Ir rudenīgs vakars Rīgā. Lietus dzen mani pa ielu uz priekšu, un, ieslēpjot nosalušās plaukstas kabatās, es uztraukti dodos pa kanālmalu vecpilsētas virzienā. Steidzīgi šķērsoju Kronvalda parku, jo mazliet baidos nokavēt izrādi, kuru esmu gaidījusi gadiem ilgi. Un ar gadiem ilgi es tik tiešām domāju gadiem ilgu gaidīšanu jau no bērnības, kad biju mammas vēderā un […]
Lasīt tālāk
Pelēks noplucis rīts – apmaldījies kaut kur pa vidu starp miegu un nomodu, starp gaismu un tumsu, starp dienu un nakti, starp lietu un sniegu, starp krāsainām kļavu lapām un ievu ziediem, starp mani un tevi. Es zinu, cik ļoti tev nepatīk rīti, īpaši šie novembra rīti, kad šķiet, saule aizmirsusi uzlēkt un plakstiņus nav […]
Lasīt tālāk
Lietussargi patīk māksliniekiem, rakstniekiem, dzejniekiem un instalāciju radītājiem. Tas novērojams, sākot no Čārlza Dikensa 120 uzskaitītajiem „lejširmjiem” (kas sastopami viņa darbos) un beidzot ar Šerbūras lietussargu spridzinošo drāmu, kas neiziet no prāta pat saulainā dienā. Starp citu, novelē „Bovarī kundze” lietussargs spēlē galveno lomu un gandrīz vai nosaka vēstījuma attīstību. Širmji pret lietu un sauli […]
Lasīt tālāk