa skatītāju aktivitāti skatīšanās laikā. Pagriežot ekrānu varēsiet redzēt citus […]



Piedāvājam jūsu uzmanībai RISEBA studentu reportāžu no Alfas centra Rīgā. Sižets ir filmēts ar jauno 360° kameru. Tas nozīmē, ka kadrējums ir palēnināts un jūs varat paši pārbīdīt ekrānā telpu to griežot ar savu „peli” datorā pa labi vai pa kreisi.  Sižeti, kas filmēti ar 360° kameru pieprasa skatītāju aktivitāti skatīšanās laikā. Pagriežot ekrānu varēsiet […]

Šonedēļ piedāvājam RISEBA studentu reportāžu no pamestās Mežezera bāzes. Arī šis sižets ir filmēts ar jauno 360° kameru. Tas nozīmē, ka kadrējums ir palēnināts un jūs varat paši pārbīdīt ekrānā telpu to griežot ar savu „peli” datorā pa labi vai pa kreisi.  Sižeti, kas filmēti ar 360° kameru pieprasa skatītāju aktivitāti skatīšanās laikā. Filmēt šādā […]

Vienreizēja iespēja sekot līdzi jauno tehnoloģiju īsfilmu festivāla atklāšanai, “Riga Digital Forum” Pre-festam, 360° grādu tiešraidē! Streaming: 11:00 – 17:00 Tiešraidi nodrošina festivāla ģenerālsponsors TELIA Latvija.

Ar prieku iepazīstinām lasītājus un skatītājus ar RISEBA studentu reportāžu no Ķemeru dabas parka. Šis sižets ir filmēts ar jauno 360° kameru. Tas nozīmē, ka kadrējums ir palēnināts un jūs varat paši pārbīdīt ekrānā telpu to griežot ar savu „peli” datorā pa labi vai pa kreisi. Piemēram, Beates balss (aiz kadra) stāsta par soliņu, taču […]

Katram mums ir sava iela. Tā, kurā esam dzimuši. Tā, kurā dzīvojuši, Tā, kurā apstājušies uz laiku, lai dotos vēlāk tālāk. Lācplēša iela ir svarīga Mārtiņam un Ivaram. Viņi tur dzīvo un jūt šo asfaltēto stīgu kā maģisku kulta zonu. Tāpat kā briti savu Stounhendžu (Stonehenge). Stounhendža, pēc zinātnieku un astronomu domām, ir veidota kā […]

Katram mums ir sava iela. Tā, kurā esam dzimuši. Tā, kurā dzīvojuši, Tā, kurā apstājušies uz laiku, lai dotos vēlāk tālāk. Lācplēša iela ir svarīga Mārtiņam un Ivaram. Viņi tur dzīvo un jūt šo asfaltēto stīgu kā maģisku kulta zonu. Tāpat kā briti savu Stounhendžu (Stonehenge). Stounhendža, pēc zinātnieku un astronomu domām, ir veidota kā […]

Muzikāls videoklips Boys Will be Boys“ F. Pirogs (RISEBA, 2. kurss, bakalauri, 2017.)

Video eseja Ūdens radīts A. Rudavs (RISEBA, 2. kurss, bakalauri, 2015.)

Dokumentāla filma Pagalmu Rīga L. Ābele (RISEBA, 2. kurss, maģistratūra, 2015.)

Inscenēta īsfilma „Gribi būt aktrise?“ L. Kacena, J. Einmane, P. Cīrulis, A. Šulcs (RISEBA, 2. kurss, bakalauri, 2016.)

Video eseja  par Ž. Bizē operas „Karmena“ tēmu Karmena A. Gūtmane, K. Kambaris, L. Sproģe, L. Rošāne (RISEBA, 3. kurss, bakalauri, 2017.)

Režija: Elvīra Blumfelde Režisora Labā Roka: Marija Migliniece Montāža: Marija Migliniece Music video by E. Blumfelde and M. Migliniece, second year RISEBA students at the time of the video’s release. Published on Feb 19, 2015

Video režisore, scenārija autore: Marija Migliniece Published on Oct 17, 2017

Miera iela Mārtiņš Labāns

Miera iela Agneta Švarce–Švampāne & Viola Lapa

Miera iela kā mūzika Žanete Spale

Vilnis Kalniņš un Mārtiņš Kivlinieks

Short film by A. Rudavs, second year student at the time of the video’s release. Published on Sep 5, 2017

Miera iela | No cita skatu punkta Kristiāna Ozoliņa

Lielā iela Liepājā Dace Kalniņa