Ja uz Latgali brauc, tad nevar neiziet uz svētām vietām. Un svētākā no visām ir Aglonas bazilika, sakoptāku un tīrāku vietu Latvijā neesmu redzējusi. Zālājs ir brīnišķīgi nopļauts, celiņi sakopti, pati baznīca balta un perfekta kā uz kāzām satērpta. Iekšā klusums, redzam tos, kuri ir tūristi un tos, kuri nav. Viņus var atšķirt viegli. Ne-tūristi […]
Lasīt tālāk
Mirst visi. Tas tā dabīgi ir un būs. No tā neviens nevar ne noslēpties, ne izbēgt. Un kad miris esi, tad kaut kur tevi ir jāliek. Jebšu latviski – jānorok. Mūsu laikos pat kapā aiziet ir dārgi, vismaz mana vecmamma to nebeidz skandināt. “Kad es nomiršu, mani sadedziniet,” – viņa ģimenei bieži piekodina. Jā, it […]
Lasīt tālāk
Mums nevajag nekādas robežas. Jo katram pieder neizsmeļama saimniecība ar govīm, aitām, vistām un cūkām. Mums nevajag nevēlamus ieteikumus. Jo mums katram ir mamma, kas prot adīt zeķes, tētis, kurš ceļ māju un zirgs, kas velk mantu. Mums nevajag piedāvājumus. Jo katram pieder lauks, kur aug kartupeļi, bietes, sīpoli, rutki un makaroni kokos. Mums nevajag […]
Lasīt tālāk