Ledus kafija

Tveicīgā pēcpusdiena spiež pie zemes katru sastapto ķermeni. Pat zvirbuļi pārtrauc deju ar savām ēnām un sīkajiem piebraucamā ceļa akmentiņiem. Zane pavada dienu valstoties mauriņā un ļaujoties ultravioletā starojuma sarkanajam pieskārienam, pamīšus urbjoties fizikas pierakstos un skaitot lidmašīnu pārlidojumus. Čerkstošs radio signāls atbaida dundurus, tā Zanei labpatīk domāt. Viņa pabīda radio antenu pa milimetru turp […]

Lasīt tālāk

July morning

Pastaigas solī eju pa centrālo pilsētas ielu. Cilvēku uz ietves ka biezs. Ir jūlija vidus – tveice. Tikko garām pabraukusi ielu laistāmā mašīna. Ūdens acīmredzami iztvaiko kā tikko aplieti pirts akmeņi. Pār deniņiem līst sviedri. Svilpoju Uriah Heep July morning. Garāmgājēji burtiski kustina sastingušo gaisu. Garām pasteidzas jauna sieviete plānā zīda kleitiņā. Uh! Mani apdzen […]

Lasīt tālāk

Asfalts ir saprotošs savā raupjumā

Jūnija vidus. Tveice apķērusi manas plaukstas un ciskas, sviedrainais karstums salipis viscaur miesai. Tomēr es turpinu steigties. Man jāpaspēj. Sirds lec līdzi ritmiskās cilpās: bum, bum-bum, bum. Gaismas luksofora biezajos stiklos spēlējas ar mani. Zaļš, dzeltens, sarkans. Sarkans, sarkans, sarkans. Bum, bum-bum, bum. Elpa: saraustīta, satraukta. Mazs cilvēciņš, kurš iztikšķ sekundes manā vietā. Divdesmit, deviņpadsmit, […]

Lasīt tālāk