Saule šodien piedāvā garāko dienu un īsāko nakti. Atzīmējam gaismu un priecājamies par to: vijam vaiņagus no ziediem septiņās pļavās, greznojam ārdurvis ar meijām un bērzu zariem, raudzējam alu, ēdam sieru un dziedam līgodziesmas.
Vasaras saulgrieži Latvijā saglabājušies kā “Jāņi”, kas faktiski ir baznīcas svētki. Tos ieviesa kristītāji, kas iestāstīja latviešiem, ka ir jāsvin nevis īsākā nakts un garākā diena, bet jāsumina Johans jeb svētais Jānis Kristītājs, “kura kalendārā diena” iekrīt 24. jūnijā. Tas nozīmē, ka Jāņu diena ir baznīcas noteiktie svētki. To svinēja arī kādu laiku Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā kā Svētā Hansa dienu. Zviedri apzināti no “Jānīša godināšanas” atteicās. Paliekot pie savām pagāniskajām Saulgriežu svētku tradīcijām. Taču mēs turpinām godināt Jāni, kas “sēž vārtu stabu galiņā” un “rībina bungas”.
Turpretī Somijā “vasaras vidus” jeb Saulgrieži tiek svinēti ar pirtīm, ugunskuriem, un tradicionālo maltīti: jaunie kartupeļi ar dillēm, reņģēm, siļķēm un desertā – pirmās zemenes. Mums tradicionālas Ziemeļvalstu vasaras saulgriežu maltītes vietā ienācis: gruzīnu šašliks, krievu rosols ar vācu speķa pīrāgiem. Var arī tā.
Katrs var svinēt šo svētkus kā vien vēlas. Vienkārši tāpēc, ka turpinām meklēt savu unikalitāti cauri laikiem, okupācijām un papardes ziedu meklēšanas akcijām. Taču drīkst un var šo to arī atgādināt. Nenāks par skādi, lai būvētu tālāk jauno laiku un identitātes manifestāciju.
Viena no senām vasaras Saulgriežu tradīcijām ir upurēšanas procedūra. Ziemeļvalstu bronzas laikmetā šāda upurēšana saulgriežos tika praktizēta kā saules un gaismas pielūgums. Par godu gaismai un auglībai. Pirmo reizi par šo tradīciju vasaras saulgriežos vēsta islandiešu karaļa sāgās 13. gadsimtā. Arī mēs šogad nolēmām šo tradīciju izmantot savā ikdienā. Ko tas nozīmē?
Tas nozīmē, ka tieši šodien – vasaras saulgriežos 2025. gada 21. jūnijā paziņojam, ka “Karakudas” redkolēģija un redakcija pārtrauc šī interneta mākslas un kultūras žurnāla veidošanu. Esam kopuši un lolojuši jauniešu mākslas izdevumu “Karakuda” jau astoņus gadus un tagad nododam to Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Mediju un radošo tehnoloģiju fakultātes rīcībā.
Nākošās publikācijas gatavos jau citi ļaudis. Ceram, ka viņi turpinās iesākto “Karakudas” peldējumu cauri laikam, cilvēku likteņiem un mākslas radošajiem atklājumiem tik pat pacilāti kā to praktizējām mēs – “Karakudas” komanda: mākslinieks Egils Griķis, atbildīgā izdevēja, mākslas zinātņu profesore Sandra Veinberga un redkolēģijas locekle, RTU profesore Linda Lauze.
Peldi droši, ilgi un tālu, “Karakuda”!
Priecīgus Saulgriežus, cienījamie lasītāji!
"Līgo 2015" by Janitors is licensed under CC BY 2.0.
