Piedāvājam interviju ar RISEBA bakalauru programmas AVMM vadītāju Keitiju Grendi.
Pastāsti kā nonāci RISEBA un kādi ir Tavi pienākumi?
Keitija Grende: Augstskolā RISEBA nonācu 2016. gadā, kad pieņēmu vienu no dzīves labākajiem lēmumiem – sākt studēt maģistra studiju programmā “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”. Pēc absolvēšanas, augstskolā organizēju jauno mediju un aktiermeistarības klases – praktiskas virtuālās realitātes, video montāžas, audio režijas un aktiermeistarības nodarbības, kuras vadīt tika aicināti augstskolas pasniedzēji.
Šobrīd man uzticēta liela atbildība – vadu bakalaura studiju programmu “Audiovizuālā mediju māksla”. Kopā ar kolēģiem – katedras vadītāju Dairu Āboliņu un dekāna p.i. Aigaru Ceplīti organizēju mācību procesu. Mana galvenā atbildība ikdienas darbā ir studenti – sākot no uzņemšanas procesa līdz pat absolvēšanas brīdim.
Ko esi studējusi un kas Tevi dzīvē visvairāk interesē?
K.G.: Esmu studējusi multimediju komunikāciju un, jau iepriekš minēto studiju programmu augstskolā RISEBA – “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”.
Jau no bērnības mani vienmēr ir interesējušas jaunās tehnoloģijas – atceros, kad mājās parādījās pirmais dators – sēdēju pie tās lielās kastes un likās, ka dzīvoju nākotnē!
Ja domāju par projektiem, kuros esmu veltījusi savu laiku tam, kas ļoti interesē, tad viens laika periods noteikti ir tie mēneši, kuru laikā es izstrādāju savu maģistra darbu – veidoju virtuālās realitātes īsfilmu “Angst in Novostroika” – tas bija brīdis, kurā jaunās tehnoloģijas bija pārņēmušas manu ikdienu un es no jauna atkal sajutu to bērnības prieku – arī tajā brīdī likās, ka dzīvoju nākotnē!
Dzīvē man ir ļoti svarīga pašattīstība, kā arī ļoti svarīgi, ka katras dienas vakarā varu sev apgalvot – šodien esmu bijusi sevis labākā versija, turklāt tā – no sirds! Uzskatu, ka ikvienā jomā jebkurš var būt izcils tikai tad, ja ir sakārtots fiziskais un mentālais ķermenis, tas arī ir iemesls, kāpēc savā ikdienā lielu nozīmi piešķiru laikam ar sevi un fiziskām aktivitātēm.
Kā tu raksturotu šodienas mediju vidi Latvijā
K.G.: Uzskatu, ka mediju vide Latvijā ir pārmaiņu priekšā – arvien vairāk informācijas jau šobrīd tiek nodota mediju patērētājiem, izmantojot audiovizuālu saturu. Taču es uzskatu, ka šobrīd esam šī posma sākumā. Ir ļoti svarīgi mācēt audiovizuālu saturu veidot vizuāli, viegli uztveramu un saturiski kvalitatīvu. Man un fakultātes kolēģiem ir ļoti svarīgi, lai Latvijā tiktu attīstīta kvalitatīva žurnālistika un, lai būtu iespēja vairāk iegūt augstas kvalitātes informāciju no vietējiem avotiem – šis ir viens no iemesliem, kāpēc šobrīd esam jaunas specializācijas – “Audiovizuālās žurnālistikas speciālists” – akreditācijas procesā.
Vai žurnālistika kā profesija izzudīs dēļ sociālajiem medijiem un AI?
K.G.: Uzskatu, ka profesija neizzudīs, tieši otrādi – nozarē būs liels pieprasījums pēc augsti kvalificētiem žurnālistiem, kuri spēs pielāgoties jaunajai mediju videi. Tie būs konkurētspējīgi speciālisti, kuri būs studējuši un zinās, kā visefektīvāk izmantot jaunās tehnoloģijas savā profesionālajā darbībā, turklāt ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā tirgū.
Kas tavuprāt ir pats svarīgākais ar ko medijiem vajadzētu nodarboties?
K.G.: Sniegt iespējami visaptverošu, patiesu jeb uz pierādījumiem balstītu informāciju, kas būtu viegli uztverama un pielāgota dažādām auditorijām.
Vai šodienas students Risebā atšķiras no taviem studiju biedriem?
K.G.: Ņemot vērā, ka studijas esmu pabeigusi nesen, lielu atšķirību nav. Gan šobrīd, gan laikā, kad es mācījos augstskolā, studentiem raksturīgākās iezīmes ir spēja būt brīviem un vēlme praktiski darboties (filmēt, montēt utt.). Ļoti augstu vērtēju studentos cieņu, ko ikdienā redzu augstskolā – gan pret mācībspēkiem, gan vienam pret otru.
Augstskolās vairs nav iestājeksāmenu un katrs var studēt… vai tas nepazeminā izglītības standartu?
K.G.: Lai iestātos bakalaura studiju programmā “Audiovizuālā mediju mākslā”, studentiem ir iestājpārbaudījums – radošā eseja, tāpat arī, ja vēlas studēt angļu valodā, tad ir jābūt nokārtotam angļu valodas eksāmenam vismaz B2 līmenī. Uzskatu, ka studēt “Audiovizuālās mediju mākslas” programmā bez šiem iestājpārbaudījumiem nav iespējams – esejā ļoti labi atspoguļojas topošā studenta zināšanas un motivācija studēt iepriekšminētajā programmā.
Stokholmas ekonomiskas augstskola vēlas pārtraukt studentu pieņemšanu uz skolas diploma bāzes, jo absolventiem liekot pārāk labas (nepelnīti labas) atzīmes…vai pie mums arī ir manāma šī tendence?
K.G.: Studiju procesā ir bijušas dažādas situācijas, taču šo situāciju risinu komunikācijā ar pasniedzējiem, uzsverot, ka ir ļoti svarīgi mācībspēkam lekciju sākumā studentus ne tikai informēt par plānotajiem pārbaudījumiem, bet arī izskaidrot kā jeb pēc kādiem kritērijiem konkrētajā mācību priekšmetā tiks vērtēti studentu darbi.
Kāds ir tavs nākotnes lielākais plāns?
K.G.: Palikt harmonijā ar sevi! 🙂
