Impulsi

Saule šonakt nenoriet. Paslēpusies no skatiena tā izklāj spožu gaismas joslu gar horizontu, solot tūlīt, tūlīt atgriezties. Saulgriezis ievirpuļojis visus dejā kā vilciņus. Ugunskura mēles raujas debesīs, liesmojošām dzirkstelēm izgaismojot dejotāju piesārtušās sejas. Mēs esam šeit. Mēs esam dzīvi. Vasaras sakarsusī zeme ir dzīva. Pļavas saldā elpa ir dzīva un aicina ienirt klusi sanošajā zāļu […]

Reiz kādā saulainā pavasara dienā Ida stāvēja pie spoguļa un nepacietīgi mīņājās, kamēr mamma pina bizē viņas garos, biezos matus. Tā bija diena, kad Ida pirmo reizi viena pati grasījās doties uz skolu. Nedēļu iepriekš Ida devās viena pati uz piemājas veikalu pēc piena un cepa pankūkas. Tiesa gan, pie pankūku cepšanas klāt bija arī […]

Smaržo pēc ziepēm. Tiešām nejūtu nekādu specifisku aromātu – roze? Nedaudz lavanda, jasmīns… Nē, vienkārši ziepes. Varbūt man tā liekas tikai tāpēc, ka manas smaržo tāpat? Ai, nav jau svarīgi. Galīgi ciets dvielis. Labāk nekā slapjš un izmīcīts. Varbūt vienkārši tikko svaigs nolikts. O, rekur roku krēms! Gan jau Liene neiebildīs, ja es nedaudz paņemšu. […]

Atkūlies atkusnis gāž gar zemi kuslo tusni, slīdot tam pa trotuāra ledus bruģi, kas guļ blakus slīpai ielai. Lielais vīrs nogūlies uz muguras, bļauj, bet kājās neceļas. Laikam vienam viņam to būs izdarīt pārlieku smagi, kunga sirds pārāk spēcīgi dauza kambaru sienas, kuras no āra izklausās kā iekštelpu koncerts. Spiež sasvīdušā krekla asās pogas un […]

Šis rīts man ir iesācies agri – duša, frizūra, pēdējās mantas somā, brokastis. Pulkstenis rāda bez desmit minūtēm desmit. Tūlīt jāizbrauc, bet es vēl neesmu kārtībā. Vīram jau apavi kājās, stāv pie durvīm un dīdās. Atkal es čammājos, pat tad, kad esmu cēlusies divas stundas pirms viņa. Labi. Vēl pāris minūtes un esmu gatava. Atvadu […]

Mirst visi. Tas tā dabīgi ir un būs. No tā neviens nevar ne noslēpties, ne izbēgt. Un kad miris esi, tad kaut kur tevi ir jāliek. Jebšu latviski – jānorok. Mūsu laikos pat kapā aiziet ir dārgi, vismaz mana vecmamma to nebeidz skandināt. “Kad es nomiršu, mani sadedziniet,” – viņa ģimenei bieži piekodina. Jā, it […]

Šķiet pirmais, ko atceros ir smarža. Ziedēja liepas. Gandrīz vai aizmigu no reibinošās smaržas. Tad pēkšņi viss. Mātes balss. Ne pirmā reize, kad dzirdēju viņu kliedzam. Tikai toreiz tas bija citādāk, viņa patiešām kliedza, nevis bļāva. Kā par nelaimi, mašīnu nācās nolikt tālākajā stāvvietas stūrī. Tā iet, ja izdomā aizkavēties. – Bļeģ… jau sen vajadzēja […]

Tveicīgā pēcpusdiena spiež pie zemes katru sastapto ķermeni. Pat zvirbuļi pārtrauc deju ar savām ēnām un sīkajiem piebraucamā ceļa akmentiņiem. Zane pavada dienu valstoties mauriņā un ļaujoties ultravioletā starojuma sarkanajam pieskārienam, pamīšus urbjoties fizikas pierakstos un skaitot lidmašīnu pārlidojumus. Čerkstošs radio signāls atbaida dundurus, tā Zanei labpatīk domāt. Viņa pabīda radio antenu pa milimetru turp […]

Septiņi no rīta. Maiņas beigas. Pārģērbjos, nomazgāju rokas, paostu. Joprojām ož. Pretīgās zivis. Izeju pa fabrikas durvīm. Ir tveicīgākā diena gadā. Vēl kilograms reņģu izlīst manos sviedros. Nav tādu ziepju pasaulē… Uzlecu uz velosipēda un uzņemu ātrumu. Vēja straumē aizpeld darbdienas siļķes. Slīdu pa Grimsbijas ielām kā forele. Pie islama centra durvīm burbuļo musulmaņu bariņš, […]

“Apčī”, skaļi nošķaudās Rūta, vēl neatvērdama acis. Saules zaķi visu rītu neatlaidīgi rotaļājās uz vasaras izraibinātā septiņgadnieces deguna. Pilsētā starp akmens mūriem tāda pamošanās nekad neatgadījās. Taču te – vecmāmiņas meža namiņā katru brīvlaika dienu notiek kaut kas neparasts. Ja vēl varētu to visu paspēt pierakstīt! O, tas būtu lieliski. Diemžēl roka kā par spīti […]

Katrā valstī vienmēr ir valdījis kāds noteikts “izredzēto” ļaužu pulks. Protams, ka citviet tas atšķiras ar saviem nosaukumiem, nozīmi, uzskatiem, darbību vai lēmumiem, bet tomēr to darbību virziens ir visur līdzīgs. Šoreiz, dārgais lasītāj, es runāšu par mūsu ļaužu mūžīgo jautājumu. Proti, kādēļ latvieši neprot krēslos iesēdināt pareizos valsts vadītājus! Kā jau zināms, tad Latvju […]

Stambula, jūlija vidus, 2008. gads. Pirms krīzes laiks, mazpilsētas meitene ar iekrāto naudu pirmo reizi ārpus dzimtenes. Tveice, līst sviedri, reibinoši smaržo neaptverami lielā pilsēta. Ziedu pārsātinātais svešādums jaucas ar apdullinošiem satiksmes trokšņiem. It kā caur vatētu sienu dzirdu ekskursijas vadītāja stāstus lauzītā angļu valodā. Līdz apziņai atkļūst slavinošas rindas: Stambula – vienīgā metropole pasaulē […]

Pastaigas solī eju pa centrālo pilsētas ielu. Cilvēku uz ietves ka biezs. Ir jūlija vidus – tveice. Tikko garām pabraukusi ielu laistāmā mašīna. Ūdens acīmredzami iztvaiko kā tikko aplieti pirts akmeņi. Pār deniņiem līst sviedri. Svilpoju Uriah Heep July morning. Garāmgājēji burtiski kustina sastingušo gaisu. Garām pasteidzas jauna sieviete plānā zīda kleitiņā. Uh! Mani apdzen […]

Piejūras pilsētu literārā akadēmija aicina uz tiešsaistes nodarbību – lekciju “Vai viegli būt rakstniekam trimdā?”, kurā literatūrpētniece Inguna Daukste-Silasproģe stāstīs par trimdas autoriem un to devumu latviešu literatūrā. Pasākums trešdien, 26. aprīlī, plkst. 18. Laipni gaidīti visi interesenti! 26. aprīlī pulksten 18 tiešsaistes platformā “Zoom” ar Piejūras pilsētu literārās akadēmijas (PPLA) dalībniekiem tiksies Latvijas Universitātes Literatūras, […]

Stāvu sardzē. Jūtu vien spiedīgo sauli un sviedru upes. Blakus Salvadora Dalī gleznai uzbāzīgi smaržo ziedi. Muzeja flīzēto grīdu min tūristu bari. Tostarp arī kāda musulmaņu tūristu grupa, kura uzvedas pārāk skaļi. Cilvēki ir neiecietīgi. Velta viens otram pārmetošus skatienus un grūstās. Visai šai burzmai un neiecietībai pa vidu māksla. Cik netipiski, bet pierasti. Nauda […]

Atkal parādījās. Saule. Iespiedās logā. Bieza, karsta, spīdīga roka ar dūri atkal iesit pierē. Spilgti, asi stari skrāpē acis. Tādēļ jānovēršas no tiešā sitiena. Slikta doma. Palags ir slapjš, plāns dvielis, kurš kalpo par segu, arī ir slapjš. Acis slapjas. Tek sviedri. Visur līst sviedri. Tā sākas vēl viens rīts. Nez, kas notiek? Vai esam […]

Jūnija vidus. Tveice apķērusi manas plaukstas un ciskas, sviedrainais karstums salipis viscaur miesai. Tomēr es turpinu steigties. Man jāpaspēj. Sirds lec līdzi ritmiskās cilpās: bum, bum-bum, bum. Gaismas luksofora biezajos stiklos spēlējas ar mani. Zaļš, dzeltens, sarkans. Sarkans, sarkans, sarkans. Bum, bum-bum, bum. Elpa: saraustīta, satraukta. Mazs cilvēciņš, kurš iztikšķ sekundes manā vietā. Divdesmit, deviņpadsmit, […]

Kūpošs kartupelis jau mudīgi paspēja iemesties manā mutē, līdz vēl neviens nav piesēdies pie galda. Es tā negribēju, bet pats, ņēma un ātri apēdās! Ai, tāpat neviens jau nepamanīs! Māja smaržoja kā laimē iestigusi un bija pilna ar ēdienu un ēdājiem. Nāciet ātrāk, viss tak dziest! Nu, kur jūs? Nevienam no mūsējiem ģimenē nebija tik […]

Melnā krāsa ir sarežģīta. Kopš seniem laikiem tā asociējas ar ļaunumu, seksu, mokām vai varu. Kas mums patīk vai nepatīk ir viena lieta, bet pavisam cits jautājums – kā toni skaidro krāsu teorija un grupu uztvere. Piemēram, latviešiem melnā krāsa ir tiešs pretstats labajai, baltajai krāsai. Tā bieži nozīmē tieši to pašu ko „netīrs“. Cilvēks […]

Agrs rīts. Saule jau cepina. Liepāja. Viņš sēž. Zēns. Rit viņa trīspadsmitā vasara. Autoosta uzkarsusi kā panna. Varētu uzsist divas oliņas brokastīm. Kopš vakardienas nav ēdis. Slāpst. Telefons rokā. Saplēsta soma klēpī. Tveice pieņemas spēkā. Asfalts dvako. Piķis izgaro. Jāelpo, jāelpo. Gaisu jāvelk caur zobiem. Mati pieķipuši pierei. Pār vaigiem rit piles. Sviedri un asaras. […]

„Sev uzcēlu es pieminekli, kas nav izgatavots ar rokām…“ (Я памятник себе воздвиг нерукотворный…) – tā 1836. gadā konstatē dzejolī (Piemineklis) Aleksandrs Puškins. Viņš runā par mākslas nemirstošo spēku un ir pārliecināts, ka literārā daiļrade (kā viņa piemineklis) ir noturīgāka vērtība nekā tēlnieka akmenī vai metālā izveidots monuments tēls kāda parka stūrī. Rādās, ka viņam […]

Mēs mostamies pusdienlaika saules ieskautā istabā. Pat ar aizvērtām acīm jūtu, ka esi augšā. Jūtu tavu skatienu un nedaudz ieslīpo smaidu. Kad atvēršu plakstus, tu teiksi, ka izskatos skaista pat guļot. Mierīga. Tu nezini, ka rītos es apzināti nekustos. Es ļauju miegam atkāpties palēnām. Mirkļos starp sapņiem un nomodu man patīk klausīties tevi elpojam. Just […]

Kira ir citāda, viņa parasti nekur neiederas, nekur nespēj atrast sev vietu, lai kur viņa ietu, tā visur jūtas lieka. Septiņpadsmit gadu garumā – viens un tas pats! Viņai nav draugu, bet varbūt tā ir pat labāk, jo visvairāk tai tīk būt vienatnē. Kira atrada patvērumu mūzikas pasaulē. Nē, tā nav nekāda saldā popmūzika – […]

Kādā mazā būdiņā pašā meža viducī dzīvoja meitene vārdā Elīza. Kopā ar savu pāragri novecojušo tēti. Bija zināms, ka mammas viņai nekad nebija bijis, tāpēc meitene velti netērēja laiku, lai to uzmeklētu. Arī viņas tētis laiku (pirms astoņiem gadiem) nekad nepieminēja. Elīza savas dienas vadīja dauzoties pa mežu. Kāpa kokos, ēda svaigas ogas, košļāja priežu […]

Reiz dzīvoja kāda sieviete. Viņai nebija ne radu, ne draugu. Ikdiena pagāja ļoti vienmuļi un ierasti. Cēlās viņa vienmēr sešos. Ieslēdza mazo lampiņu un gāja vārīt cigoriņu kafiju. Viņai pa pēdām sekoja vecais runcis. Neviens nezināja ne to, cik gadu ir viņai, ne arī viņas runcim. Divas karotītes cigoriņa kafijas, divas karotītes kaķim – kaķa […]

Kādā neparastā dienā Bens pamodās pavisam apjucis. Viņš nespēja saprast, kur atrodas. Vai tiešām vakardienas viskijs būtu pie vainas, ka pamodies viņš neatpazīst vietu, kur bijis? Bens lēnītēm cēlās augšā. Ieraugot skatu, kas pavērās pieceļoties, viņš kļuva vēl vairāk apjucis. Viņš saskatīja baznīcu, kas bija tikai kripatu lielāka par viņu pašu. Tai blakus tirgotāju bodītes, […]

Jūnija vidus. Tveice apķērusi manas plaukstas un ciskas, sviedrainais karstums salipis viscaur miesai. Tomēr turpinu steigties. Man jāpaspēj. Sirds lec līdzi ritmiskās cilpās: bum, bum-bum, bum. Gaismas luksofora biezajos stiklos spēlējas ar mani. Zaļš, dzeltens, sarkans. Sarkans, sarkans, sarkans. Bum, bum-bum, bum. Elpa: saraustīta, satraukta. Mazs cilvēciņš, kurš iztikšķ sekundes manā vietā. Divdesmit, deviņpadsmit, astoņpadsmit. […]

“Dreimane!” “Es!” tūlītējais atbildes čuksts vairāk līdzinājās ilgi gaidītai ieelpai, iznirstot virs ūdens. Roka automātiski ciešāk satvēra automāta laidni. “Dreimane!” Egliena klusā balss bija pārāk neatlaidīga. “Kas noticis?” “Man šķiet, mums uzbruks”, Egliens turpināja, iekārtojoties kaujas gatavībā pie ložmetēja. Dreimane pagriezās uz vēdera, pabīdīja automātu, lai negultos tam virsū, pirksts taisni uzgūlās uz mēlītes. Uzkabe, […]

„Ak, cik gards kliņģeris! Tik sen tāds nav ēsts. Varbūt uz vārda dienu arī sev tāds jāpasūta,” – nodomāju. Domāšana notika tantes dzimšanas dienā. Jā, garša bija pirmais idejas izraisītājs. Tas notika pirms trim gadiem. Sajutusi uz mēles lielisko kliņģera garšu, nolēmu izcept pati. Tā kā tuvojas mana vārda diena, tad es arī gribu sev […]

Vai pazīstat sajūtu, kad katru dienu kas sāp? Sāpes kas atkārtojas? Visu laiku viens un tas pats. Ar laiku vairs nešķiet kas ievērības cienīgs? Sākat tam nepievērst uzmanību un vispār ignorēt? Man reiz tieši tā arī bija. Mēnesi no vietas sāpēja galva. Katru dienu. Jā, briesmīgi, es pilnībā piekrītu, jo izjutu to uz savas ādas […]

Viss sākās uz aizsnigušas Rīgas ielas, kur ietvju nav. Tur visi čāpo pa brauktuvi. Ieskaitot mani un pāris knēveļus, kas stiepa uz muguras skolas somas. Sniegs gurkstēja zem zābakiem kā kāpostu kaceni, kurus neviens augustā nav novācis. Pārslas turpināja birt no debesīm līdzīgi posta brīdinājumam vai tumsas mierinājumam. Sniega mašīnu te neviens pēdējo nedēļu laikā […]

Mums nevajag nekādas robežas. Jo katram pieder neizsmeļama saimniecība ar govīm, aitām, vistām un cūkām. Mums nevajag nevēlamus ieteikumus. Jo mums katram ir mamma, kas prot adīt zeķes, tētis, kurš ceļ māju un zirgs, kas velk mantu. Mums nevajag piedāvājumus. Jo katram pieder lauks, kur aug kartupeļi, bietes, sīpoli, rutki un makaroni kokos. Mums nevajag […]

Tveicīgā pēcpusdiena spiež pie zemes katru sastapto ķermeni. Pat zvirbuļi pārtrauc deju ar savām ēnām un sīkajiem piebraucamā ceļa akmentiņiem. Zane pavada dienu valstoties mauriņā un ļaujoties ultravioletā starojuma sarkanajam pieskārienam, pamīšus urbjoties fizikas pierakstos un skaitot lidmašīnu pārlidojumus. Čerkstošs radio signāls atbaida dundurus, tā Zanei labpatīk domāt. Viņa pabīda radio antenu pa milimetru turp […]

Kā krāsaina sega septembra rakstā ieaužas svītrainie āboli, dāliju krāsas, kļavlapu oranžais spēks. Rudens ir gaisma, saule un dzīvības pilnbrieda prasme. Migla pārklāj pēdējā zaļuma piepildītos rītus. Rudenī viss kļūst rāmāks, piepildītāks, dodošāks. Lauki uzarti, raža glabājas apcirkņos, viss sasniedzis augstāko dabas došanas spēku. Gaisma kļūst rāmāka, saule bālganāka. Viss saplūst vienā rakstā. Viena no […]

Bērnudārzs. Pirms diviem gadiem, par šo tēmu pat nebiju aizdomājusies, jo mani tā neskāra. Tagad, kad vairs neesmu tikai sieviete, meita, vai studente, bet esmu kļuvusi arī par mammu, šis liekas svarīgi. Dzīve ir mainījusies. tagad pievēršu šādām lietām vairāk vērības. Bērnudārzs ir sāpīga tēma daudziem vecākiem. Vietu nepietiek. Tāpēc nepieciešams par to runāt un […]

„Dritvaikociņ!“ – viņa iekliedzās. Vai tas bija balsī, vai tikai viņas galvā, tas nebija tobrīd saprotams, bez lieciniekiem no malas. Kājas bija gluži stīvas, it kā sapītas. Pleci notirpuši it kā viņa tur būtu gulējusi jau ļoti ilgi. Kāpēc viņa guļ? Kāpēc viņa guļ ar kājām gaisā? Viņa atvēra acis un nespēja noticēt tam, ko […]

Naktī Lote ir sapņojusi par to, ka ēd mammas gatavoto sacepumu. Pamostoties viņai šķiet, ka vēl joprojām jūt biezpiena kārdinoši brūnās garoziņas un viegli skābenās dzērveņu sulas atbalsis uz savas mēles. Izsalkums kairina viņas mazo puncīti, un meitene, veikli apģērbdamās, noskrien no otrā stāva guļamistabas lejup. Tur virtuvē jau rosās viņas māmiņa. Abas apmainās ar […]

Gurķi viņš pirmo reizi ieraudzīja bilžu ābecē pie burta C – “cucumber”. Divi zaļi kāti, puse no viena sagriezta ripiņās, kam vidū zvaigznes formā izkārtojušās sēklas – zvaigznes. Tā kā  to zīmē multfilmās, bet ar kosmosu tām nebija nekāda saistība. Taču gurķi viņam labāk garšoja marinētie – čīzburgerā starp sieru un baltmaizi. Svaigo mamma deva […]

Felklainu salu prezidenta meita Leila Harumi, kas nesen bija sasniegusi pilngadību, gulēja dziļā miegā. Tumsā pie viņas gultas pielavījās četri melnos formastērpos ģērbti vīrieši. Sagrāba viņas rokas un kājas, aizspieda muti un injicēja plecā gaiši zilu šķidrumu. Meitenes ķermenis sākumā sastinga un tad saļima. Pēc zināma laika Leila pamodās ar milzu galvassāpēm, ieslēgta šaurā, nodrupušā […]

Eseja Jura Alunāna stilā Kopš sensenām dienām cilvēki ir gājuši viesos cits pie cita. Runājušies, rājušies, dziedājuši un visādi valodu lietojuši. Tagad pienākušas dienas, kad cilvēks ar cilvēku tikpat kā nesarunājas. Kur tad sarunāsies, ja nemaz nesatiekas. Tagad katrs sēd savā mājā kā cietoksnī, katrs savā gultā kā putnēni savā ligzdā un pie citiem ciemos […]

“Mēs vienmēr esam tavā rīcībā”, – tā sākas kārtējā ātro kredītu reklāma. Lai paņemtu kredītu, vairs pat nav jāiziet ārā no mājas. Nekur nav jāiet. Nauda pati atnāk pie mums, jo atrodas viena klikšķa attālumā. Mārketings, menedžments, simbolu un krāsu semiotika – sarežģīti jēdzieni, kas parastajam cilvēciņam varbūt nemaz nav saprotami, taču tik vitāli svarīgi […]

Pilsēta – ir kustība, steiga, ātrums, apjoms, pūlis. Lauki – pavisam kas cits: miers, klusums, skaistums, svaigs gaiss, daba. Man patīk dzīvot pilsētā. Taču, kad esmu no tās nogurusi, nekur nevar tik labi atpūsties kā laukos. Nevajag jau braukt nekur tālu. Nedaudz ārpus pilsētas un jau jūtu – ir tas ko vajag! Ir brīvība, miers, […]

Tie, kas dzimuši un auguši Latvijā, ne vienu reizi vien būs redzējuši īstenu Latvijas gotiņu tās dabiskajā skaistumā. Tā vien gribas mazo teliņu pabužināt, atgādināt, cik skaistas tam actiņas un mīlīgs purniņš. Taču laiki mainās. Šodien arvien biežāk ne tikai gotiņas, bet pat telēni sastopami kāda citā formātā. Tik savādi, ka pārspīlēti neatpazīstamā paskatā vairs […]

Var jau būt, ka mēs, latvieši, esam tik maza tauta, ka uzskatīt latviešu valodu par kaut ko lielu un vērtīgu, ir lieki. Es tā nedomāju. Taču mani izbrīna tas, cik daudziem cilvēkiem latviešu valoda, valsts valoda, neko daudz nenozīmē. Mani iekšēji aizvaino tas, ka dzirdu latviešus savā zemē runājam svešā mēlē, lai tikai nemitīgi pielāgotos […]

Pērn, no maija līdz jūnijam ikviens liepājnieks bija aicināts apspriesties par vairāku liepu nociršanu Raiņa ielā. Arī es, būdama liepājniece, tam pievērsu uzmanību. Ja reiz man atļauts spriest un lemt, tad arī to darīšu. Par Raiņa ielas liepām viss beidzās tā, ka izlēma tās nocirst. It kā dēļ drošības. No vienas puses – tā tas […]

Nesavtīgi palīdzēt citiem, tas ir brīnišķīgi. Vai vienmēr šī ir pareizā izvēle? Kāpēc ir tik grūti kādam atteikt savu palīdzību? Galu galā, mēs taču arī esam tikai cilvēki, kuri nevar katru mīļu brīdi kādam palīdzēt. Vispirms Tu piekrīti draudzenei vai draugam izpalīdzēt, rīkojot dzimšanas dienas ballīti. Reizēm piekrīti darba kolēģiem aizvietot viņus, lai gan pašam […]

Pilsēta – tā ir kustība, steiga, ātrums, apjoms, pūlis. Lauki ir pavisam kas cits – miers, klusums, skaistums, svaigs gaiss, daba. Man patīk dzīvot pilsētā, taču, kad esmu no tās nogurusi, tad dodos atpūsties laukos. Nevajag braukt nekur tālu. Nedaudz ārpus pilsētas un jau jūtu – ir! Ir brīvība, miers, plašums, klusums. Zūd steiga, sirds […]

Standartizācija un kārtība. Parunājam par ko abstraktu un reizē pavisam konkrētu? Parunājam tā kā runā 21. gadsimts. Labi? Kurp virzās civilizēta sabiedrība, kuras pamatnoteikums ir kalpošana standartiem? Mākslinieciskā jaunrade, individualitāte un oriģinalitāte tiek izskausta. To pierāda jaunā izglītības sistēma ar savu kompetenču izglītību, kas negarantē jaunu, spīdoši medainu nākotni. Tā ir eksperiments, kuras sekas neviens […]

Kā katru dienu, kad darbi nesokas, stāvu pie loga un vēroju dažādus kustoņus. Vairums no tiem divkājaini, dažādos augumos un skaļuma režīmos. Turpat līdzās arī trīskājaini un četrkājaini. Pēdējie divi redzami gandrīz vai katras daudzdzīvokļu mājas sētmalītē. Apbrīnojami zaļi dzīvojot tālāk. No gada uz gadu. Jā, Liepājā kaķu ir daudz. Uz katru no tiem arī […]

Tehnoloģijām mūsdienās esot ļoti liela nozīme un milzīga ietekme visās jomās. Ak tu, dieniņ! Visi baksta ritināmos ekrānus, kas sēž katram kabatā. Vēl cilvēkam pieder dators, planšetdators un citas ierīces bez kurām nevar iztikt un kas ir svarīgākas pat par pusdienu ieturēšanu. Bērni un jaunieši šīs ierīces izmanto daudz vairāk nekā pieauguši cilvēki. Lai gan […]

Strādāju zvanu centrā. Zinu kas ir nepamierināti klienti. Sūdzētājs nav priecīgs un saspringst brīdī, ja attiecīgā nodaļa (kurai jāatbild) netiek galā ar sūdzību skaitu un klientiem sniedz pārāk vienkāršu un iestudētu problēmas risināšanas veidu. To pašu, kuru visi pazīst ar nosaukumu „tiec galā pats“. Manuprāt ir nepieciešams katram klientam atrast individuālu pieeju. Diemžēl lielie uzņēmumi […]

Publicistika Jura Alunāna stilā. Februāra mēnesī Karakuda pievērsīsies publicistikai Jura Alunāna stilā. Piedāvājam vairākus darbus, kurus rakstot studenti izmantoja dižā latviešu publicista stilu un uzrunas veidus. Jauku lasīšanu februārī! Vai cilvēks ir laimīgs, ja nav paēdis jeb lapgraužu laiks Ir gan laiki pienākuši! Viens vegāns, otrs veģetārietis. Trešais neēd miltus, bet ceturtais nedzer pienu. Piektais […]

Karakuda paļaujas tikai un vienīgi uz zinātni, tāpēc maģiskos rituālos nekad neiesaistās un „parajomas“ neatbalsta. Šajā gadījumā studentes publicistika aizskar tieši šo sfēru un iespējams, ka lasītājam ir vērts iepazīsties arī šādu pārspriedumu izpausmi. Publicējam šo darbu saīsinātā formā. Pirms gadiem 20 sāku ievērot, ka cilvēki tiecas nokārtot savas sirdslietas ar buršanās palīdzību. Kādai dāmai […]

Pēdējos gados mentālās veselības jautājums kļuvis aktuāls arī mūsu sabiedrībā. Beidzot nav iespējams ignorēt vienas sabiedrības daļas problēmas. Vairs nav norma deklarēt nesapratni par to, ko īsti dara psihologa, psihiatra un psihoterapeita profesijas pārstāvji un kādēļ sirdzējiem ar pašpalīdzības literatūru un pozitīvu domāšanu īsti nepietiek, lai risinātu savas problēmas. Situācijas ilustrēšanai piedāvāju piemēru no dzīves. […]

Nedroši un bailīgi kļuvis dzīvot. Iestājies mirklis, kad paša un citu izdzīvošana kļūst par vienu no galvenajiem ikdienas dzīves jautājumiem. Sanāk uzskatīt, ka mentālās veselības aprūpe var pagaidīt. Tagad pūliņiem jābūt vērstiem uz dzīvības saglabāšanu. Vai tā patiešām tā ir? Nevajadzētu izslēgt, ka tieši garīgā veselība ir viena no atslēgām, kas palīdz šo visu pārvarēt. […]

Vārds pandēmija jau kļuvis par ikdienišķu vārdu sarunvalodā, bet pirms gandrīz diviem gadiem tas uzdzina iekšējo paniku. Skaidrs, ka šis cilvēces „bubulis” ir atnesis neskaitāmus zaudējumus, sakāves, asaras un pat cilvēku nāves, bet, lai cik tas arī nejūtīgi neizklausītos, daļai sabiedrībai aizvadītas ir bijis arī ieguvumu laiks. Kāds no mums ir uzsācis jaunu biznesu vai […]

Lasot mākslinieku biogrāfijas, pavērojot masu mediju sniegto informāciju par lielām personībām kultūrā, esmu sapratusi, ka mākslas vidi veido arī LGBT kopienas cilvēki. Viņi ne tikai nodrošina kolorītu māksliniecisko vidi ap sevi, bet arī paši ir spilgtas personības.  Sevi izpauž un atklāj. Reizēm pārsteidz. Taču mēs, kā sabiedrība, neiedziļināmies viņos kā personībās. Uztveram cilvēka vietā tēlu. […]

Saulgrieži ir rīcības laiks. Agrāk svinēšanu saprata kā gudru investīciju nākotnei. Rīkojās un izdarījās tā, lai apsargātu savu nākotni un nodrošinātu veiksmi, panākumus sev un savējiem. Lai aizvāktu prom visu ļauno, draudīgo un pārmācītu nepaklausīgus bērnus. Kas, saprotams, nozīmēja drošu nākotni. Dažādās tautas šo procesu uztvēra atšķirīgi. Šovakar parunāsim par ziemas saulgriežu savādībām. Piemēram, norvēģi […]

Mīlestība ir akla, Tikai man netika laikus padots baltais spieķītis Tā kutināja un stāstīja par melnām akām, Kuras mani savāks un izpeldinās – briesmīgi. Par šauru tev bija viena taciņa, Tāpēc tu skrēji pa dažādām malām, Vairākiem līkumiem + atmiņu kontinentiem, Ar vaļa lieluma prieku pāri zaļākām pļavām, Un tā mēs abi divi ar mīlestību, […]

Karakuda aicināja visus savus lasītājus piedalīties festivālā ar nosaukumu PPP jeb „Pandēmijas pašizolācijas pārdomas“. Mūsu lieliskajā konkursā PPP pirmo vietu ieguvis Kristers Rudzītis. Viņa asprātīgā, ar domugraudu dziļumu un elegances mirdzumu sprēgājošā  lirika aizved aizraujošos izziņas labirintos.   No mīlestības var palikt akls, no pandēmijas – slidens un no muļķības – plakans. Labi, ka viņam […]

Latvija un Rumānija starptautiskajos medijos pašlaik tiek minētas kā „sliktākās valstis pandēmijas apkarošanā“. Nepatīkami. Taču arī nejaukās stundās var atrast veiksmes stīgas. Tāpēc Karakuda aicina visus savus lasītājus piedalīties festivālā ar nosaukumu PPP jeb „Pandēmijas pašizolācijas pārdomas“. Šie teksti varētu noderēt ne tikai Karakudas publikācijām, bet arī kā interesanta lasāmviela visiem. Mums katram ir atšķirīga […]

Ar šo četros turpinājumos iepazīstināsim savus lasītājus ar Sandras Veinbergas jaunās grāmatas „Skaudība“ četriem fragmentiem. Grāmatu paredzēts izdot tuvāko nedēļu laikā un nākamajā mēnesī ceram to piedāvāt grāmatu veikalos Latvijā. Grāmatas vāka un maketa autors ir Karakudas mākslinieks Egils Griķis. Patīkamu lasīšanu un priecāsimies par atsauksmēm un ieteikumiem! Tas sākās tālā lauku ciemā, kurā grūti […]

Ar šo četros turpinājumos iepazīstināsim savus lasītājus ar Sandras Veinbergas jaunās grāmatas „Skaudība“ četriem fragmentiem. Grāmatu paredzēts izdot tuvāko nedēļu laikā un nākamajā mēnesī ceram to piedāvāt grāmatu veikalos Latvijā. Grāmatas vāka un maketa autors ir Karakudas mākslinieks Egils Griķis. Patīkamu lasīšanu un priecāsimies par atsauksmēm un ieteikumiem! Dzeltenā jaka Todien lietus Itālijas ziemeļos ieradās […]

Ar šo četros turpinājumos iepazīstināsim savus lasītājus ar Sandras Veinbergas jaunās grāmatas „Skaudība“ četriem fragmentiem. Grāmatu paredzēts izdot tuvāko nedēļu laikā un nākamajā mēnesī ceram to piedāvāt grāmatu veikalos Latvijā. Grāmatas vāka un maketa autors ir Karakudas mākslinieks Egils Griķis. Patīkamu lasīšanu un priecāsimies par atsauksmēm un ieteikumiem! Skumju spogulis jeb kā„ skauģis sarūgtina sevi, […]

Ar šo četros turpinājumos iepazīstināsim savus lasītājus ar Sandras Veinbergas jaunās grāmatas „Skaudība“ četriem fragmentiem. Grāmatu paredzēts izdot tuvāko nedēļu laikā un nākamajā mēnesī ceram to piedāvāt grāmatu veikalos Latvijā. Grāmatas vāka un maketa autors ir Karakudas mākslinieks Egils Griķis. Patīkamu lasīšanu un priecāsimies par atsauksmēm un ieteikumiem! Ar sajūtām saskaramies regulāri. Ja noteiktā dzīves […]

Cilvēkiem vienmēr bijusi vajadzība kļūt bagātiem. Visu iegūt ātri un viegli. Vēsturē ir bijuši posmi, kad iespēju saraust bagātību reti kurš palaiž garām. To skaitā: jaunu teritoriju atklāšana, pārcelšanās un laimes meklēšana Jaunajā pasaulē, drudžainie centieni uz Eiropu atvest zīdu un zīdtārpiņus, eksotiskas garšvielas, akciju pirkšana Volstrītā, kā arī vēlme atrast zeltu. XIX gadsimtā pasaule […]

Jauniešu uztveri, dzīvesveidu un sociālo stāvokli sabiedrībā ļoti lielā mērā kontrolē sociālo mediju sviras. Sociālie tīkli atņem lielāko daļu laiku, mācot kā labi izskatīties, dzīvot un pat kā uzvesties. Nereti pēcāk novedot līdz stresam un izkropļotai izpratnei par cilvēka izskatu un laimīgas dzīves standartiem. Dažas sociālo tīklu aplikācijas atstāj daudz lielāku ietekmi uz jaunieša dzīves […]

Aspazija ir „intensīvas emocionalitātes tradīcijas nesēja”, uzskata latviešu filosofe Maija Kūle. Šis aspekts noteikti raksturo Aspazijas kā radošo, tā arī personīgo dzīvi kopumā. Dramaturģe, arī talantīga dzejniece, kuras liriskā balss ieskatās tēlu monologos, pārdomās, grēksūdzē un daudzpusīgajos dialogos. Viņa nebaidījās kritikas, aso polemiku, kuros nereti noris pieķeršanās kādam vienam aspektam. Būtībā viņa aicina pievērst uzmanību niansēm, […]

Kādā dzestrā, bet saulainā septembra dienā top skaidrs, ka Liepājas pludmali apciemo un jūras bangošanu bauda ne tikai cilvēki un kaijas. Radība, kas ar savu klātbūtni pārsteidz kā liepājniekus, tā arī tūristus un mani – studentu no Tērvetes. Meža dzīvnieks, kura elpa šeit ir pārsteidzoša un lieka. Tā ir lapsa – droša, egocentriska, toties diezgan […]

Pagājis vairāk kā gads kopš Covid-19 skāris teju visu pasauli. Pārmaiņas notikušas daudzās dzīves jomās. Pielāgošanās un straujo pārmaiņu pieņemšana ir viens no lielākajiem un sarežģītākajiem sabiedrības pārbaudījumiem. Līdz ar dažādiem grozījumiem un izmaiņām cilvēku dzīves ritms iespaidīgi mainījies. Būtiski cilvēkus ietekmējis attālinātais režīms. Kā skolēniem, tā studentiem un darbiniekiem nākas pielāgoties un nepieciešamos pienākumus […]

Vai esi kādreiz manījis uz ēkas ieejas durvīm simbolus „K+M+B” kā īpaši izvēlētu zīmju virknējumu? Vai esi kādreiz aizdomājies, kāpēc tāda burtu un zīmju kombinācija tiek rakstīta? Katru gadu 6. janvārī, Zvaigznes dienā, tie, kas savā mājā vēlas aicināt Kristu un cer, ka ar zīmju palīdzību Tas Kungs svētīs māju, uz mājas ieejas durvīm raksta […]

Virtuve atkal ir pilna. Pilna ar smaržām, garaiņiem, dīvainu čaukstēšanu un burbuļošanu, sīkšanu un dūkoņu. Sajūta, ka telpa ir pārpārēm pilna. Vairs nekam nav vietas, un tomēr – kāda sāls šķipsniņa, kāda kanēļa kripatiņa iespiežas. Te vienkopus sanācis mūsu ģimenes liktenis. It kā mēs būtu viens otram ieķērušies sānos un pieturoties vilktu to rāceni, kas […]

  Pavisam drīz būs gadu mija. Ziema ir okupējusi zemi un debesis. Taču tieši šādā dienā piedāvājam rudenīgu pastaigu pa Jūrkalni. Iespējams, ka Jums iepatiksies Jāņa reportāža no Jūrkalnes. Tātad – Jūrkalne, septembra beigas. 2020. Pandēmijas otrā viļņa atgriešanās. Par spīdi aizvadītajai un nākamajai “COVID – 19” pandēmijai valstī, 27. septembrī Jūrkalnes Stāvkrasta pludmale bija […]

No 14. līdz 19. septembrim Kuldīgā norisinājās “Kuldīgas STREET ART Festivāls ‘2020”. Festivāla laikā mākslinieki no Latvijas, kā arī vizuālā māksliniece no Spānijas, padarīja  ielas košākas, apglenzojot Kuldīgas ēku sienas. Kas tapa uz šīm sienām un kur mākslinieki smēlās iedvesmu? Daudziem jēdziens “ielu māksla” saistās ar grafiti, nevīžīgiem triepieniem un nevienam nesalasāmiem iniciāļiem. Taču, patiesībā, ielu māksla ir aptveroša […]

  „Tikai daži ideālisti tīras cilvēcības vārdā pacēlās pāri tā laika uzskatu šaurībai, tautību un šķiru patmīlībai“ (Nonācs, 1940). Nejauši, lietainā 2002.gada rudens dienā, atradu vasarnīcas grāmatu plauktā žurnālu „Raksti un Māksla“ (1940) un tajā Oto Nonāca rakstu par latviešu preses vēsturi. Interesantu un jau sen apskatītu tēmu arī manās grāmatās un publikācijās. Tāpēc ir […]

Koronas uzbrukums mazinājies, taču pandēmija turpinās. Neraugoties uz visām problēmām un stresu, kuru esam pārdzīvojuši, arī šogad Liepājas universitātē gaidām jaunos studentus. Iepazīstināsim reflektantus ar Kultūras vadības nozari. Karakuda aicina iepazīties ar lielisku specialitāti, jo šīs nodaļas studenti ir arī aktīvi Karakudas autori. Piedāvājam interviju ar bakalaru studiju programmas vadītāju Uldi Drišļuku. Kā koronas pašizolācijas laiks ietekmējis mācību […]

Dzīve viņas rokās apņēma manu pieaugušo galvu zīda lakatiņā un maigums pamanījās mani nepamest, nu, jau trīs desmitus un vairāk. Viņas rožsārtās rokas pieskārās maniem bālajiem rīta vaigiem, pasakainajā balsī sakot: “Labrīt, vai tad tēju vai kafiju un desu uz maizītes arī gribēsiet?!”. Tā skanēja kā mana mīļākā rīta radio programma, viņas balss. Tā vienmēr […]

“Čaviņa! Ar ko tu šobrīd nodarbojies?” telefona ekrānā iegailējās ziņa no draudzenes. “Ar sublimāciju!” smaidot atbildēja Rūta. Istabas logs bija atvērts un pa to plūda svaiga un atspirdzinoša vēja plūsma. Saule žilbināja acis, bet žalūzijas negribējās nolaist. Kokos nepaguruši vīteroja putni. Tik skaisti, bet arī tik ļoti kaitinoši, kad gribas, bet īsti tomēr nevar iet […]

Viņi te riņķoja jau trešo dienu. Mezdami zilibaltus uguņu atspīdumus uz manām dzeltenajām sienām un spļaudami skaļus biedinājumus visiem, kas uzdrošinātos man tuvoties. Sākumā tas bija notikums, sēdēju pie loga un vēroju viņu lēno gaitu, apbrīnojot to, ka spēju ko tādu uztvert kā pašsaprotamu un normālu. Tad regulārie paziņojumi sāka kaitināt, gribējās izliekties ārā un […]

  Teju katru 14. februāri televīzijas programmu sastādītāji mums laipni atgādina, ka uz aisberga uzskrējis “Titāniks” vismaz vienā no viena gadījuma noteikti nogrims. Statistika nav iepriecinoša, bet tas bija cits laikmets, cita sabiedrība. Mūsdienu cilvēks ir advancētāks, mēs tiktu galā, vai ne? Mums, protams, ļoti patīk glaudīt pa spalvai saviem rūpīgi koptajiem ego un demonstrēt […]

Nogurums gūlās man uz krūtīm, deniņiem un pieres kā svina zārka vāks, izspiežot no manis pēdējās elpas paliekas. Es biju sakarsusi veidne, kurā lēni un neapturami līst izkusis metāls, un gaidīju piepildītības mirkli, lai spiediens mani pārvērstu par statueti un es drīkstētu atdzist, bet nenāca. Metāls turpināja līt manī bez mēra, un es biju tik […]

Mr. Bug, ieritinājies zem mazas lapiņas stikla burkā, bija ļāvies nakts mieram un atlicis rosību līdz nākamajai dienai, kad atkal kopā ar Dženiju varēs doties piedzīvojumos. Arī Dženija nespēja vairs turēties pretī Miegonim. Lai gan augumā mazāka un jaunāka, viņa pa dienu bija dūšīgi turējusi līdzi māsīcām. Mazās rociņas vēl steidza apskaut tēti. Tētis bija […]

Mēs ar Agnesi, vienu no manām labākajām draudzenēm, sēdējām “Pagrabiņā”, malkojām kokteiļus un runājām par dzīvi, kad man atrakstīja Edgars. Īsziņas saturs, kā vienmēr, bija ļoti lakonisks: “Ko dari?” Kamēr Agnese stāstīja par savām nesenākajām ķibelēm darbā, es zem galda uzrakstīju un nosūtīju atbildi, ieturēdama stilu: “Dzeru.” Stāstu pa stāstam un ziņu pa ziņai biju […]

Iesākumā bija gaisma. Asa un nemīlīga, tā triecās redzokļos gluži tāpat kā toreiz. Kad tas bija? Cik sen? Pirms dienas, divām, varbūt nedēļas? Vājums locekļos liecināja, ka tas varēja būt vēl senāk. Viņš sarauca pieri. Ādai pieskārās kas raupjš – šī svešādā sajūta iestiepās dziļi nogurušajās smadzenēs, cenšoties atmodināt sen aizmirstus vārdus. Marle. Jā, tā […]

Labi, ka viens otru uzmundrinām, daloties ar skaistu dabasskatu bildēm, par to, kas uzplaucis dārzā vai izdīdzis podiņos uz palodzes. Reizēm sevi psiholoģiski aizsargājam, skatoties un daloties ar bērnības un jaunības dienu fotogrāfijām – domājam par pagātni, lai nebūtu jādomā par šodienu un rītdienu. Bet rītdiena pienāks un šodiena ir jau klāt. Labi, ka ir […]

Šis pārbaudījums cilvēcei uzlikts, lai ikviens izvērtētu katra paša sastrādāto. Plusos un mīnusos. Kā bijis vairāk? Bilance, secinājumi, turpmākā programma – plāns. Tas nestrādās, ja nenotiks vērtību un prioritāšu pārskatīšana, jaunu koordināšu noteikšana. Kļuvis skaidrs, ka sliktā sanācis vairāk nekā pozitīvā. Pārsniegtā kritiskā masa ir rezultējusies ne vien Golfa straumes katastrofālajās izmaiņās, par ko pirms […]

Laiks ir vienīgais, kas mums pieder un vienlaicīgi nepieder. Katrs piedzimstam ar konkrēti, tikai mums atvēlētu laika limitu. Šī realitāte mūs iespiež laika telpā.  Laiks ir šīs pasaules pavēlnieks. Zemes laiks ir tik nepielūdzams un steidzīgs. Mūs nomoka mūžīgais laika jautājums, kas tas vispār ir, kur un kā mēs lietojam savu laiku, kā mēs to […]

8. februārī Kūrmājas prospektā 13, 118. telpā, kopā sanāks Piejūras pilsētu literārās akadēmijas (PPLA) dalībnieki. Galvenokārt sarunas būs veltītas tēmai par dienasgrāmatu – tās rakstīšanas radošajam procesam un praktiskām iemaņām dienasgrāmatas iesiešanā. Tikšanās sāksies pulksten 11.00 ar reemigranta Bruno Otto dienasgrāmatas lasījumu, kura laikā atklāsies ilgas pēc Liepājas, ko remdēja tieši dienasgrāmatas rakstīšana. B. Otto […]

Sestdien, 25. janvārī, plkst. 11.00 Liepājā, Kūrmājas prospektā 13, 118. telpā, Piejūras pilsētu literārā akadēmija (PPLA) aicina apmeklēt trīs nodarbību ciklu “Iedvesmu meklējot”, kura laikā būs iespēja gan iegūt jaunas zināšanas, gan pašiem radoši darboties. Pirmajā nodarbībā PPLA vadītāja Linda Zulmane stāstīs par iedvesmu – kā to atrast un kādi ir iespējamie iedvesmas avoti. Otrajā […]