Viņa modās negribīgi, bet nenovēršami. Pēdējā laikā Frīda vislabāk jutās tieši sapņos, miegā. Nedaudz draņķīgāk, bet arī vēl pieņemami šaurajā robežšķirtnē starp miegu un nomodu, kad vēl var kavēties sapņu pasaulē un to izbaudīt, vienlaikus apzinoties, ka tīkamais ir tikai šķitums. Jaunā sieviete gribēja vēl palikt šajā robežjoslā, bet no tās viņu izvilka skūpsts: maigs […]
Lasīt tālāk
Kad iedomājamies reālismu un fantastiku radām bērnu, mēs attopamies pie Gabriela Garsija Markesa, precīzāk, pie viņa darbiem maģiskajā reālismā, kurus caurvij spilgts reālisma skarbums un maģisku elementu kopas, radot pasaules simulāciju. Simulāciju, kura neļauj lasītājam novērsties no vēstījuma. Markess kā teksta Dievs vispirms rada telpu un vidi, kurā visam norisināties, lai gan tā bieži vien […]
Lasīt tālāk
Solus ar ieroci rokās, stobru novietotu uz leju, brida pa purvaino mežu jau trīs stundas. Apkārt saaugušie koki veidoja pilnīgu tumsu, kamēr to galotnēs vēl bija samanāmi pēdējie saules sūtītie stari. Smagi elpojot un saliecies uz priekšu, viņš sev līdzi vilka biezu striķi, kura galā piesiets meža kuilis. Medību lielais guvums, kurš ļaus viņam pārtikt […]
Lasīt tālāk