Laiku pa laikam dzirdam satraucošu ziņu – pasaulē strauji samazinās bišu skaits. Bites izlido no stropa, kļūst arvien „slimīgākas” un iet bojā. Pētnieki secinājuši, ka atsevišķos reģionos bišu skaits samazinājies pat līdz 70%. Iemesli ir dažādi – vispārējā vides situācija kļūst dzīvajai dabai arvien naidīgāka, lauksaimniecībā un sadzīvē izmantojamās ķīmiskās vielas arvien rafinētākas, starojuma intensitāte un dažādu pakāpju „G” pārklājumi palielinās gadu no gada. Tas viss rada bīstamu vidi gan mums, gan bitēm. Bišu pēkšņā izzušana nopietni apdraud kā daudzu augu un dzīvnieku sugu, tā arī visas cilvēces turpmāko pastāvēšanu.
Prāts, lasot šo ziņu, dziļdomīgi iepauzē… Ko gan mēs zinām par dūcošajiem un darbīgajiem kukainīšiem un, kāda patiesībā ir to nozīme cilvēku dzīvē un pasaules ekosistēmā?
Kur bites, tur veselība! Jau no antīkiem laikiem zināms, ka bites ražo veselībai vērtīgus produktus – medu, putekšņus, bišu maizi, bišu indi, peru pieniņu, propolisu un bišu vasku. Pat vienkārša gulēšana uz sanoša bišu stropa labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka pašsajūtu, nomierina nervu sistēmu, normalizē asinsspiedienu un stabilizē cilvēka psihoemocionālo stāvokli. Nepārprotiet! Cilvēces pastāvēšana netiks apdraudēta medus vai bišu produktu trūkuma iespaidā, bet gan bez uzcītīgā darba, kuru veic bites, līdz ar to, pastāv augsts pārtikas sistēmas un bioloģiskās daudzveidības sabrukšanas risks.
Izcilais zinātnieks un fiziķis Alberts Einšteins savulaik teicis, ka „ja bites pazustu no Zemes virsas, cilvēce pastāvētu vēl tikai četrus gadus. Ja nebūs bišu, netiks apputeksnētas un izzudīs daudzas augu sugas un līdz ar tām arī dzīvnieki, un beigu galā – arī cilvēki.”[1] Atsaucoties uz Alberta Einšteina sacīto, atliek secināt, ka problēma ir nopietna! Jūs teiksiet – maz ticams! Einšteins taču nebija entomologs! Augus apputeksnē arī citi kukaiņi! Tādēļ, gluži vietā būs pieminēt arī Nobela prēmijas laureāta, fiziķa un profesora Maksa Planka pētījumu atzinumus.
Makss Planks, smalko matēriju pētnieks, bites uzskata par sasaites veidotājām starp dzīvo un matēriju, citiem vārdiem – bites ir dzīvības nesējas, īstas brīnumdares augsnes dzīvības spēku atjaunošanā. Entomologi bišu indi pielīdzina skudrskābes augstākajai formai, bites, apgādājot augsni un augus ar šo vielu, veicina humusa veidošanos, kas, savukārt, veido dzīvības„pamatakmeni” un novērš sēra ūdeņraža veidošanos. Nav šaubu, ka samazinoties šiem dzīvības spēkiem augsnē un augos, būtiski samazinās dzīvnieku un cilvēku pārtikas kvalitāte, kas vistiešākajā veidā ietekmē cilvēka veselību – cilvēki jūtas ne tikai fiziski, bet arī garīgi iztukšoti un hroniski noguruši. Varbūt tie ir pirmie simptomi mūsu izraisītajai bišu „krīzei”?
Skat, mazs kukainītis – bite, bet ieņem tik nozīmīgu lomu dzīvības uzturēšanas procesā. Ne velti senrakstos bite minēta kā Dieva kalponīte, kas nodrošina augsni ar dzīvības spēku un, turklāt, ir apveltīta ar augstu intelektu un pat zināmā mērā – jūtām. Amerikas zinātnieki 2012. gadā nākuši klajā ar visnotaļ pārsteidzošiem secinājumiem, ka bišu vidū, līdzīgi kā cilvēku starpā, ir gan strādīgās bites, gan bites – sliņķes, dažas bites ir kautrīgas, citas – asu izjūtu cienītājas. Pētījumi pierāda, ka bites var būt gan optimistiskas, gan pesimistiskas, tātad, mazā, dūcošā kukainīša zināšanas un sapratne par lietām ir cilvēka prātam neaptverama.
Daži ticējumi vēsta, ja mājā ielido bite vai kamene, tas saimei sola atbrīvošanos no visām grūtībām, tātad – laba zīme. Savukārt, ja bite cenšas iekļūt mājā pat pa vismazāko spraudziņu, jābūt uzmanīgiem, mājai tuvojas kāda nelaime! Bet, kas gan notiek tad, ja bites pazūd no mūsu redzesloka? Šķiet, ka ir laiks zvanīt lielo trauksmes zvanu, jo bitēm draud nopietnas briesmas! Iznīcināšanas mehānisms darbojas pilnā sparā un dzīvības spēku uzturētājas iet bojā.
Kļūst skumji, aizdomājoties par to, ka pēc pāris gadu desmitiem, gardām mutēm ēdīsim tikai un vienīgi ģenētiski modificētus augus, kuri migloti ar visdažādākajiem pesticīdiem un mūsu zināšanas par bitēm aprobežosies tikai ar atmiņās saglabātu medus burciņu, uz kuras etiķetes reiz rotājies stilizētas bitītes attēls. Tiesa, jāpiebilst, ka arvien vairāk līdzcilvēku sāk aizdomāties par sekām, kādas rada mūsu neapdomīgā saimniekošana, sāk meklēt efektīvus problēmas risinājumus un veidus, kā izmainīt mūsu neapturamo virzību pretī plašām, globāla mēroga problēmām.
Būsim apzinīgi un domāsim, ko darām – te, šodien un no visas sirds!
(Foto: Dana Tihomirova)
Bite – Dieva kalponīte
[1] Strazdiņš, Ģirts. Bite – globālā piesārņojuma indikators? 2015. Pieejams: www.videsvestis.lv/bite-globala-piesarnojuma-indikators/
