Solus ar ieroci rokās, stobru novietotu uz leju, brida pa purvaino mežu jau trīs stundas. Apkārt saaugušie koki veidoja pilnīgu tumsu, kamēr to galotnēs vēl bija samanāmi pēdējie saules sūtītie stari. Smagi elpojot un saliecies uz priekšu, viņš sev līdzi vilka biezu striķi, kura galā piesiets meža kuilis. Medību lielais guvums, kurš ļaus viņam pārtikt […]
Lasīt tālāk
Kad viņš atguvās, saprata, ka atrodas pusguļus, ar abām rokām cieši apķēris apsūnojušu celmu. Seja ugunīgi sūrstēja, bet pa degunu gaisu ievilkt nevarēja, tas šķita kā ar vati piebāzts. Viņš uzmanīgi pastiepa labo roku un aptaustīja galvu – mati bija lipīgi un saķepuši, gar labo ausi nokarājās kaut kāds lēveris. Viņš nolēma tālāku izpēti neveikt […]
Lasīt tālāk
Vai tētis aizmiga? Paver, meitiņ, durtiņas! Paskaties! Klusītēm tikai – nepamodini! Šņāc, saki? Čuč? Nu ja, noguris mans vīriņš, visu dienu pie galda sēdēdams un 20 gadu kāzu jubileju svinēdams. Glāzīti jau arī pacilāja. Kā nu bez tā tādos svētkos! Eh, jūs, meitiņas, mani atkal visu dienu pratinājāt, pastāsti, kā iemīlējāties, pastāsti, kā iemīlējāties? Vai […]
Lasīt tālāk