Arvīds sēdēja uz bluķena tieši uz tās robežas, kur no loga plūstošā gaisma pazuda novembra naktī. Caur netīro, būvdarbu putekļiem noklāto, veco Adidas vamzi vējš dūra līdz kaulu smadzenēm. Arvīdam bija vienalga. Spītējot mainīgajām brāzmām, viņš aizsmēķēja cigareti ar pirmo piegājienu — it kā bez vismazākā satricinājuma. Apbružāto šķiltavu gaismā, viņš pamanīja, ka plaukstās uz […]
Lasīt tālāk
Kādā vēju plosītā kalngalē bija sēta. Tajā atradās māja, kurā viss notiek vislabāk: dziedoša pirtiņa, salmu pildīta kaste, kurā katru dienu atrada vismaz 3 vistas olas. Te ir arī ģimene. Šajā sētā visi bija paēduši. Nelielajā, zaļajā mājelē dzīvoja vecāmāte, viņas dēls un trīs mazdēli. Stāstam it kā vajadzētu būt par kādu no trim tēva […]
Lasīt tālāk
Autobuss kavē. Ka tikai atkal nebūtu jāstāv kājās divarpus stundas līdz pašai Valmierai! Tas nav mans adventes svētdienas sapnis. Vajadzēja braukt uz autoostu, Juglā tomēr ir risks attapties pēdējam rindā uz sēdvietām virs slikti amortizētiem riteņiem. Tad kareivīgās tantes, kuru artrīts un operētās gūžas tiek mirklīgi izdziedētas, kad jāpagrūž pārējie pasažieri malā no trajektorijas uz […]
Lasīt tālāk