Helgas tante vairs labi nedzird. Vienā ausī šņācējs, otrā rūcējs iemeties. Kad apkārt visi skaļi runā, tad nedzird ne šņācēju, ne rūcēju. Tad viss ir kā senāk, kā spēka gados, kā jaunībā. Jaunība, jaunība, sārtais vīna trauks O, kā Helga šo dziedāja, pilnu balsi, sēdēdama uz Ķesbieru Mada ratpakaļas. Un Madis klusi smīnēja ūsās un […]
Lasīt tālāk
Agrs rīts. Saule jau cepina. Liepāja. Viņš sēž. Zēns. Rit viņa trīspadsmitā vasara. Autoosta uzkarsusi kā panna. Varētu uzsist divas oliņas brokastīm. Kopš vakardienas nav ēdis. Slāpst. Telefons rokā. Saplēsta soma klēpī. Tveice pieņemas spēkā. Asfalts dvako. Piķis izgaro. Jāelpo, jāelpo. Gaisu jāvelk caur zobiem. Mati pieķipuši pierei. Pār vaigiem rit piles. Sviedri un asaras. […]
Lasīt tālāk
„Dritvaikociņ!“ – viņa iekliedzās. Vai tas bija balsī, vai tikai viņas galvā, tas nebija tobrīd saprotams, bez lieciniekiem no malas. Kājas bija gluži stīvas, it kā sapītas. Pleci notirpuši it kā viņa tur būtu gulējusi jau ļoti ilgi. Kāpēc viņa guļ? Kāpēc viņa guļ ar kājām gaisā? Viņa atvēra acis un nespēja noticēt tam, ko […]
Lasīt tālāk