Uzziņai
COVID-19 ir slimība, ko izraisa smags akūta respiratorā sindroma koronavīruss 2 (SARS-CoV-2). SARS-CoV-2 pirmo reizi tika atklāts Uhanas pilsētā Ķīnā 2019. gada decembrī pēc tam, kad Pasaules Veselības organizācijai (PVO) tika paziņots par nezināma cēloņa pneimoniju. Uzliesmojums tika pasludināts par sabiedrības veselības ārkārtas situāciju 2020. gada 30. janvārī, un SARS-CoV-2 izraisītā slimība 2020. gada 11. februārī tika oficiāli nosaukta par COVID-19. Pēc slimības uzliesmojuma novērtēšanas un pēc vīrusa pārnešanas daudzās citās valstīs, 2020. gada 11. martā PVO pasludināja COVID-19 par pandēmiju. Tas nozīmē, ka slimība ir izplatījusies pasaulē, un tā ir pirmā reize, kad koronavīruss ir izraisījis pandēmiju.
Oksfordas universitātes zinātnieku un mācībspēku iesaiste cīņai ar bīstamo vīrusu
Zinātnieki visā pasaulē strādā, lai izstrādātu vakcīnu, lai novērstu COVID-19, ieskaitot Latvijas zinātniekus, bet rakstā gribu iepazīstināt ar pieredzi Oksfordas universitātē. Uz sarunu aicināju arī Oksfordas universitātes socioloģijas katedras vadītāju profesoru Kristiānu Mondenu, kurš ir viens no brīvprātīgajiem vakcīnu izmēģinājumos.
Izredzes ir labas, bet vēl notiek izmēģinājumi
Oksfordas komanda, kuru vada profesore Sāra Gilberte (Sarah Gilbert), profesors Endrjū Pollards (Andrew Pollard), profesore Terēze Lambe (Teresa Lambe), doktors Sandijs Douglass (Sandy Douglas) un profesors Adrians Hils (Adrian Hill), darbu pie vakcīnas izstrādes sāka 2020. gada 10. janvārī. Viņi ir identificējuši vakcīnu un strādā pie pirmās klīniskās pārbaudes fāzes.
Oksfordas Jennera institūtā profesores S. Gilbertes vadībā iepriekš ir izstrādāta vakcīna pret citu cilvēka koronavīrusa slimību, kas ir Tuvo Austrumu elpošanas sindroms (MERS).
Profesore S. Gilberte intervijā Endrjū Marram (Andrew Marr) viņa vadītajā šovā BBC 19. aprīlī atzīst, ka neviens nevar būt pārliecināts, ka ir iespējams izgatavot veiksmīgu vakcīnu, tāpēc vispirms notiek izmēģinājumi. Viņa pieļauj, ka izredzes ir labas, bet pilnīgi skaidrs tas vēl nav. Vakcīnu izmēģinājumos iesaistīti brīvprātīgie, un tiem jābūt veseliem cilvēkiem vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Jau iepriekš ir izmantotas šāda veida vakcīnas, tāpēc netiek sagaidīti īpaši pārsteigumi. Pēc vakcīnas cilvēkiem var būt sāpīga roka, dienu vai divas var būt neliels drudzis.
„Pēc tam imunizēsim arvien vairāk cilvēku, un sāksim izskatīt vakcīnas drošību un imūno reakciju vecākiem cilvēkiem, kā arī jaunākiem. Tas ir īpaši svarīgi, jo tieši vecāka gadagājuma cilvēki jāaizsargā ar vakcīnu, jo imūnsistēmas novecošanās laikā parasti rodas zemāka imūnā atbilde. Tātad, nosakot imūno reakciju uz vakcināciju, mums jānoskaidro, cik labi šī vakcīna darbojas vecākiem cilvēkiem, salīdzinot ar jaunākiem. Mēs arī meklēsim, vai vakcīna darbojas, lai aizsargātu cilvēkus un neļautu viņiem inficēties ar vīrusu. Pusei no pētījuma dalībnieku piešķiram koronavīrusa vakcīnu un pusei citu vakcīnu, kas ir licencēta aizsardzībai pret meningītu. Cilvēki nezina, kādu vakcīnu viņi saņem,” stāsta S. Gilberte.
Uz jautājumu, vai vakcīna vispirms būs pieejama Lielbritānijā, S. Gilberte atzīst, ka vēl ir agrīns izmēģinājuma process, bijis jāstrādā ļoti ātri, lai izietu cauri daudziem vakcīnas izstrādes posmiem, kas parasti ilgtu apmēram piecus gadus, bet daudz jau paveikts četros mēnešos. Patlaban notiek koncentrēšanās uz klīniskajiem izmēģinājumiem un iespējamu paātrinātu vakcīnas ražošanu.
Uz jautājumu, vai ir iespējams inficēties atkārtoti pēc tam, kad cilvēks bijis inficējies ar koronavīrusu, profesore atzīst, ka nevar būt droši par konkrēto koronavīrusu, bet zināmais fakts par citiem koronavīrusiem, kas inficē cilvēkus un dzīvniekus, ir, ka imunitāte nav ilgstoša. „Domāju, ja kāds ir inficēts, nākotnē varēs atkārtoti inficēties, bet nezinām ar kādu intervālu, iespējams, vairākus gadus,” norāda S. Gilberte.
Ir svarīgi piedalīties vakcīnas atklāšanā
Uzrunājot profesoru Kristiānu Mondenu (Christiaan Monden) un jautājot, kā viņš jūtas, atbild, ka labi. Kāpēc izlēmis piedalīties vakcīnas izmēģinājumos un vai nepastāv zināms risks?
„Tviterī bija aicinājums pieteikties brīvprātīgajiem pētījumā un nodomāju, kāpēc gan nepieteikties. Ietilpstu prasītajā grupā vecumā (45 gadi) no 18 līdz 55 gadiem un esmu vesels, tāpat dzīvoju universitātes tuvumā, kas arī bija viens no nosacījumiem. Uzskatu, ka risks ir minimāls, nezinu, vai esmu kontrolgrupā vai eksperimentālajā grupā, jo to nevienam nesaka. Kontrolvakcīna ir izgudrota jau pirms pieciem gadiem un ir zināms, ka tā ir droša, bet jaunā vakcīna ietver tādu pašu risku, kā izmēģinot jebkuru jaunu medikamentu, tas ir, var rasties alerģija, sāpēt roka, kurā veikta vakcinācija, vai pāris dienas rasties sliktāka pašsajūta. Teorētiski lielākais risks ir inficēties ar COVID-19 koronavīrusu un, ja patiešām saslimst, pēc vakcīnas justies sliktāk, bet, manuprāt, tāds risks ir ļoti minimāls, jo pētījumos ar dzīvniekiem tā nenotika. Cerams, ka mums arī tā nebūs,” stāsta K. Mondens.
Vaicāts, vai iemesls, kāpēc cilvēkiem nesaka, kādu vakcīnu viņi saņēmuši, ir psiholoģisks, lai sevi neiespaidotu, K. Mondens piekrīt, jo citādi varētu sajusties slikti, domās pieļaujot, ka tā ir.
Kādas bija pirmās reakcijas un kas notiek tālāk? Pirmajā dienā roka, kurā injicēja eksperimentālo vakcīnu, bijusi jūtīga, bet tāda var būt reakcija arī saņemot vakcīnu pret meningītu. Pirmo nedēļu regulāri bija jāmēra temperatūra, bet turpmāk katru dienu jāsazinās ar pētniekiem un jāstāsta par simptomiem, piemēram, vai ir klepus. „Jāturpina dzīvot, kā vienmēr, bet katru dienu tālrunī saņemu atgādinājumu, ka man ir jāpastāsta, kā jūtos. Tā tas turpināsies divus vai trīs mēnešus un atbildes ilgst vienu minūti,” skaidro K. Mondens. Pētījumā līdz šim piedalījušies ap 500 brīvprātīgo no Oksfordas apkārtnes, bet mērķis ir iesaistīt līdz 5000 cilvēku arī no citām Lielbritānijas vietām, lai pilnīgāk izprastu, kā cilvēki uz vakcīnām reaģē.
Uz jautājumu, vai pirmie brīvprātīgie bija tieši Oksfordas universitātes mācībspēki un studenti, profesors zina, ka pieteikušies vairāki studenti un kolēģi, bet ne visus pazīst. Viens kolēģis arī nav paņemts, bet iemeslus nezina.
Vai dzīvē personīgi vēl ir piedalījies kādos pētījumos? K. Mondens atklāj, ka, būdams vēl socioloģijas students dzimtajā Nīderlandē, piedalījies medicīniskos pētījumos, izmēģinājis jaunu zāļu iedarbību, bet viens no motīviem tolaik bijis nopelnīt, taču tagad tas nav peļņas nolūkos un samaksāts arī tiek tikai par ceļa izdevumiem.
„Tas būtu riskanti, ja cilvēki, piesakoties būt par brīvprātīgajiem, vēlētos nopelnīt, jo tas nav labi ne pašam cilvēkam, ne pētniecībai. Piekritu nonākt reģistrā, kas kontrolē, vai neesmu iesaistījies vēl kaut kādā eksperimentā,” stāsta K. Mondens.
Uz vaicājumu, kāds mērķis vadījis šoreiz, socioloģijas zinātņu profesors atbild: ”Vakcīna ir nepieciešama un svarīgi ir piedalīties tās atklāšanā, un kādam tas ir jādara. Man nav bail, jo uzticos, ka tas ir droši. Protams, nav zināms, uz cik ilgu laiku cilvēki iegūs imunitāti, jo koronavīruss jau neizzudīs pavisam. Piemēram, savā ģimenē bērnus vakcinējam pret gripu, jo tā ir ļoti lipīga slimība un ātri var inficēt vecus cilvēkus. Daudzi mirst no gripas, bet, ja nebūtu vakcīnas un zāles, mirstība būtu daudz lielāka. Katru gadu jāvakcinējas no jauna īpaši gan bērniem, gan veciem cilvēkiem, jo tas palīdz slimību ierobežot un mazināt.”
Vai Oksfordas universitātē mācību process joprojām notiek attālināti? Profesors K. Mondens stāsta, ka universitātes ēkā neviens neatrodas un viņš, kā arī citi kolēģi ar studentiem sazinās no mājām, izmantojot dažādas interneta platformas. „Ir grūti, jo strādāt no mājām nav vienkārši. Noorganizēt video lekcijas ir sarežģīti, jo studenti ir no visas pasaules un nesakrīt laika režīms. Ja vēlos lekciju sākt plkst. 9 no rīta, tad, piemēram, ASV vai Brazīlijā ir jau nakts. Mani trīs dēli mācās skolā dažādas klasēs un arī mācās mājās, tādēļ abiem ar sievu arī jāpielāgojas strādāt pavisam citādos apstākļos, kas nav viegli,” atzīst K. Mondens.
Kā Oksfordas universitātē noritēs pārbaudes darbi, eksāmeni? Profesors stāsta, ka katra universitāte izvēlas savu pieeju, bet Oksfordas universitātē nebūs prasība ieslēgt video kameru, jo uzskata, ka studentiem ir jāuzticas.
Photo: vaccine by Marco Verch under Creative Commons 2.0
