Daba
Māte un meita
Vasara. Tā bija vēla vasaras pēcpusdiena. Gaiss bija pietvīcis ar smaržojošiem ziediem. Reibinoša smaržu burvība cirtās degunā kā spožas dzirksteles. Tik ļoti bija manāmi pēcpusdienas saules pieskārieni. Tie glāstīja mūsu cirtainos pakaušus un mūsu vaigi sārtojās pilni laimē. Mēs, rokās sadevušās, čalojām. Es dievināju šo sajūtu. Un tad jau arī tā likās, ka nekad šis […]
Uvis un es
Vēls vakars. Tveice. Smaržo pavasaris. Ziedi. Nenormāls karstums. Mēs ar Uvi stāvam autobusu pieturā. Gaidām autobusu. Satvēruši viens otra roku. Es spiežu to tuvāk pie sirds. Mūsu ceļi šķirsies. Pavisam drīz. Mēs klusējam. Galvā šaudās miljons domas. Viss būs savādāk. Tikai, kas to var pateikt – cik savādāk. Uvis brauc uz jaunu dzīvi. Viņš ir […]
Lielā Ķemeru Tīreļa Laipa
Ar prieku iepazīstinām lasītājus un skatītājus ar RISEBA studentu reportāžu no Ķemeru dabas parka. Šis sižets ir filmēts ar jauno 360° kameru. Tas nozīmē, ka kadrējums ir palēnināts un jūs varat paši pārbīdīt ekrānā telpu to griežot ar savu „peli” datorā pa labi vai pa kreisi. Piemēram, Beates balss (aiz kadra) stāsta par soliņu, taču […]
Mežezers
Šonedēļ piedāvājam RISEBA studentu reportāžu no pamestās Mežezera bāzes. Arī šis sižets ir filmēts ar jauno 360° kameru. Tas nozīmē, ka kadrējums ir palēnināts un jūs varat paši pārbīdīt ekrānā telpu to griežot ar savu „peli” datorā pa labi vai pa kreisi. Sižeti, kas filmēti ar 360° kameru pieprasa skatītāju aktivitāti skatīšanās laikā. Filmēt […]
Makšķerniece jeb karpas varoņa nāve
Kādā jūnija sākuma rītausmā pamodos ar nepārprotamu vēlmi doties makšķerēt. Nekad iepriekš neko tādu nebiju jutusi, un agros rītus aizvadīju, lai netraucēti palasītu vai izmestu līkumu pa tuvējiem grants celiņiem, ieelpojot dzestro Latvijas rīta gaisu un sakārtotu domas. Ja iekšējā balss un daba aicina makšķerēt, tad intuīcijai jāklausa. Sacīts – darīts. Uzrāvu kājās kombinezonu, pārvilku […]
Purva takas valdzinājums
Ziema, pavasaris, vasara, rudens. Četri gadalaiki. Divpadsmit mēneši. Ik viens ar savu krāsu, smaržu, garšu un nevainīgo skaistuma noti. Ik katram ir dota šī košā krāsu gamma ik rītu, kad atveram acis. Kā mēs to pielietojam un izmantojam ir katra paša ziņā. Laiks un laikapstākļi, tie mums katram ir doti, lai tos pilnvērtīgi izmantotu. Saule, […]
Pīļu smiekli un Ziedoņa spoks
Haralds Ķemerus redz citādāk, nekā viņa kursa biedri. Tur drūzmējas tualetes un suņu izkārnījumi, smejas un uzbrūk pīles un seno laiku dāmas ieziežas ar dubļiem un spēj stāvēt vienlaicīgi divās vannās.
Lidojošās laivas ar enkuriem
Haraldam ir lieliska humora izjūta, to var pamanīt arī reportāžā. Tajā autors apskata kā senlatvieši „pielūdza kaijas“ un „pavadīja visu savu dzīvi ūdenī“. Viņš kritizē tualetes, iešanu mežā, citē Aspaziju un ir norūpējies par āpšiem, kurus „cilvēki atstāj mežā“.
Ķemeri – parks un arhitektūras pērles
Kārļa un Mareka apraksts par Ķemeru parku ir eleganti filmēts ar taktisku montāžu, respektējot celtņu cēlumu un rudenīgās dabas krāšņumu Jūrmalā.
Ar lietussargu jūrā
Autorēm tīk detaļas un dubultās ekspozīcijas. Viņas brien ar melnu lietussargu rokās dziļi jūrā un dimdina āfrikāņu bungas sinhronu interviju vietā. Vai šādi drīkst eksperimentēt? Jā, protams. Mākslā vajag meklēt ko jaunu.
Ar laiku viss sabruks
Par Ķemeru sanatoriju autores stāsta bažīgi, mēģinot saprast, vai balto kuģi kāds izglābs no sabrukšanas, vai arī nē. Kamera filmē pati, reizēm nefokusā, un aizmirstot koncentrēties uz vēstījuma objektu. Klaviermūzika fonā ir mierinoša un aizved pa taciņām tēlu projām no problēmām un ikdienas. Vai vērts salauzto salabot? Kā jums šķiet?
Muzejs Lielupes kāpās
Kāda Lielupes jūrmala bija agrāk un kādu to redzam šodien. Tieši par to stāsta šī reportāža.
Jūrmalas brīvdabas muzejs
Reportāža no Jūrmalas brīvdabas muzeja saulainā rudens dienā.
Ķemeru parks un mēs
Ķemeru parks, Bigauņciema zvejnieki, sēravoti un mēs. Par šo visu stāsta Alekša un Elvina filma.
Jūrmalas brīvdabas muzejs
Brīvdabas muzejs ar laivām un kuģiem interesē Ralfu un Paulu. Viņi pēta eksponātus, detaļas un ainavas. Kāpēc visas laivas ir melnas, ko nozīmē darvot? Kāpēc šeit vispār ir muzejs, un kā ar to saistīti lībieši? Par to uzzināsiet šajā reportāžā.
Ķemeri – vieta, kas pazaudēja vērtību
Videostāsts par Ķemeru sanatoriju ir apjomīgs. Sākot no vēstures un beidzot ar šodienu. Par to kā bija, kā notika un kā viss apstājās. Visbeidzot cerība par to, ka iespējams nākone šai vietā tomēr būs.
Patiesība par Jūrmalas brīvdabas muzeju
Reportāža ir vērtējoša un cenšas noskaidrot, vai ir vērts doties no Rīgas uz šo Lielupes muzeju. Sintija izglīto par apstākļiem, bet Aleksandra filmē detaļas un kopplānus. Vienīgais, kas slikti, ka ir aizmirsti subtitri cilvēkiem, kas filmā piedalās. Sintija spēlē muzejā savādu mūzikas instrumentu, kas izdodas labi. Laba ir ideja par QR kodiem. Iespējams, ka nākotnē […]
Mans daiļais rudens
Kā krāsaina sega septembra rakstā ieaužas svītrainie āboli, dāliju krāsas, kļavlapu oranžais spēks. Rudens ir gaisma, saule un dzīvības pilnbrieda prasme. Migla pārklāj pēdējā zaļuma piepildītos rītus. Rudenī viss kļūst rāmāks, piepildītāks, dodošāks. Lauki uzarti, raža glabājas apcirkņos, viss sasniedzis augstāko dabas došanas spēku. Gaisma kļūst rāmāka, saule bālganāka. Viss saplūst vienā rakstā. Viena no […]
Viena no Peršēvica košākajām skulptūrām skatāma Kuldīgas pilsētvidē
Tēlnieka Egona Peršēvica viens no pēdējiem darbiem – skulptūra “Jūras mātes nolaupīšana” šobrīd grezno Kuldīgas šarmanto pilsētvidi pie Ventas rumbas. “Rezidence Kafe Venta” teritorijā pie skaistā Kuldīgas tilta tā būs skatāma līdz pat tūrisma sezonas beigām. “Šo darbu radīju, balstoties uz savām sajūtām par to, ko man nozīmē būt cilvēkam pie jūras šodien, šajā laikmetā. […]
Tukšs | Пустой
Filma vēsta par cilvēka attiecībām ar dabu. Galvenais varonis „dodas dabā“, lai atgūtu garīgo līdzsvaru, kas zaudēts komfortablajā, industralizētajā pasaulē. Fonā norisinās saruna ar kādu sievieti. Filmas beigās atklājas šīs sievietes loma ekrāna varoņa dzīvē. Iesaku pievērst uzmanību operatores Karinas darbam, jo viņa nopietni strādājusi ar krāsu efektu pastiprinājumiem. Īpaši dabas skatos.
Kāpēc šis kaķēns ir jāiemidzina?
Cilvēki ir nežēlīgi un nejūtīgi. Protams, ne visi. Taču liela daļa ļaužu ir virzīti uz naudu. Viņiem galvenais ir nopelnīt naudu, neskatoties un nerēķinoties itin ne ar ko. Pat ja tā ir dzīva radība, cilvēkam ieslēdzas vienaldzība, ja dzīvā radība ir saistīta ar naudu. Trīs dienas atpakaļ uz veterināro klīniku tika atnests kaķēns. Saimniece ar […]
Paldies jau iepriekš
Es esmu milzu ūdens bruņurupucis, nu labi, pagaidām vēl ne gluži milzu, man ir tikai pusgadiņš, man nav vārda, jo mamma nepaspēja to izdomāt. Muļķīga ir šī rupuču tradīcija dot vārdus sīkajiem tikai pēc gada. Nekad neesmu sapratis, kāpēc mums jābūt tik lēniem, lēnīgiem, apdomīgiem, mierīgiem kā akmens. Ja mēs būtu ātrāka, spriganāka suga, piemēram, […]
Ceļazīme
Tā bija divpadsmitā diena ceļā. Svešā valstī, vienai pašai, ar sešus kilogramus smagu mugursomu, kurā, kā izrādās, ietilpst viss, kas nepieciešams un bez kā nevar dzīvot. Divas drēbju kārtas, veļas ziepes, divi pāri zeķu, zobupasta un zobu birste – seši kilogrami miera, prieka, pieticības, un desmit dienu laikā pie tā visa jau pierasts. Vienīgais, ar […]