Bērnudārzs. Pirms diviem gadiem, par šo tēmu pat nebiju aizdomājusies, jo mani tā neskāra. Tagad, kad vairs neesmu tikai sieviete, meita, vai studente, bet esmu kļuvusi arī par mammu, šis liekas svarīgi. Dzīve ir mainījusies. tagad pievēršu šādām lietām vairāk vērības. Bērnudārzs ir sāpīga tēma daudziem vecākiem. Vietu nepietiek. Tāpēc nepieciešams par to runāt un rast risinājumus šai problēmai. Ja nerunāsim par to skaļi, tad neviens par to neuzzinās un nekas nemainīsies.
Brīdī, kad ģimenē piedzimst bērniņš, visi esam kā sapnī, kā eiforijā. Viss ir jauns. Neierasts. Tad ir vajadzīgs laiks, lai aprastu ar jauno situāciju. Šajā brīdī jāatceras uzreiz pieteikt bērnu rindā uz bērnudārzu. It īpaši lielajās pilsētās. Jā, tas nekas, ka vēl priekšā ir salīdzinoši ilgs laiks, līdz mazais sāks savas gaitas bērnudārzā. Diemžēl var gadīties, ka bērns netiek bērnudārzā pat līdz pieciem gadiem. Kad bērnam paliek pieci gadi, tad gan viņam pienākas vieta bērnudārzā jebkurā gadījumā. Pašvaldību bērnudārzos ir dažādi kritēriji un priekšrocības. Kā sadala, kurš bērniņš tiks uzreiz bērnudārzā un, kurš tiks vēlāk. Ko darīt ar bērniņu šo laiku, kamēr ir jāgaida garajās rindās? Vecākiem pienākas apmaksāts atvaļinājums līdz bērna pusotra gada vecumam. Protams, kāds no vecākiem var palikt mājās ar mazo, bet ja finansiālais stāvoklis to neatļauj, tad ko darīt ar bērnu? Visiem nav iespēju mazuli atstāt pie vecvecākiem vai auklītēm.
Šobrīd populāra alternatīva pašvaldību bērnudārziem ir privātie bērnudārzi jeb mājdārziņi. Ir daļa mājdārziņu, kurus atbalsta pašvaldība ar finansējumu, bet tas ir bērniņiem, kuri ir sasnieguši pusotra gada vecumu. Šādi mājdārziņi, protams, nav lēti, kā arī mājdārziņos bērniņu skaits ir daudz ierobežotāks nekā pašvaldību dārziņos. Taču tur mazulim ir iespēja socializēties un sadraudzēties ar citiem bērniem, un vecākiem ir iespēja turpināt strādāt.
Manuprāt, būtu vērtīgi darba vietās un Universitātes ieviest bērnu istabas, kur būtu iespēja atstāt bērniņu uz to laiku, kamēr vecāki strādā vai mācās. Piemēram, es šobrīd mācos Universitātē klātienes programmā un mana dēliņa rinda uz pašvaldības bērnudārzu nav pienākusi. Viņam ir tikai gads un četri mēneši. Līdz ar to viņš vēl nemaz netiktu uzņemts pašvaldības bērnu dārzā, jo pusotrs gads viņam paliek tikai novembrī, bet uzņemšana bērnudārzā notiek septembrī. Jā, ir opcija mājdārziņš, bet, lai saņemtu pašvaldības finansējumu, arī šādai izvēlei bērniņš ir par mazu. Izveidojot bērnu istabu tieši Universitātē, būtu iespēja studējošajiem vecākiem savus bērniņus atstāt tur, kā arī varētu periodiski viņus apraudzīt, kad tas būtu nepieciešams. Tad nebūtu jāuztraucas, ka nav kur atstāt bērniņu, kamēr notiek lekcijas. Studējot daudzi studenti ir jau tajā vecumā, kad tiek veidotas ģimenes, līdz ar to bieži sanāk izvēlēties ko darīt ar studijām, jo klātienes studijas ir grūti apvienot ar bērniem un ne visi var atļauties maksāt par neklātienes studijām. Izveidojot šādas bērnu istabas Universitāte varētu arī piesaistīt studēt gribošus vecākus, jo viņi zinātu, ka varēs apvienot studēšanu ar bērniem. Tas būtu gan ieguvums Universitātei, jo būtu lielāks studentu skaits, gan arī studentiem, jo viņiem tiktu dota iespēja studēt neuztraucoties, kas tajā laikā pieskatīs bērnus.
Mūžīgi garajām rindām uz bērnudārziem ir nepieciešams rast risinājumu. Tas jādara steidzami. Redzam kāda šobrīd ir situācija valstī, cilvēki nevar atļauties sēdēt mājās un nestrādāt. Nebūtu pareizi likt cilvēkiem izvēlēties – studēt vai veidot ģimeni. Ir svarīgi, lai bērni (kamēr ir mazi) mācas socializēties un apgūst jaunas iemaņas. Bērnudārzs nav tikai vieta, kur atstāt bērniņu, kamēr tu strādā, bet tur bērns iemācās komunicēt ar saviem vienaudžiem, iemācās dalīties un darīt daudz citu lietu.
Esmu par bērnistabām mācību iestādēs.
Yiannis Lois fotogrāfija “_MG_7003” ir licencēta saskaņā ar CC BY 2.0
