Voi kāds ir kādreiz aizgājis uz veikalu nevis iepirkties, bet pavērot pircējus? Voi manu dieniņ! Tikai retais cilvēks spēj atlaižu spilgtajām šiltēm garām paiet. Pārējie ne tikai pie tām piestāj, drūzmējas, bet pat nocenotās preces krauj vienu pēc otras savās kuļķenēs. Voi tam to mājās vispār vaijag? Tas vairs nav tik svarīgi. Galvenais, ka manta ir ar pazeminātu cenu. Beigās pilns ķēķs nevajadzīgu štruntu, ko ne pats, ne koimeņš nespēj apēst. Tad nākas to viss mest ārā. Vai šis ir lipīgs vācēju niķis, kas strauji izplatās visapkārt!? Voi vispār šitādā veidā kāds ar ko ietaupa? Ir bagātāks kļuvis, ja dubultā visu sapircis?
Ir viena cilvēku grupa, kas noteiktās dienās un laikos skrien pie pastkastes, lai celtu no tās ārā ilgi gaidītās iknedēļas atlaižu skrejlapes un kuponus. Pēc tam ar lielu apbrīnu pēta tās un pat ar zīmuli apvelk mantas, kuras vajdzētu nopirkt. Vai ledsskaps ir tukšs? Varbūt tur esošie produkti palikuši garlaicīgi!?
Tie nav tikai paši trūcīgākie mūsu ļauži kas ar šitādām štellēm nodarbojas. Nē, citi arī to dara. Sabiedriskajā transportā reizēm nākas dzirdēt smalku kundzīšu sarunas par to, ka šodien jābrauc uz bodi, jo esot jauni atlaiži. Tā laikam sava veida izklaide.
Tikai dažiem piemīt spēja ieiet veikalā un nopirkt kaut bez atlaidēm. Nevis čupām saraust to, ko nevajag, bet kas ir ar pazeminātu cenu. Tie laikam tādi psiholoģiski spēcīgi ļauži, kas spēj visus „zemas cenas”, „lielā izpārdošana”, „atlaides” un citus tamlīdzīgus spilgtos virsrakstus ignorēt.
Tirgotājs jau ar ir viens viltīgs zellis. Pazeminātā cena izrādās ir tā pate vai pat augstāka par standarta cenu. Vai atlaižu apmātais cilvēks to maz pamana!? Taču nē! Viņš priecīgs cierē māju virzienā ar pilnu kuli oranžo uzlīmju nolīmētām precēm. Domādams, ka dikti ietaupījis. Izjūt uzvaras garšu. Bet patiesībā pats ir muļķa lomā, bet tirgotājs plusos. Visi zina, ka ja prece būs citā, spilgtākā krāsā un ar uzrakstu „nocenots”, tad ļauži to pirks vairāk. Ja vēl šo „nocenoto“ novietos preču stendā pie galējā plaukta, kur visi spiesti iet garām? Tad pirks visi, kam ir acs pierē.
Man labākais padoms te būtu: būt gudram pircējam, nepaļauties uz katru oranžo šilti, vai vienkārši uz veikalu sūtīt kādu citu cilvēku. Tādu, kam prasme turēties pretī reklāmai un spēja domāt pašam ar savu galvu.
