Katalonijas-Aragonas karaļpāris Peronella un Ramons Berengē IV

Katalonijas krīzes konteksts – Katalonija kļūst karaliste

Iepriekšējā šīs sērijas rakstā ((karakuda.net/2019/01/13/katalonijas-krizes-konteksts-2/)) apstājāmies pie 12. gadsimta sākuma Ramona Berengē III (1082-1131) karagājiena uz Maljorkas salu. Salu viņš iekaroja, bet ilgi noturēt nespēja. Mūsu stāstā šis karagājiens ir nozīmīgs ar to, ka tā sakarībā vēsturē pirmo reizi nosaukums Katalonija un katalāņi tika lietots kā apzīmējums kulturālai, etniskai un politiskai vienībai. Ramona Berengē III […]

Lasīt tālāk
Jaunievēlētā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa svinīgā pilnvaru nodošanas pasākums Ministru kabinetā.

Valdības lādei vāks ir vaļā!

Ja valdību var tēlaini iedomāties kā skaisti apkaltu lādi, tad premjerministra Artura Krišjāņa Kariņa lādei (valdībai) kopš ceturtdienas ir vāks vaļā un mēs varam aplūkot, kas tajā atrodas. Visiem tiem, kuri šobrīd ir neapmierināti ar lādes saturu, nākas atgādināt, ka tā ir piepildīta tieši ar tiem politiskajiem spēkiem un viņu izvēlētajiem pretendentiem, kurus vēlētāji rudenī […]

Lasīt tālāk

Katalonijas krīzes konteksts – valstiskuma sākums

Pirmajā rakstā par Katalonijas krīzes kontekstu stāstīju par vissenākajiem zināmajiem notikumiem šodienas Katalonijas teritorijā un par to, kā teritorijas ap Barselonu pārvaldīšanu franku karalis Kārlis Plikgalvis nodeva kataloniešu grāfam Valfrīdam Matainajam, kuram izdevās pamazām atbrīvoties no pakļautības Karolingiem un radīt priekšnoteikumus Katalonijas valstiskumam.((https://karakuda.net.loopiadns.com/2019/01/08/katalonijas-krizes-konteksts/)) Tātad 9. gs. beigās Barselonas grāfi izmantoja iespēju kļūt neatkarīgiem un laika […]

Lasīt tālāk