Šķiet pirmais, ko atceros ir smarža. Ziedēja liepas. Gandrīz vai aizmigu no reibinošās smaržas. Tad pēkšņi viss. Mātes balss. Ne pirmā reize, kad dzirdēju viņu kliedzam. Tikai toreiz tas bija citādāk, viņa patiešām kliedza, nevis bļāva. Kā par nelaimi, mašīnu nācās nolikt tālākajā stāvvietas stūrī. Tā iet, ja izdomā aizkavēties. – Bļeģ… jau sen vajadzēja […]
Lasīt tālāk
Esmu to izdarījusi! Pēc lielā stresa – konkursa, atlases, pārrunām – ir tik forši beidzot ķerties pie darba. Šorīt pulksten astoņos trīsdesmit jābūt ofisā. Sākšu dzīvi no baltas lapas. Tagad galvenais paspēt uz autobusu un ierasties laikus, lai nesabojātu pirmo iespaidu jaunajā darbavietā. Pēdējais skatiens spogulī pirms iziešanas no mājas. Tur redzama lietišķa sieviete kostīmā […]
Lasīt tālāk
Ja ir tik auksts un spēcīgs vējš kā šodien, arī zem lietussarga divdesmit minūtēs var izmirkt un nosalt. Protams, vai tad sagaidīsi, ka bāleliņš Edgars atradīs taksi laicīgi? Aizgāja meklēt uz galvenās ielas… Vienmēr viņam kas atgadās, nekad nenotiks tā, kā plānots. Droši vien arī šovakar citi teātra gājēji, kuri pēc izrādes grib ātrāk tikt […]
Lasīt tālāk