Eiropa

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
Sehsüchte Film Festival
360º Eiropa Filmu festivāli Īsfilma Jaunumi Sleja Video

The Sehsüchte International Student Film Festival

Eiropa Reportāža Sleja

Septembri un Thomas Cook bankrotu atceroties

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Septembra beigas. Ak, kā mēs gaidījām septembra beigas. Ļoti gaidījām. Tā, ka skaties pulkstenī un gribi viņu pasteidzināt vai ieslidināt kalendāram kabatā kādu žūksnīti, lai izlaiž pāris datumus, varbūt pat nedēļas, neviens jau nemanītu. Ilgi gaidījām, kopš janvāra baltuma, un sistemātiski gaidījām, katru nedēļu pa 100 mārciņām. Tāda bija vienošanās. Jau līgumu parakstot, krūtīs kaut […]

Eiropa Latvija Sleja

Kā skandālmediju loģika nogalina uzticamu žurnālistiku

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Šī stāsta sākumā atrodas nāve. Pavisam īsta. 26 gadus vecs imigrants no Sīrijas kļūdas dēļ tiek apcietināts un pēc paša izraisīta ugunsgrēka ir atrasts miris cietuma kamerā Vācijas pilsētā Klēvē (Kleve). Policija Amedu A. aiz pārpratuma noturēja par zagli no Mali, kuru meklēja Hamburgas prokuratūra, un aizturēja. Tiesneši šo kļūdu nepamanīja, uzskatīja, ka Ameds A. […]

Eiropa Latvija Sleja

Ko mediji tev nestāsta jeb mediju uzpirkšana Latvijā

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Aizdomas, ka mediji Latvijā nav pilnībā brīvi, bet regulāri notiek mediju un žurnālistu ietekmēšana jeb uzpirkšana, izskan bieži. Kristīnes Misānes gadījums pierādīja, ka šīs aizdomas nebūt nav bez pamata. Tieši otrādi – mediju uzpirkšana ir iesakņojusies tradīcija Latvijā. Sabiedrisko attiecību jeb PR aģentūras „Repute” vadītāja Iveta Dzērve, kā pilnīgi pašsaprotamu uztvēra faktu, ka viņas reklāmas […]

Eiropa Krievija Latvija Literārā publicistika Sleja

Vai Putins glābs Misāni?

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Reti kurš Latvijā nebūs neko dzirdējis par Vislatvijas Akciju „Glābsim Kristīni”. Sašutums par dāņu tiesas „netaisnīgumu” un Latvijas prokuroru „stulbumu” ir liels. Viņu dēļ tagad cietīs „nelaimē nonākusī” Kristīne Misāne, kura” nevainīga” sēžot Dānijas cietumā. Akcija „Latvija Tevi Neaizstāvēs un Eiropā Valda Beztiesiskums” kulmināciju sasniedza 17. februārī, kad Krievijas RIA Novosti publicēja rakstu par vairāku […]

Eiropa Latvija Literārā publicistika Sleja

Vēstnieks piķī vai „ona že maķ”

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Agrā sestdienas rītā mani pārsteidza kāda privāta vēstule. Atrakstīja viena sociālo tīklu paziņa, visnotaļ jauka un inteliģenta dāma Alise Z., kurai piemīt reti sastopamā īpašība, nepadoties pūļa spiedienam un pārliecībai, bet domāt pašai. Tādēļ mēs abas šad un tad apmaināmies ar viedokļiem par aktualitātēm un jau sen mēģinām norunāt tikšanos uz „kapeju” reālajā dzīvē. Izrādās, […]

Eiropa Latvija Literārā publicistika Sleja

Vai „Re:Baltica” strādā Kremļa labā?

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Tāds jautājums izskanēja sociālajos tīklos pēc tam, kad pētnieciskais centrs publicēja materiālu „Kā NA biedri draudzējās ar Ukrainas galēji labējiem”. Lai nerastos pārpratumi, atzīmēšu, ka, manuprāt, uz virsrakstā uzdoto jautājumu ir jāatbild negatīvi. Nedomāju, ka „Re:Baltica” kaut kādā veidā būtu saistīta ar Kremļa medijiem. Muļķīgi ir tas, ka pētniecības centra žurnālistes savā darbā šķiet izmanto […]

Eiropa Literārā publicistika Sleja Vēsture

Nenovērtētais pakts

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Neapmierināts Joahims fon Ribentrops (Joachim von Ribbentrop) izbrauca no savas vasaras rezidences Fušlas pilī (Schloss Fuschl) Zalcburgas apkārtnē, lai dotos uz Maskavu parakstīt līgumu ar PSRS. Par visiem līguma punktiem abu valstu pārstāvji bija vienojušies iepriekšējās dienās. Pēc tam, kad britu-franču delegācija, neko nepanākusi, aizbrauca no Maskavas, pakta noslēgšanu vairs nekas neapdraudēja. Fon Ribentropaprāt uz […]

Rabati pils
Eiropa Krievija Sleja

Pēdējais piliens jeb Gruzijas mācība

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

  Vai pirms „Arabellion” vai „Arābu pavasara” varējām iedomāties, ka vienkārša sakņu tirgotāja pašsadedzināšanās varētu izraisīt milzu izmaiņas visā Ziemeļāfrikā? It kā neliels notikums, bet rezultātā varu zaudēja ne tikai Tunisijas diktators Bens Ali vien. Dziļas pārmaiņas skāra gan Lībiju, gan Ēģipti, gan citas reģiona valstis. Sakņu tirgotāja pašnāvību nevarēja paredzēt neviens – ne slependienesti, […]

Eiropas Parlaments
Eiropa Latvija Sleja

Ko Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti Tev nestāsta

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Tas sen vairs nav noslēpums, ka daudzi deputātu kandidāti pirms vēlēšanām darbojas pēc principa: „Kā var nesolīt?!”. Īpaši plaši šo principu izmanto šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Kā nu ne – te labi noder apstāklis, ka lielākā daļa Latvijas vēlētāju vispār nezina, kā strādā EP un ko un kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu deputāti […]

Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Eiropa Latvija Sleja

Pilsoņa misija – iet un vēlēt Eiroparlamenta vēlēšanās

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

  Misija pastkastītē Ik pa laikam medijos uzpeld kāda ziņa par Eiropas Parlamenta vēlēšanām š.g. 25. maijā. Pirmo reizi šogad par tām dzirdēju, pateicoties slavenajam Nilam Ušakovam. Saistībā ar viņa bēgšanu no savārītās putras Rīgas Domē. Vismaz tā tas tika atspoguļots masu medijos. Pavisam nesen saņēmu sev adresētu vēstuli ar informāciju, ka esmu reģistrēta 2019. […]

Marlene Dietrich
Eiropa Sleja Vēsture

Liebe Frau Dietrich! jeb Spoguļu pasaules netveramā burvība

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

  Mazā, valšķīgā Lola, viņas neatkārtojamais šarms un sievišķīgā pievilcība Jozefa fon Šternberga (Josef von Sternberg; 1894-1969) režisētajā mākslas filmā “Zilais eņģelis” (Der blaue Engel) ir viens iemesliem, kāpēc ļaudis no visas pasaules, ierodoties Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, labprāt apmeklē Vācu sinematēku jeb filmu un televīzijas muzeju (Deutsche Kinemathek – das Museum für Film und Fernsehen). […]

Foto: Liliana Mercado
Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts – Katalonija ceļā uz neatkarību

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Iepriekšējā rakstā runājām par laiku pēc ģenerāļa Fransisko Franko (Francisco Franco) nāves, kad Spānija atgriezās uz demokrātijas ceļa un Katalonija atkal atguva autonomiju. Fašisma ēnas šodienas Spānijā Diemžēl nākošajos gadu desmitos līdz pat šodienai Spānija nav spējusi noslēgt rēķinus ar fašistisko pagātni. Pavisam pretēji tam, kā to ir izdarījusi Vācija ar savu nacistisko pagātni. Jau […]

Foto: Liliana Mercado
Eiropa Sleja

Katalonijas krīzes konteksts – jaunā autonomija pēc ģenerāļa Fransisko Franko nāves

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Iepriekšējā rakstā runājām par Spānijas pilsoņu karu un drūmāko laiku Katalonijas vēsturē ģenerāļa Fransisko Franko (Francisco Franco) diktatūras laikā. Pēc F. Franko nāves 1975. gada 20. novembrī katalāņi piedzīvoja ilgi gaidītās demokrātiskās pārmaiņas. Jau 1976. gada aprīlī iznāca pirmā tikai katalāņu valodā sarakstītā dienas avīze „Šodien” (Avui). Katalāņu kultūras kongresā apvienojās katalāņu inteliģence un plašas […]

Spānijas pilsoņu karš
Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts – Katalonijas autonomija un Spānijas Pilsoņu karš

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Šoreiz stāstu turpināsim no 1931. gada, kad notika vēlēšanas, kurās uzvaru guva republikāņi, un karalis Alfonso XIII bija spiests doties trimdā. Par to bija runa iepriekšējā šīs sērijas rakstā.1 Divas dienas pēc vēlēšanām, 1931. gada 14. aprīlī Katalonijā pārliecinošu uzvaru izcīnījušais Fransesks Masija (Françesc Macià) Barselonā pasludināja Katalonijas Republiku. Dažas stundas vēlāk Madridē tika proklamēta […]

Cadaqués Foto Liliana Mercado
Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts – grūtais ceļš līdz katalāņu nacionālās apziņas atjaunošanai

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Iepriekšējais stāsts par Katalonijas vēsturi noslēdzās ar dramatisko 1714. gadu, kad Katalonija zaudēja cīņu par savu neatkarību1 un uz ilgiem laikiem nonāca spāņu pakļautībā. Pēc Barselonas krišanas katalāņu politiskā patstāvība bija beigusies un viņiem atlika vien koncentrēties uz ekonomisko attīstību. Pēc gariem kara un nemieru gadiem, Katalonijai 17. gs. otrajā pusē izdodas sasniegt atzīstamus panākumus […]

El Born, demonstrācija politieslodzīto atbalstam
Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts – Karš par Spānijas mantojumu

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Iepriekšējo stāstu par Kataloniju1 noslēdzām ar Neatkarības karu (Pļāvēju sacelšanos). Laiku, kad Portugālei izdevās kļūt neatkarīgai no Spānijas, bet katalāņiem uz šādu izdevību nācās gaidīt tālāk. Šķita, ka šāda iespēja radīsies pēc 1700. gada, kad nomira Kārlis II, kuram nebija mantinieku. Tiesa, savā pēdējā testamentā viņš par mantinieku nozīmēja Anžujas Filipu, Ludviga XIV mazdēlu. Tomēr […]

Demonstrācija Barselonā 2018. gada 1. oktobrī
Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts – Katalonijas neatkarības karš

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Iepriekšējā rakstā aplūkojām laiku, kad Katalonija zaudēja savu dinastiju un bija spiesta pieņemt Kastīlijas karaļa pārvaldīšanu.1 Šīs izmaiņas noveda arī pie vispārēja saimnieciskā apsīkuma katalāņu zemēs un dzīves līmeņa pasliktināšanās. Katalāņi pakļāvās, bet samierināties ar to nespēja. 17. gs. vidū viņi apņēmīgi uzsāka cīņu, lai atbrīvotos no kastīliešu varas. Neatkarības karš, kurš pazīstams ar nosaukumiem […]

D. Trampa un K. Čenuna tikšanās Hanojā
ASV Āzija Eiropa Sleja

Netērē laiku sarunām ar mazo raķešvīriņu jeb Trampa populistiskā ārpolitika

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

„Netērē savu enerģiju, Rekss – mēs darīsim to, kas ir jādara!”, pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu kopš ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) slavenā tvīta, ar kuru viņš atsauca savu ārlietu ministru Reksu Tilersonu (Rex Tillerson) no sarunu gatavošanas ar Ziemeļkoreju.1 Kā jau visām D. Trampa ārpolitiskajām nostādnēm, arī šai nebija lemts ilgs mūžs […]

Piemineklis K. Kolumbam Barselonā
Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts – Dinastijas zaudēšana

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Līdz šim runājot par Katalonijas vēsturi, pieredzējām gandrīz tikai augšupeju, kura vainagojās ar katalāņu ietekmes izplēšanos visā Vidusjūras baseinā, nonākot pat līdz Mazāzijai. Eiropas kontekstā svarīga bija Katalonijas politiskā uzbūve, kura uzrādīja nozīmīgus demokrātijas iedīgļus. Katalāņi savā sabiedrības organizēšanas pakāpē daudzējādā ziņā bija aizsteigušies priekšā savam laikam, kā to redzējām iepriekšējā rakstā.1 Tomēr savas dinastijas […]

Katalāņu demonstrācija pie Ģeneralitātes ēkas
Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts – Katalonijas parlamentārās tradīcijas

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Pagājušo nedēļu aplūkojām vienu no ekonomiski veiksmīgākajiem laika posmiem Katalonijas vēsturē. Katalāņi pārvaldīja Vidusjūras baseinu, tās teritorija stiepās līdz pat Sicīlijai un Ziemeļāfrikai, viņi atkaroja no mauriem gan Baleāru salas, gan Valensijas karalisti.1 Šajā laikā Katalonijā bija ne vien ekonomiski, bet arī politiski attīstīta valsts – tās pārvaldes forma bija aizsteigusies priekšā savam laikam. Kataloniešu […]

Minhenes drošības konference 2019, ieeja.
ASV Eiropa Sleja

Minhenes konferences skumjie vaibsti un Latvija

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Neviena uzruna Minhenes drošības konferencē netika uzņemta ar tādām ovācijām kā Vācijas kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) kaismīgā un emocionālā iestāšanās par multilaterālismu un sadarbību valstu starpā. Tomēr tieši A. Merkeles runa skaidri nodemonstrēja, ka viņas teiktais ir domāts pavisam citai pasaulei – ne tai, kurā mēs šobrīd atrodamies. Vācijas kanclerei šis ir pēdējais termiņš […]

Jēkabs I Iekarotājs
Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts – Vidusjūra kļūst katalāniska

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Iepriekšējā rakstā aplūkojām laiku, kurā sākās Katalonijas uzplaukums, kad 12. gs. Barselonas grāfs Raimunds Berengē IV noslēdza laulības līgumu ar vienu gadu veco Aragonas Peronellu, kā rezultātā Katalonijas grāfiste apvienojās ar Aragonas karalisti.1 Tam sekoja viens no ekonomiski veiksmīgākajiem laika posmiem Katalonijas vēsturē, par kuru būs runa šajā rakstā – par laiku, kad katalāņi pārvaldīja […]

Katalonijas-Aragonas karaļpāris Peronella un Ramons Berengē IV
Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts – Katalonija kļūst karaliste

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Iepriekšējā šīs sērijas rakstā1 apstājāmies pie 12. gadsimta sākuma Ramona Berengē III (1082-1131) karagājiena uz Maljorkas salu. Salu viņš iekaroja, bet ilgi noturēt nespēja. Mūsu stāstā šis karagājiens ir nozīmīgs ar to, ka tā sakarībā vēsturē pirmo reizi nosaukums Katalonija un katalāņi tika lietots kā apzīmējums kulturālai, etniskai un politiskai vienībai. Ramona Berengē III pēctecis […]

Jaunievēlētā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa svinīgā pilnvaru nodošanas pasākums Ministru kabinetā.
Eiropa Latvija Sleja

Valdības lādei vāks ir vaļā!

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Ja valdību var tēlaini iedomāties kā skaisti apkaltu lādi, tad premjerministra Artura Krišjāņa Kariņa lādei (valdībai) kopš ceturtdienas ir vāks vaļā un mēs varam aplūkot, kas tajā atrodas. Visiem tiem, kuri šobrīd ir neapmierināti ar lādes saturu, nākas atgādināt, ka tā ir piepildīta tieši ar tiem politiskajiem spēkiem un viņu izvēlētajiem pretendentiem, kurus vēlētāji rudenī […]

Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts – valstiskuma sākums

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Pirmajā rakstā par Katalonijas krīzes kontekstu stāstīju par vissenākajiem zināmajiem notikumiem šodienas Katalonijas teritorijā un par to, kā teritorijas ap Barselonu pārvaldīšanu franku karalis Kārlis Plikgalvis nodeva kataloniešu grāfam Valfrīdam Matainajam, kuram izdevās pamazām atbrīvoties no pakļautības Karolingiem un radīt priekšnoteikumus Katalonijas valstiskumam.((https://karakuda.net.loopiadns.com/2019/01/08/katalonijas-krizes-konteksts/)) Tātad 9. gs. beigās Barselonas grāfi izmantoja iespēju kļūt neatkarīgiem un laika […]

Barselona
Eiropa Sleja Vēsture

Katalonijas krīzes konteksts

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Katalonijai un katalāņiem apzināti pievērsos īsi pirms 2017. gada 1. oktobra neatkarības referenduma jeb „1-O” kā to apzīmē paši katalāņi. Atzīšos, ka biju pārsteigta par to, ko uzzināju. Domāju, ka arī daudziem latviešiem notiekošais tur bija pārsteigums, jo Spānija ir pietiekoši tālu un daudzi latvieši nebija pamatīgāk iedziļinājušies tās politiskās dzīves niansēs. Man Spānija bija viena […]

Daugavpils cietums
Eiropa Latvija Sleja

Politiskie ieslodzītie Eiropas Savienībā

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Kā cilvēks, kurš savu dzīves sākumposmu bijis spiests pavadīt PSRS, ļoti jūtīgi reaģēju uz jebkādiem notikumiem, kuri atgādina to laiku „sirdsapziņas cietumniekus”. Politisko ieslodzīto Padomju Savienībā bija daudz. Gandrīz katrs par to zināja, tikai skaļi runāt nedrīkstēja. Zinājām, vai vismaz nojautām, par GULAGU, par psihiatriskajām slimnīcām, kurās režīmam nepakļāvīgos pataisīja par „dārzeņiem”. Tas ir nopietns […]

Virves vilkšana
Eiropa Latvija Sleja

Migrējošā stambulēšana

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Jau gandrīz 30 gadus esam brīva sabiedrība, kurai pašai ir tiesības noteikt savus mērķus un ceļus, kā pie tiem nonākt. Tāpēc nav jābrīnās, ka ik pa laikam mūsu valsti pāršalc kampaņas par kādām izmaiņām, kuras izraisa viedokļu sadursmes. Tā savulaik visi satraucās par grozījumiem Krimināllikumā, pēc gada par Stambulas konvencijas ratificēšanu. Šobrīd uzmanības centrā ir […]

Azovas jūra
Eiropa Krievija Sleja

Krievijas taktika Azovas jūrā un Rietumu reakcijas iespējas

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Jau pirms vairākām nedēļām neatkarīgie krievu žurnālisti brīdināja no iespējamas Krievijas agresijas Azovas jūrā, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār to, jo Putina reitings valstī ir nokrities līdz 2014. gada sākuma līmenim. Krimas okupācija lika krieviem izjust lepnumu par savu valsti un saliedēties ap prezidentu. Normālā pasaulē cilvēki nebūtu sajūsmināti par valdības veiktu uzbrukumu citai valstij, […]

Die Kanzlerin Merkel
Eiropa Sleja

Vai Bavārijas vēlēšanu rezultāti patiešām ir tik satricinoši?

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Svētdien notikušās vēlēšanas Vācijas federālajā zemē Bavārijā saprotamā kārtā izsaukušas politisko komentētāju interesi – tās tiek vērtētas arī kā pašreizējās kancleres un viņas valdības spēka un nākotnes izredžu indikācija. Lai arī vēlēšanu rezultātiem ir lielāka nozīme uz partiju iekšējām cīņām nekā uz valsts politiku, tad tomēr mums ir vērts pavērtēt to, kas notiek Vācijā un […]

Politika
Eiropa Krievija Latvija Sleja

Kādu politiku izvēlēsies Latvija – krievu stila aurošanu tirgus laukumā vai rietumniecisku valsts vadīšanas stilu?

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  

Vērojot partiju līderu debates televīzijā, skaidri varēja redzēt, ka uz vietu varā pie mums pretendē vesela virkne krieviskās tradīcijās un domāšanā balstīti politiskie spēki – viņu darbošanās pamatmetode ir skaļa kliegšana, pretinieka zākāšana un visas pārējās „russkij mir“ raksturīgās izpausmes. Labi, ka vēl nesāka kauties vai mest cits citam ar dažādiem priekšmetiem. Kaut gan dažs […]

  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •  
  •