Daba
Lidojošās laivas ar enkuriem
Haraldam ir lieliska humora izjūta, to var pamanīt arī reportāžā. Tajā autors apskata kā senlatvieši „pielūdza kaijas“ un „pavadīja visu savu dzīvi ūdenī“. Viņš kritizē tualetes, iešanu mežā, citē Aspaziju un ir norūpējies par āpšiem, kurus „cilvēki atstāj mežā“.
Ķemeri – parks un arhitektūras pērles
Kārļa un Mareka apraksts par Ķemeru parku ir eleganti filmēts ar taktisku montāžu, respektējot celtņu cēlumu un rudenīgās dabas krāšņumu Jūrmalā.
Ar lietussargu jūrā
Autorēm tīk detaļas un dubultās ekspozīcijas. Viņas brien ar melnu lietussargu rokās dziļi jūrā un dimdina āfrikāņu bungas sinhronu interviju vietā. Vai šādi drīkst eksperimentēt? Jā, protams. Mākslā vajag meklēt ko jaunu.
Ar laiku viss sabruks
Par Ķemeru sanatoriju autores stāsta bažīgi, mēģinot saprast, vai balto kuģi kāds izglābs no sabrukšanas, vai arī nē. Kamera filmē pati, reizēm nefokusā, un aizmirstot koncentrēties uz vēstījuma objektu. Klaviermūzika fonā ir mierinoša un aizved pa taciņām tēlu projām no problēmām un ikdienas. Vai vērts salauzto salabot? Kā jums šķiet?
Muzejs Lielupes kāpās
Kāda Lielupes jūrmala bija agrāk un kādu to redzam šodien. Tieši par to stāsta šī reportāža.
Ķemeru parks un mēs
Ķemeru parks, Bigauņciema zvejnieki, sēravoti un mēs. Par šo visu stāsta Alekša un Elvina filma.
Jūrmalas brīvdabas muzejs
Brīvdabas muzejs ar laivām un kuģiem interesē Ralfu un Paulu. Viņi pēta eksponātus, detaļas un ainavas. Kāpēc visas laivas ir melnas, ko nozīmē darvot? Kāpēc šeit vispār ir muzejs, un kā ar to saistīti lībieši? Par to uzzināsiet šajā reportāžā.
Ķemeri – vieta, kas pazaudēja vērtību
Videostāsts par Ķemeru sanatoriju ir apjomīgs. Sākot no vēstures un beidzot ar šodienu. Par to kā bija, kā notika un kā viss apstājās. Visbeidzot cerība par to, ka iespējams nākone šai vietā tomēr būs.
Patiesība par Jūrmalas brīvdabas muzeju
Reportāža ir vērtējoša un cenšas noskaidrot, vai ir vērts doties no Rīgas uz šo Lielupes muzeju. Sintija izglīto par apstākļiem, bet Aleksandra filmē detaļas un kopplānus. Vienīgais, kas slikti, ka ir aizmirsti subtitri cilvēkiem, kas filmā piedalās. Sintija spēlē muzejā savādu mūzikas instrumentu, kas izdodas labi. Laba ir ideja par QR kodiem. Iespējams, ka nākotnē […]
Mans daiļais rudens
Kā krāsaina sega septembra rakstā ieaužas svītrainie āboli, dāliju krāsas, kļavlapu oranžais spēks. Rudens ir gaisma, saule un dzīvības pilnbrieda prasme. Migla pārklāj pēdējā zaļuma piepildītos rītus. Rudenī viss kļūst rāmāks, piepildītāks, dodošāks. Lauki uzarti, raža glabājas apcirkņos, viss sasniedzis augstāko dabas došanas spēku. Gaisma kļūst rāmāka, saule bālganāka. Viss saplūst vienā rakstā. Viena no […]
Viena no Peršēvica košākajām skulptūrām skatāma Kuldīgas pilsētvidē
Tēlnieka Egona Peršēvica viens no pēdējiem darbiem – skulptūra “Jūras mātes nolaupīšana” šobrīd grezno Kuldīgas šarmanto pilsētvidi pie Ventas rumbas. “Rezidence Kafe Venta” teritorijā pie skaistā Kuldīgas tilta tā būs skatāma līdz pat tūrisma sezonas beigām. “Šo darbu radīju, balstoties uz savām sajūtām par to, ko man nozīmē būt cilvēkam pie jūras šodien, šajā laikmetā. […]
Tukšs | Пустой
Filma vēsta par cilvēka attiecībām ar dabu. Galvenais varonis „dodas dabā“, lai atgūtu garīgo līdzsvaru, kas zaudēts komfortablajā, industralizētajā pasaulē. Fonā norisinās saruna ar kādu sievieti. Filmas beigās atklājas šīs sievietes loma ekrāna varoņa dzīvē. Iesaku pievērst uzmanību operatores Karinas darbam, jo viņa nopietni strādājusi ar krāsu efektu pastiprinājumiem. Īpaši dabas skatos.
Kāpēc šis kaķēns ir jāiemidzina?
Cilvēki ir nežēlīgi un nejūtīgi. Protams, ne visi. Taču liela daļa ļaužu ir virzīti uz naudu. Viņiem galvenais ir nopelnīt naudu, neskatoties un nerēķinoties itin ne ar ko. Pat ja tā ir dzīva radība, cilvēkam ieslēdzas vienaldzība, ja dzīvā radība ir saistīta ar naudu. Trīs dienas atpakaļ uz veterināro klīniku tika atnests kaķēns. Saimniece ar […]
Paldies jau iepriekš
Es esmu milzu ūdens bruņurupucis, nu labi, pagaidām vēl ne gluži milzu, man ir tikai pusgadiņš, man nav vārda, jo mamma nepaspēja to izdomāt. Muļķīga ir šī rupuču tradīcija dot vārdus sīkajiem tikai pēc gada. Nekad neesmu sapratis, kāpēc mums jābūt tik lēniem, lēnīgiem, apdomīgiem, mierīgiem kā akmens. Ja mēs būtu ātrāka, spriganāka suga, piemēram, […]
Ceļazīme
Tā bija divpadsmitā diena ceļā. Svešā valstī, vienai pašai, ar sešus kilogramus smagu mugursomu, kurā, kā izrādās, ietilpst viss, kas nepieciešams un bez kā nevar dzīvot. Divas drēbju kārtas, veļas ziepes, divi pāri zeķu, zobupasta un zobu birste – seši kilogrami miera, prieka, pieticības, un desmit dienu laikā pie tā visa jau pierasts. Vienīgais, ar […]
Es nezinu, kas tur notiek, bet mums dara pāri
Sveicināti! Mani sauc Gertija un es esmu zaļā jūras bruņurupucēna meitene. Izmērā vēl esmu vēl maza, ņemot vērā, ka manas sugas pārstāvji mēdz sasniegt 120 centimetru garumu un gandrīz 200 kilogramu smagumu. Mūs sauc par zaļajiem jūras bruņurupučiem, jo tauku krāsa zem bruņām ir zaļā krāsā, man gan vēl tādu nav, tāpēc īstas pārliecības arī […]
Bišu spiets mežā
Indras Ārentes mūzikas video notiek mežā, pavasarī. Pašlaik – pašā ziemas tumsas vidū, ir patīkami paskatīties šo 2017. gadā izveidoto un aizstāvēto videoklipu. Jauku skatīšanos!
Liepājā pie Ziemeļu mola ir parādījusies nāra
Tēlniekam Egonam Peršēvicam sadarbojoties ar mākslinieku Vari Siliņu, ir tapis starpdisciplinārs mākslas darbs “Teika par Karostas nāriņu”, kas šobrīd nodots publiskai apskatei. Teika ir publicēta laikrakstā “Kurzemes vārds”, bet pati skulptūra ir skatāma jūrā pie Ziemeļu mola Liepājā. “Teika par Karostas nāriņu” ir stāsts par mīlestību. Bija iesaistīta “vētra, kapteiņa pazušana, un, kopš tā laika, […]
Lāčhendža
Katram mums ir sava iela. Tā, kurā esam dzimuši. Tā, kurā dzīvojuši, Tā, kurā apstājušies uz laiku, lai dotos vēlāk tālāk. Lācplēša iela ir svarīga Mārtiņam un Ivaram. Viņi tur dzīvo un jūt šo asfaltēto stīgu kā maģisku kulta zonu. Tāpat kā briti savu Stounhendžu (Stonehenge). Stounhendža, pēc zinātnieku un astronomu domām, ir veidota kā […]
Vienkāršas patiesības
Šis pārbaudījums cilvēcei uzlikts, lai ikviens izvērtētu katra paša sastrādāto. Plusos un mīnusos. Kā bijis vairāk? Bilance, secinājumi, turpmākā programma – plāns. Tas nestrādās, ja nenotiks vērtību un prioritāšu pārskatīšana, jaunu koordināšu noteikšana. Kļuvis skaidrs, ka sliktā sanācis vairāk nekā pozitīvā. Pārsniegtā kritiskā masa ir rezultējusies ne vien Golfa straumes katastrofālajās izmaiņās, par ko pirms […]
Bites – Dieva kalponītes
Laiku pa laikam dzirdam satraucošu ziņu – pasaulē strauji samazinās bišu skaits. Bites izlido no stropa, kļūst arvien „slimīgākas” un iet bojā. Pētnieki secinājuši, ka atsevišķos reģionos bišu skaits samazinājies pat līdz 70%. Iemesli ir dažādi – vispārējā vides situācija kļūst dzīvajai dabai arvien naidīgāka, lauksaimniecībā un sadzīvē izmantojamās ķīmiskās vielas arvien rafinētākas, starojuma intensitāte […]