mirstamā diena

Mirstamā diena

Galdam bija pārklāta spīdīga, pelēkzaļa vaska drāna. Puķu raibumā pretī vērās nevainīgs, balts šķīvis ar dažām brokastu pankūkām. Saulainajā virtuves gaismā mīņājās un virpuļoja mazi putekļu kumšķi. Brīdī, kad es ienācu pa durvīm, Ārija rakņājās pa stīpotu dzelzs kasti, meklēdama sīpolu. Izdzirdusi mani ienākam, viņa satrūkās, ar mezglainajām rokām pieķerdamās lakatiņam. Es vēros Ārijā un […]

Lasīt tālāk

Karogi vējā

Ilze More Karogi vējā I “Viņš bija plencis, gluži kā viņa tēvs un tēva tēvs. Nē, neder.” Marga izsvītroja vārdu plencis un ar zobiem sāka skrubināt pildspalvas galu. Jau trešo dienu viņa scenārija rakstīšanā nespēja tikt necik tālu, galva kā piebāzta ar pelēku akmensvati, ko parasti izmanto māju siltināšanā. Varbūt viņas smadzenēm sala un tā […]

Lasīt tālāk