Nonācu pie jūras. Ledus bija sadragāts, sulojošs izstumts krastā. Es uz to skatījos un piecas minūtes domāju par dzīvi. Pirms trīs saujām es vasarās mēdzu šeit atbraukt. Jūra nebija tik tālu, cik ilgi es uz to braucu. Tagad uz to varu skatīties bezgalīgi ilgi, bet to daru vien piecas minūtes. Varbūt tādēļ, ka nejūtu ne […]
Lasīt tālāk
Kādā šaurā pilsētas ieliņā, kuru klāja nodilis bruģis, dzīvoja Pēcis. Puika bija mazs negantnieks – uz skolu tas iet nemīlēja un klausīt mammu ne tik. Ja tomēr tika norāts par slinkumu, tad no gultas tomēr izrausās. Pēc tam Pēcis kļuva ļoti īgns un steidzās visiem atriebties. Tieši tāpat kā lācis, kurš pamodināts no ziemas guļas. […]
Lasīt tālāk