taurenis

Jēkaba acis jeb apjucis taurenis

Manas dienas rit lauku skoliņā, kur Jēkabu un viņa klases biedrus gatavoju pamatskolas gala eksāmenam latviešu valodā. Veco muižas ēku, kur mācījos pati un tagad skoloju citus, pamazāk sāk ielenkt ar vien reibinošāks ziedu mākonis. Man tuvojas trīsdesmit gadu jubileja, bet jūtos kā tikko sākusi elpot. Gribas skriet līdz pagurumam un iekrist rasainā zālē, smieties […]

Lasīt tālāk
Zaļais. Pļava. Vasara

Māte un meita

Vasara. Tā bija vēla vasaras pēcpusdiena. Gaiss bija pietvīcis ar smaržojošiem ziediem. Reibinoša smaržu burvība cirtās degunā kā spožas dzirksteles. Tik ļoti bija manāmi pēcpusdienas saules pieskārieni. Tie glāstīja mūsu cirtainos pakaušus un mūsu vaigi sārtojās pilni laimē. Mēs, rokās sadevušās, čalojām. Es dievināju šo sajūtu. Un tad jau arī tā likās, ka nekad šis […]

Lasīt tālāk
Vēls vakars

Uvis un es

Vēls vakars. Tveice. Smaržo pavasaris. Ziedi. Nenormāls karstums. Mēs ar Uvi stāvam autobusu pieturā. Gaidām autobusu. Satvēruši viens otra roku. Es spiežu to tuvāk pie sirds. Mūsu ceļi šķirsies. Pavisam drīz. Mēs klusējam. Galvā šaudās miljons domas. Viss būs savādāk. Tikai, kas to var pateikt – cik savādāk. Uvis brauc uz jaunu dzīvi. Viņš ir […]

Lasīt tālāk