Bečenčā iestājās vakars, ik pa laikam ierējās kaimiņu Aļošas suns Vlaģiks. Duraks jau viņš vien ir tas suns, bet arī Aļoša no sava suņa daudz neatpaliek. Kad sadzeras, tad abi rej. Vlaģikam tik sanāk labāk. Gaļina noslauka galda vaskadrānu ar miklu trauklupatu un sagurumā iekrīt pagultē. Auksta māja, izsaldēta, malka beigusies. Rīb televizors un stāsta […]
Lasīt tālāk
Vai Tev stipri sāp? Jā. Biju ļoti tuvu ēkai. Kad notika sprādziens, tur kaut kas aizdegās un liesmas diezgan ilgi aplaizīja arī mani. Jūtos kā gliemezis bez vāka, kā bruņurupucis bez bruņām. Apģērbs kā miza berzējas pret ādu un nepasargāja. Lai kā apguļos – kož visās vietās. Acis sprāgst pušu. Joprojām brīnos, kamdēļ es tik […]
Lasīt tālāk
Priekšvārds diskusijai par to, kā kino gatavo mūs karam Interesanti salīdzināt situāciju ekrāna mākslā šodien un 1931. gadā. Tagad, 2018. gadā, otrā kursa Rīgas studentei šķiet, ka mūsu kinotelpā nevajadzīgi pieaug kara filmu apjomi. Dzejniekam un publicistam Aleksandram Čakam 1931. gadā ir pārliecība par to pašu. Negribas ticēt, ka pašlaik no jauna esam nonākuši uz […]
Lasīt tālāk