Tajos Ziemassvētkos visi nesām vienu egli. No veikala – uz mājām. Sniegs paloja biezā slānī. Ķērās cepurēs, gramstījās matos, bet mēs gājām (visi četri) ar lielo egli cauri sniega biezoknim. Sākumā pa ielas malu, tad pa ietvi pāri tiltam un visbeidzot gar meža malu, pāri tiltam un piesnigušam laukam. Pilsēta zumēja kā kamene. Automašīnas šaudījās labajā […]
Lasīt tālāk
Pagadījās arī man uz brīdi piesēst un pavērot. Pāris minūtes tikai pagājušas, bet ui, cik daudz jau redzēju. Viena sieviete, ar bērneli pie vienas rokas un kafijas krūzi otrā, pārgrieztu ģīmi, lieliem soļiem slāj uz tuvumā esošās skolas pusi. Laikam kafija tāds roku sildītājs vien bija, jo līdz saīgušajām lūpām tā arī netika. Dzirdu tik, […]
Lasīt tālāk
Lai gan pirmie ritmi, kas iztēlē ieskanas, domājot par rakstnieka Gabriela Garsijas Markesa dzimto zemi Kolumbiju, ir enerģiskā un jauneklīgā salsa, tomēr šī rakstnieka daiļrades lasīšana man vairāk saistās ar tango ritmiem, kas Kolumbijā ir ne mazāk populāra sociālā deja. Lasīt Markesu ir kā sākt dejot juteklisku, sarežģītu ritmu caurvītu tango. Tango ir nobriedušu personību […]
Lasīt tālāk