Toreiz, septembrī diena bija drūmi pelēcīga. Solīja lietu, bet izskatījās, ka var uzsmaidīt arī saule. Sākām savu ekspedīciju cauri pilsētai, kurā viss it kā zināms. Pazīstams. Ceļš sākas no pilsētas sirds – Liepājas Universitātes un tālāk veda nezināmā virzienā – pa lielākām un mazākām, pazīstamākām un svešākām ieliņām. Kur šādā dienā atrast ko ievērības un uzmanības cienīgu? Kā garantēt produktīvas pastaigas inspirāciju un mērķi? Atbilde nav tālu jāmeklē – pēdējo mēnešu laikā ielu un sienu māksla kļuvusi košāka, iekrāsodama Liepāju. Man tas patīk. Tātad sāksim ar gleznojumiem.
Vispirms redzam atpazīstamu mākslinieku sienu gleznojumus, kuru tapšana saskaņota ar pilsētas pašvaldību. Vai tie nostādāmi līdzās parastajiem un anonīmajiem grafiti krāšņumiem, kurus daudzi drīzāk dēvē par huligānismu? Cik lielā mērā laikmetīgā māksla nojaukusi robežas starp meistardarbiem un nosacīti apzīmējamajiem ķēpājumiem? Lai nu kā, bet Liepājas ieliņās var redzēt abus. Tie labi sadzīvo tuvu līdzās un neplēšas savā starpā.
Zivju ielas 2A pagalmā kā apslēpts dārgums iespraucies Amalijas Andersones garadarbs “Elizabete un Siļķu kaķis”. Savas atrašanās vietas dēļ tas daudzu acīm varbūt palicis nepamanīts, jo šai vietā parasti vairāk pulcējas jaunieši. Kuršu ielā sastopam mākslinieka Ulda Rubeža radīto Pegazu. Graudu ielā acis atkal priecē Ērika Caunes un Daiņa Rudens kopdarbs “Atlants” un tam gandrīz blakus sienu rotā šī gada maijā pabeigtais Alekseja Odnorukova jeb Elementton radītais Imanta Kalniņa portrets, kurš paredzēts kā veltījums komponistam viņa 80. dzimšanas dienā.
Viens no nesenākajiem Liepājas ieguvumiem rotājas Pasta ielā 24. Ar ko tas ir tik ievērojams? Moderni simbolistiskais Liepājas iekonturējums ar nosaukumu “Vējš, jūra un brīvība” ir pasaulē pazīstama itāļu grafiti mākslinieka OZMO ((https://www.ozmo.it)) radīts. Mākslas darbs, kurā Liepāja kā uz delnas. Ko par šīm pērlēm domā garāmgājēji? Sienu gleznojumu atklāšanas, protams, pulcē cilvēku pūļus, taču diendienā liepājnieki tiem steidzas garām, vien reizēm impulsa vadīti apstājas, lai ātri iemūžinātu kadru, kurš kārtējo reizi nonāk interneta negausīgajā patēriņā. Dublēdams pats sevi jau kuro reizi.
Ejam tālāk… Ejam pa jebkuru ielu, nomali, nogriežamies ap stūri vai apmeklējam vakara izklaides vietas un blakus profesionālajiem gleznojumiem Liepājas ielās redzami arī tā saucamie “ķēpājumi” – neatņemamā pilsētvides sastāvdaļa. Garāžu durvis, ķieģeļu sienas, elektrības skapīši – vietas, kurās izpausties brīvmākslinieku spontānajam radošumam. Šī ielu māksla nereti paslīd garām, kā kaut kas neievērojams – gadu gaitā šis “huligānisms”, iespējams, zaudējis savu provokatīvo dabu, kļuvis ierastāks. Vai tas kļuvis, vai arī vienmēr bijis vien trivialitāte? Par to lai spriež katrs pats.
Augstvērtīgā un nomaļu māksla. Liepājā tās papildina viena otru vai dzīvo pašas savu neatkarīgu dzīvi. Tāda tā mākslas simbioze. Vai jūs tā uzrunā?
