Lina Evarte Es vējam čukstu Sīkus vārdu skalus Tie sprakšķ Un ātri Mazas ogles Gail Ar samezglotiem pirkstiem Ziema dienas skaita Bāž maisā tās Kam vakars Smails Tik tievs kā diedziņš Sīks kā miglas svītra Kas lien uz augšu Rīta Agrumā Mans vārds tik sīks Ka izbirst tumsai cauri Un pieri iespiež Gliemežvāku Baznīcā
Lasīt tālāk
Ilze More Karogi vējā I “Viņš bija plencis, gluži kā viņa tēvs un tēva tēvs. Nē, neder.” Marga izsvītroja vārdu plencis un ar zobiem sāka skrubināt pildspalvas galu. Jau trešo dienu viņa scenārija rakstīšanā nespēja tikt necik tālu, galva kā piebāzta ar pelēku akmensvati, ko parasti izmanto māju siltināšanā. Varbūt viņas smadzenēm sala un tā […]
Lasīt tālāk
Ilze More Mirstamā diena Galdam bija pārklāta spīdīga, pelēkzaļa vaska drāna. Puķu raibumā pretī vērās nevainīgs, balts šķīvis ar dažām brokastu pankūkām. Saulainajā virtuves gaismā mīņājās un virpuļoja mazi putekļu kumšķi. Brīdī, kad es ienācu pa durvīm, Ārija rakņājās pa stīpotu dzelzs kasti, meklēdama sīpolu. Izdzirdusi mani ienākam, viņa satrūkās, ar mezglainajām rokām pieķerdamās lakatiņam. […]
Lasīt tālāk