„Netērē savu enerģiju, Rekss – mēs darīsim to, kas ir jādara!”, pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu kopš ASV prezidenta Donalda Trampa (Donald Trump) slavenā tvīta, ar kuru viņš atsauca savu ārlietu ministru Reksu Tilersonu (Rex Tillerson) no sarunu gatavošanas ar Ziemeļkoreju. ((https://twitter.com/realDonaldTrump/status/914497877543735296)) Kā jau visām D. Trampa ārpolitiskajām nostādnēm, arī šai nebija lemts ilgs mūžs – drīz vien ASV prezidents pats posās uz sarunām ar Kimu Čenunu (Kim Jong Un). Sarunu pirmais raunds notika Singapūrā 2018. gada jūnijā, kurā D. Tramps demonstrēja pasaulei, cik labi viņš saprototies ar K. Čenunu. Labi, jūs teiksiet, labāk sliktas sarunas nekā labs karš un izmēģināt savu veiksmi sarunās ar Ziemeļkoreju jau nevienam nav liegts. D. Tramps Singapūrā tātad mēģināja pārspēt trīs savus priekšgājējus ASV prezidenta amatā, lai imponētu vienkāršajiem vēlētājiem. Pārspēt Bilu Klintonu (Bill Clinton), Džordžu Bušu junioru (George W. Bush) un Baraku Obamu (Barac Obama) viņam tā arī neizdevās. Viņš sasniedza to pašu, ko pārējie pirms viņa – proti, neko. Tiesa, šī tikšanās D. Trampam palīdzēja iegūt ārpolitiska talanta slavu daļā ne pārāk izvēlīgas publikas. Tas noteikti bija viens no viņa mērķiem un to D. Trampam vismaz daļēji izdevās sasniegt. Tiesa – par dārgu cenu, bet par to nedaudz vēlāk.
Šova nākamā sērija Hanojā
Tikko Hanojā pasaule varēja noskatīties D. Trampa inscenētā šova nākamo sēriju – otro tikšanos ar Ziemeļkorejas diktatoru, kurā viņiem abiem „būšot parakstīt” nozīmīgu dokumentu abu valstu starpā. Par valstu karodziņi pagājušo ceturtdienu jau stāvēja uz galda, pie kura tikšot svinīgi parakstīta vēsturiska vienošanās. Tomēr pateicoties „CNN” ((https://edition.cnn.com/2019/03/02/politics/trump-kim-summit-dream-ripley-intl/index.html)) un „NYT” ((https://www.nytimes.com/2019/03/02/world/asia/trump-kim-jong-un-summit.html)) žurnālistu materiāliem mēs tagad zinām, ka nepastāvēja ne mazākās cerības uz šīs vienošanās parakstīšanu. Tas viss bija tikai pompozs šovs un nekas cits. Abu līderu priekšstati par vienošanās saturu bija ļoti tālu viens no otra. Atliek vien brīnīties, kas lika D. Trampam gribēt sasniegt tieši to pašu, ko viņa priekšgājējiem neizdevās – apmainīt sankciju atcelšanu pret kodolprogrammas izbeigšanu no Ziemeļkorejas puses? Vai ASV prezidents cerēja, ka K. Čenuns tagad, kad viņam ir izdevies savu kodolarsenālu attīstīt tik tālu, ka viņš spēj reāli apdraudēt ASV sauszemes teritoriju, viņš tāpat vien atteiksies no šīs varenās iespējas? Grūti pateikt, jo ārpolitikas eksperti jau sen joko, ka D. Trampa stratēģija ir tik komplicēta, ka to vēl neviens uz pasaules nav izpratis.
„Mazais raķešvīriņš”, kā D. Tramps viņu 2017. gadā dēvēja, uz Hanoju devās ar skaidru plānu apvest amerikāņus ap stūri – panākt sankciju atcelšanu pret Jongbjonas atomiekārtu slēgšanu. Jāatzīmē, ka Ziemeļkorejas kodolprogrammas attīstībai šīs iekārtas vairs īsti vajadzīgas nav. Cerēt uz līguma parakstīšanu šādā situācijā varētu vien galīgs naivulis. Skaidrs ir tikai tik daudz, ka D. Tramps izmanto jebkuru iespēju par jebkuru cenu, lai imponētu saviem, starptautisko politiku neizprotošajiem vēlētājiem. Viņu acīs D. Tramps ir varonis, jo ir ticies ar Ziemeļkorejas diktatoru, ko nedarīja neviens no viņa priekšgājējiem (kuri bija pārāk saprātīgi, lai tādējādi izdarītu pakalpojumu šī zvērīgā režīma vadonim) un tagad pat varonīgi atcēlis „sliktā” līguma parakstīšanu.
Kurš iegūst no šīm sarunām?
Iznāk, ka abu valstu prezidenti satikās, lai vienkārši parunātos un informētu viens otru par atšķirīgo skatu uz lietām. Normālā pasaulē ar to nodarbojas abu pušu sarunu vedēji. Varētu jau vispār nerunāt par D. Trampa „īpašo pieeju” visās jomās, arī ārpolitikā, ja te nebūtu viena liela un nepatīkama lieta – visa šī situācija nāk par labu tikai un vienīgi K. Čenunam. Jāņem vērā, ka ASV, vēloties izveidot labvēlīgu augsni sarunām ar Ziemeļkoreju, ir atteikušās no lieliem militāriem manevriem Korejas tuvumā, kas ilgtermiņā apdraud Dienvidkorejas drošību. Vispār sarunas ar D. Trampu izmaina K. Čenuna statusu pasaulē – viņš kļūst par līdzvērtīgu sarunu partneri, kuram jau piedota arī amerikāņu studenta Otto Varmbiera (Otto Warmbier) nāve. Arī ANO Drošības padomē jau labu laiku vairs nekas nav dzirdēts par sankciju pastiprināšanu pret Ziemeļkoreju, arī nosodījumi par masu slepkavībām K. Čenuna nāves nometnēs vairs nav dzirdami.
Nākotnes izredzes
Jautājums: „Kā pārdzīvot D. Trampa prezidentūras laiku?” paliks aktuāls vismaz vēl vairāk nekā gadu. Līdz amerikāņi spēs izvēlēt sev citu valsts vadītāju, pasaulei nāksies samierināties ar ASV administrācijas tuvredzīgo ārpolitiku, ar to, ka D. Trampa administrācija turpinās apkarot tai netīkamās starptautiskās institūcijas. Netīkamas Vašingtonai ir visas, kuras atsakās dancot pēc D. Trampa un viņa tuvākās apkārtnes stabules – ANO miera uzturēšanas misijas esot pārāk garas, vienošanās par klimata izmaiņu novēršanu traucējot ASV, pat Starptautiskā krimināltiesa nekam nederot.
D. Trampa pasaulē valda tuvredzīgs skats uz lietām un notikumiem. Viņš pamet ilggadīgos partnerus kurdus likteņa varā un atvelk amerikāņu karavīrus no Sīrijas, kas dos lielāku iespēju pieaugt ISIS spēkiem. Šie ASV prezidenta lēmumi noveda pie aizsardzības ministra Džeimsa Matisa (James Mattis) atkāpšanās no amata, kuru politiskie novērotāji uzskatīja par pēdējo saprātīgo ārpolitikas zinātāju D. Trampa apkārtnē.
Tagad prezidentam pašam jātiek galā ar izaicinājumiem pasaules politikā – Ziemeļkoreju, konfliktiem Tuvajos Austrumos, Ķīnas ambīcijām. Redzot, kā samilzt ASV prezidenta iekšpolitiskās problēmas, ka aizvien skaidrāks kļūst fakts, ka prezidents ir melojis, ir jāsaprot, ka viņam tam pretī ir jāliek ārpolitisks radikālisms. No tā izriet, ka lielas izmaiņas ASV politikā līdz 2020. gada rudenim gaidīt ir veltīgi. Jācer, ka līdz tam laikam ASV būs uzradies kāds saprātīgs prezidenta kandidāts, kuram izdosies iegūt lielākās vēlētāju daļas uzticību nākamajās prezidenta vēlēšanās. Pretējā gadījumā pasaulei vēl četrus gadus nāksies sadzīvot ar stratēģijas trūkumu ASV ārpolitikā un cerēt uz saprātīgas politikas atgriešanos vismaz pēc 2024. gada.
D. Trampa un K. Čenuna tikšanās Hanojā. Foto: The White House, Washington, D.C.
