Mēs mostamies pusdienlaika saules ieskautā istabā. Pat ar aizvērtām acīm jūtu, ka esi augšā. Jūtu tavu skatienu un nedaudz ieslīpo smaidu. Kad atvēršu plakstus, tu teiksi, ka izskatos skaista pat guļot. Mierīga. Tu nezini, ka rītos es apzināti nekustos. Es ļauju miegam atkāpties palēnām. Mirkļos starp sapņiem un nomodu man patīk klausīties tevi elpojam. Just […]
Lasīt tālāk
Pamostos no kustības sev blakus. Vēl ir tumšs, visapkārt valda ierastais rīta klusums. Viņš pagriežas pret mani un sāk glāstīt manus matus. Istaba ir pieelpota silta. Zinu, ka viņam drīz jāceļas. Drīz viņš kāps ārā no gultas, izģērbies tepat pie galvgaļa, vilks darba drēbes, aiz sevis klusi pietaisīs durvis un uzliks tējkannu. Agrajos rītos viņš […]
Lasīt tālāk
Vienmēr biju iztēlojies, ka pirmā iemīlēšanās būs kā saules lēkts. Aptvers mani lēni, mirklī nesteidzīgi ieaijās. Taču es kļūdījos. Pie apvāršņa viņš parādījās strauji – viegli samirkuši mati un atraisījusies kreisā zābaka aukla. Pirmajā mirklī miklais siluets atņēma elpu, sasaistīja visu manu būtību. Kad viņš aiztraucās man garām, es gluži neviļus apstājos. Pūļa viendabīgā murdoņa […]
Lasīt tālāk