Īsa pamācība domāšanā

Dzīve viņas rokās apņēma manu pieaugušo galvu zīda lakatiņā un maigums pamanījās mani nepamest, nu, jau trīs desmitus un vairāk. Viņas rožsārtās rokas pieskārās maniem bālajiem rīta vaigiem, pasakainajā balsī sakot: “Labrīt, vai tad tēju vai kafiju un desu uz maizītes arī gribēsiet?!”. Tā skanēja kā mana mīļākā rīta radio programma, viņas balss. Tā vienmēr […]

Lasīt tālāk