Saulgrieži ir rīcības laiks. Agrāk svinēšanu saprata kā gudru investīciju nākotnei. Rīkojās un izdarījās tā, lai apsargātu savu nākotni un nodrošinātu veiksmi, panākumus sev un savējiem. Lai aizvāktu prom visu ļauno, draudīgo un pārmācītu nepaklausīgus bērnus. Kas, saprotams, nozīmēja drošu nākotni. Dažādās tautas šo procesu uztvēra atšķirīgi. Šovakar parunāsim par ziemas saulgriežu savādībām.
Piemēram, norvēģi saulgriežu laikā centās aizvākt raganas. Tās pašas, kas te katru dienu dauzās riņķī un bojā garastāvokli. Pastāvēja pieņēmums, ka ļaunie spēki un nejaukās raganas ierodas apciemot zemi tieši šajā laikā. Ko norvēģi darīja? Kā traucēja ļaunajām izrīkoties? Izrādās, ka tas nemaz nav grūti. Šajā laikā ir svarīgi noslēpt visas slotas, lai raganas uz tām nevarētu uzlēkt un izmantot lidojot. Vai raganu skaits tāpēc mazinājās? Domāju, ka nesaruka, bet mēģināts nav zaudēts.
Velsā šajā laikā ceļojumā dodas zirga galvaskauss. Cilvēki iet ķekatās ar zirga ģīmi. Dziedot un dejojot. Tradīcija esot cēlusies 19. gadsimtā un tikai dažos reģionos to piekopj joprojām ((http://www.folkwales.org.uk/mari.html)). Vai zirga galva palīdz? Nezinu, bet informēju, ka masku „zirga galva“ var iegādāties interneta veikalā par 19 eiro un izskatās labāk nekā velsiešu ķēves galvaskauss. Varat pamēģināt!
Vēl jautrāk saulgriežus svin Japānā. Te Ziemassvētkos mēdz iet uz publiskās ēdināšanas vietām KFC. Neraugoties uz to, ka 1% japāņu ir kristieši, liela sabiedrības daļa svin ziemas saulgriežus tieši šajā – savādajā veidā. Tradīcija esot sākusies līdz ar imigrantu ierašanos valstī 1974. gadā. Tolaik bijis modē apmeklēt amerikāņu ātro uzkodu restorānus Kentucky Fried Chicken. Tur varēja dabūt kaut ko līdzīgu ceptam cālim vai tītaram, ko daudzi tūristi bija pieraduši šajā laikā notiesāt dzimtenē. Protams, ka vistu restorāna ļaudis ātri saprata piedāvājumu un sāka izmantot reklāmās aicinājumu ”Kurisumasu ni wa kentakkii!” jeb „Ziemassvētki – kopā ar Kentuki ceptajiem cāļiem!“. Tā tas sākās. Šo tradīciju japāņi ir saglabājuši joprojām. Šodien daudzi turpina tradīciju – baudīt eļļā fritētu cāli tieši Ziemassvētkos KFC. Lai to izdarītu, galds jāsarunā iepriekš. Daudzās Japānas pilsētās šis svinību veids ir tik populārs, ka 2 mēnešus iepriekš jāpasūta sēdvietas un galds, lai cepto vistu ēšana Ziemassvētkos KFC patiešām izdotos.
Austrijā Ziemassvētku rūķītim vai vecītim seko nelāgi radījumi. Piemēram Krampus, kas faktiski ir dēmons no Austrijas Alpu kalniem. Svētku laikā viņš pamet kalnu būtu un dodas apmeklēt nejaukos austriešu bērnus. Krampus nav jauks un patīkams, drīzāk skarbs un cietsirdīgs. Tāpēc pat Austrijas valdība pagājušā gadsimta 50. gados lūdza savus laikabiedrus izslēgt šo nejauko dēmonu no ziemas saulgriežu svinēšanas rituāliem, taču tautieši nebija ar mieru. Viņš palika un turpina uzmanīt nejaukos bērnus joprojām. Jau novembra sākumā un decembrī daudzi austriešu pieaugušie pārģērbjas un cenšas atdarinās briesmīgā dēmona izdarības, lai baidītu mazus bērnus. Zalcburgā vien ir ap 180 Krampusa klubu.
Ukraiņiem patīk rotāt eglīti ar zirnekļu tīkliem. Viņi ir pārliecināti, ka šī rota dod laimi un nodrošina panākumus. Kāds sens ticējums vēstī, ka zirnekļu tīkls esot izglābis trūcīgas ukrainietes saulgriežus. Viņai neesot bijis naudas. Trūkuma dēļ nav bijis iespējams iegādāties košas eglīšu mantiņas. Tad nu palīgā devies zirneklis. Viņš noaudis pa nakti spožus tīklus un no rīta eglīte izskatījusies mirdzoša un daiļa.
Ziemas saulgrieži ir svarīgs laiks čehu sievietēm. Šajā brīdī viņas var uzzināt ar ko laulāsies nākotnē. Noteikumi ir vienkārši: nostāties ar muguru pret durvīm un mest uz atpakaļ zābaku. Ja zābaks nokritīs uz purngala, tad vīrs ieradīsies. Taču, ja nokritīs uz papēža, tad kāzas nākamgad nespīd.
Zviedriem Ziemassvētkos ierodas buciņš no meža. Tas pats, kuru gigantiskos izmēros katru gadu izveido Gevlē no salmiem un kāds nejaucēns vienmēr to pamanās nodedzināt. Tautā pastāv ticējums, ka dusmīgs buciņš no meža katru gadu Ziemassvētkos ierodas mājās un pārbauda kuri bērni bijuši paklausīgi un kuri palaidnīgi. Labie saņem dāvanas, bet sliktie – žagarus. Parasti kāds no ģimenes apmet uz otru pusi kažoku, ietērpjas tajā, uzvelk āža masku, lai nāktu pie bērniem ar dāvanu maisu. Domāju, ka līdzīga tradīcija ir bijusi arī latviešiem, jo atceros, ka arī manā bērnībā ap šo laiku, pie mums ieradās Ziemassvētku vecītis no meža un kažoks tam vienmēr bija apgriezts ar orderi uz āru. Tas dalīja dāvanas un nedaudz draudēja ar žagariem.
Nīderlandē decembra sākumā ierodas Melnais Pēteris. Kaut kas līdzīgs austriešu Krampusam. Baida bērnus un uzjautrina sabiedrību.
Tādi mēs esam – aizspriedumaini un dīvaini. Ikdienā un svētkos.
Johan Karlborg fotogrāfija “Billy goat” ir licencēta saskaņā ar CC BY 2.0
