Vasara. Tā bija vēla vasaras pēcpusdiena. Gaiss bija pietvīcis ar smaržojošiem ziediem. Reibinoša smaržu burvība cirtās degunā kā spožas dzirksteles. Tik ļoti bija manāmi pēcpusdienas saules pieskārieni. Tie glāstīja mūsu cirtainos pakaušus un mūsu vaigi sārtojās pilni laimē. Mēs, rokās sadevušās, čalojām. Es dievināju šo sajūtu. Un tad jau arī tā likās, ka nekad šis […]
Lasīt tālāk
Vēls vakars. Tveice. Smaržo pavasaris. Ziedi. Nenormāls karstums. Mēs ar Uvi stāvam autobusu pieturā. Gaidām autobusu. Satvēruši viens otra roku. Es spiežu to tuvāk pie sirds. Mūsu ceļi šķirsies. Pavisam drīz. Mēs klusējam. Galvā šaudās miljons domas. Viss būs savādāk. Tikai, kas to var pateikt – cik savādāk. Uvis brauc uz jaunu dzīvi. Viņš ir […]
Lasīt tālāk
Kūpošs kartupelis jau mudīgi paspēja iemesties manā mutē, līdz vēl neviens nav piesēdies pie galda. Es tā negribēju, bet pats, ņēma un ātri apēdās! Ai, tāpat neviens jau nepamanīs! Māja smaržoja kā laimē iestigusi un bija pilna ar ēdienu un ēdājiem. Nāciet ātrāk, viss tak dziest! Nu, kur jūs? Nevienam no mūsējiem ģimenē nebija tik […]
Lasīt tālāk