Rīts – kā daudzi citi, kad maigi dūcošais un pagriezienos elektroniskas melodijas spēlējošais garais trolejbuss mani vizināja uz darbu. Savādi, ka lielpilsētā ar simtiem tūkstošu iedzīvotāju, braucot sabiedriskajā transportā ik dienu vienā laikā, tavu ceļabiedru sejas pamazām kļūst tik pazīstamas, ka, pamanot tās citur pilsētā, nevilšus pasveicini citādi pavisam svešo cilvēku. Par daudziem ceļabiedriem gan […]
Lasīt tālāk
Ir rudenīgs vakars Rīgā. Lietus dzen mani pa ielu uz priekšu, un, ieslēpjot nosalušās plaukstas kabatās, es uztraukti dodos pa kanālmalu vecpilsētas virzienā. Steidzīgi šķērsoju Kronvalda parku, jo mazliet baidos nokavēt izrādi, kuru esmu gaidījusi gadiem ilgi. Un ar gadiem ilgi es tik tiešām domāju gadiem ilgu gaidīšanu jau no bērnības, kad biju mammas vēderā un […]
Lasīt tālāk
Pelēks noplucis rīts – apmaldījies kaut kur pa vidu starp miegu un nomodu, starp gaismu un tumsu, starp dienu un nakti, starp lietu un sniegu, starp krāsainām kļavu lapām un ievu ziediem, starp mani un tevi. Es zinu, cik ļoti tev nepatīk rīti, īpaši šie novembra rīti, kad šķiet, saule aizmirsusi uzlēkt un plakstiņus nav […]
Lasīt tālāk