Sarkanais āboliņš uzziedējis. Šajā vasaras rītā viņa to sajūt uzreiz. Saule vēl tikai pošas nokost pēdējos nakts saaustos rasas pilienus, kad viņa jau ir ceļā. Vai tā būtu atmatā palaistā pļava šaipus dīķim? Vai arī guvums meklējams aizaugušās un aizmirstās muižas drupu ielocēs? To viņa vēl nezina, bet nekas. Atradīs. Ja pasteigsies, tad pirmā. Viņai […]
Lasīt tālāk
Naktī Lote ir sapņojusi par to, ka ēd mammas gatavoto sacepumu. Pamostoties viņai šķiet, ka vēl joprojām jūt biezpiena kārdinoši brūnās garoziņas un viegli skābenās dzērveņu sulas atbalsis uz savas mēles. Izsalkums kairina viņas mazo puncīti, un meitene, veikli apģērbdamās, noskrien no otrā stāva guļamistabas lejup. Tur virtuvē jau rosās viņas māmiņa. Abas apmainās ar […]
Lasīt tālāk
Jūnija vidus. Tveice apķērusi manas plaukstas un ciskas, sviedrainais karstums salipis viscaur miesai. Tomēr es turpinu steigties. Man jāpaspēj. Sirds lec līdzi ritmiskās cilpās: bum, bum-bum, bum. Gaismas luksofora biezajos stiklos spēlējas ar mani. Zaļš, dzeltens, sarkans. Sarkans, sarkans, sarkans. Bum, bum-bum, bum. Elpa: saraustīta, satraukta. Mazs cilvēciņš, kurš iztikšķ sekundes manā vietā. Divdesmit, deviņpadsmit, […]
Lasīt tālāk