Cilvēks – te ir, un te viņa vairs nav

Zinu, zinu, ka nekas nav mūžīgs, bet tik un tā ļoti sāpīgi, ja pēkšņi cilvēks aiziet mūžībā. Kādu dienu uzzināju, ka viens puisis, ar kuru man ir maz kopīgu atmiņu, bet tās ir jaukas, ir devies debesu valstībā. It kā nekontaktējāmies gadu, bet tas jau nemaina faktu, ka bijām paziņas, kuras uz mazu laiciņu satikās […]

Lasīt tālāk
Smiekli nevietā

Smiekli nevietā

Smiekli nevietā jeb kas notiek, ja gaisa pils kļūst par dzīvesvietu. Pienācis brīdis, kad zālē sēdošo skatītāju smiekli (nevis klepus) traucē noskatīties izrādi. Ritmiski iezviedzas trīsdesmitgadīgs puisietis priekšējā rindā. Naski ieķiķina sieviešu balsis pāris rindas aiz muguras. Tikmēr trīs aktieri uz skatuves cenšas izlikties par franču intelektuāļiem un runā par draudzību, patiesību un liekulību. Taču […]

Lasīt tālāk