Mare jau gadu nebija satikusi savu māti. Patiesībā vēl daudz ilgāk. Un tikšanās pēdējos desmit gados labākajā gadījumā bija tādas vārgas atraugas satikšanās konceptam. Telefons, čats vai kāda fotogrāfija. Mare tikai retu reizi atcerējās aizsūtīt pa kādai bildei vai viģikam no kārtējās vietas, kur bija nomitinājusies. Pasaules klaidone. Tā viņu bija iesaukusi māte. Tagad Mare […]
Lasīt tālāk
Reģionu strupceļinieks Izlaiduma diena, ilgi gaidīta, veselus četrus gadus. Tā pienāk un tikpat ātri aiziet. Uztraukums, pēc diploma saņemšanas aizmirst pārlikt pušķi no kreisās uz labo pusi, ziedu kalni – citam lielāki, citam mazāki. Prieks par paveikto. Ko tālāk? Patiesi apbrīnojami ir tie cilvēki, kuri sākumskolas vai pamatskolas solā jau zina, kādu izvēli izdarīt […]
Lasīt tālāk
Nelaime Bērziņus ķēra jau pie paša brokastu galda, kad Bērziņiete, nostājusies un sakrustojusi uz svarīga izmēra krūtīm savas spēcīgās, darbā rūdītās rokas, kā atriebes pilns eņģelis paziņoja, ka šajā sestdienā liksim gurķus. Viņas skatiens apliecinoši pārslīdēja pāri izbiedētajām apaļajām acīm, kādai rokai, kas izmisusi trušinājās pa pinkaino galvu, un vecajam (Bērziņam), kurš pēc šā paziņojuma […]
Lasīt tālāk