Zemes pleķi, kuru atlikušie latvieši lepni par Latviju sauc, pirms miljoniem gadu apdzīvoja tikai priedes. Nevis tādas kā šodien redzamas, bet augstākas. Tās bija stumbros resnākas. No tādām priedēm sveķi kā sviedri aumaļām lija, jo dienas bija ļoti karstas. Suta nebeidzās arī tad kad rudens nāca, jo vasara bija ieņēmusi pilnīgi visas vietas pie gadalaiku […]
Lasīt tālāk
Gandrīz katrā avīžrakstā, radio vai televīzijas runā ir pamanāmi misēkļi. Vai kāds būtu atcēlis prasību, ka cilvēkam jārunā un jāraksta nesamocītā valodā? Nē, šī prasība joprojām ir spēka. Vai katrs drīkst runāt, rakstīt vienīgi sev saprotamā valodā? Nē, pateiktais jāsaprot arī pārējiem. Ne katram valodas lietas labi pašķiras. Ja nesaņemsimies, tad tas novedīs mūsu dzimto […]
Lasīt tālāk
Allaž pikti ļaudis saka, ka prieka Latvijā trūkst. Ka nesmaida cilvēki. Ka nikni ielās viens uz otru skatās. Bet ko ta’ noēd tos kam prieku acīs redzēt var? Viņi domā tā: naivs viņš, gan vēl apdedzināsies, vienmēr visi laimi nevar just. Negudrs varbūt ar? Gan jau pļunduris, ka smaida vienmēr un visur. Kā bērns – […]
Lasīt tālāk