Eseja Jura Alunāna stilā
Kopš sensenām dienām cilvēki ir gājuši viesos cits pie cita. Runājušies, rājušies, dziedājuši un visādi valodu lietojuši. Tagad pienākušas dienas, kad cilvēks ar cilvēku tikpat kā nesarunājas. Kur tad sarunāsies, ja nemaz nesatiekas. Tagad katrs sēd savā mājā kā cietoksnī, katrs savā gultā kā putnēni savā ligzdā un pie citiem ciemos vairs neiet. Drīz cilvēki vispār pārstās staigāt un kājas paliks nevis kā ķermeņa pārvietošanās līdzekli, bet vienīgi par daiļuma elementu. Tagad visu var padarīt caur datoru, telefonu, planšeti. Sēžot gultā. Tur visu var nokārtot – uzrakstīt, ko tev vajag, kas tev sāp un tā visu pārējo ar. Bērni mācās tikai caur viedierīcēm, strādājošie ļaudis ar sēd mājās, siltā veļā un strādā… Vajag ūdeni, maizi, desu – pāris klikšķienu un viss tiek pievests klāt. Cilvēkam tikai jāaizšļūc līdz namdurvīm, lai to visu paņemtu pretī. Tagad pat ārsti dakterē caur mobiltelefona ekrānu.
Nav ļaunuma bez labuma. Pateicoties šīm gudrajām mantām ir tik daudz gudru ļaužu saradies! Visi visu māk! Prot valsti vadīt, valdību lādēt, jo tie tak – varas augšās, neko pareizu nedara. Ja būtu no tribīnes jārunā un lietas jāizskaidro mutiski un acīs skatoties, tad tie gudrinieki tik daudz nemācētu un nezinātu. Toties tagad, sēdot istabā pie kafijas krūzes (vai pat pie kā stiprāka!), prāts strādā un pirksti klikšķina gudrības vienu pēc otra. Ar šo ierīču palīdzību cilvēki ir kļuvuši neaptverami gudri un zinoši. Vai šis viss nāk mūsu galvām un smadzenēm par labu? Šķiet, ka drīz vairs nezināsim, kā ir grāmatu paņemt rokā, ko dara ar pildspalvu, kā ir, ja satiek cilvēku – dzīvu, siltu un runājošu…
Ir labi, ka pasaule attīstās un rodas jaunas zinātniskas lietas, bet vai šīs ierīces tos zemes ļaudis nepārtaisa par robotiem, citplanētiešiem?
Kā jums šķiet?
"Four nice legged girls" by Mario A. P. is licensed under CC BY-SA 2.0
