Šodien lieliskā kaimiņvalsts Igaunija atzīmē savus 100 gadus. Tallinas televizori jau vakar sirsnīgi gremdējās vēstures un Igaunijas dabas filmās kā bezdibeņa akačos, atļāva bērniem slidināties pa dziesmu svētku arēnas kāpnēm ar jūras vēju matos un gatavojās šodienas svinībām ar kaiju kliedzieniem uvertīras vietā. Tas bija tieši tik pieticīgi un normāli kā pie viņiem pierasts.
Pa ceļam uz Tallinu putenis meta braucējiem sejā ledus naglas un joņošana (cauri radaru goda sardzei) vairāk atgādināja zemūdens navigāciju. No viena puteņa mākoņa pie nākamā. Pa ceļam pirmā sāka svinēt Pērnava. Jau vakardien. Tieši tur jaunā republika esot piedzimusi 1918. gada 23. februārī. Tieši šeit pirmo reizi ticis nolasīts valsts neatkarības manifests. Tāpēc plkst. 10.00 tika nolikti vaiņagi pie pirmā prezidenta nama, ap 12.00 sākās grāmatas atvēršanas svētki un ap pieciem pēcpusdienā atklāja pieminekli Nacionālās glābšanas komitejai. Pērnavas svētku pasākumi sasniedza savu kulmināciju vakarā ar koncertu, bet viss noslēdzās ar uguņošanu.
Šodien no rīta Tallinā sākas visāda veida parādes, kara tehnikas demonstrācija un svētku gājieni. Tāpēc Tallinas centrs praktiski slēgts transporta kustībai. Igauņi šajās dienās pamanījušies svinēt savas valsts svētkus pat zem ūdens. Tagad atliek gaidīt, kad valsts karodziņš šodien pazibēs kosmosā, jo pašlaik no viņiem var sagaidīt pilnīgi visu. Prieks un gandarījums par savu valsti ir gigantisks.
Šodien slidotavas, botāniskais dārzs bezmaksas un Zvēru dārzā ieejas biļete 1 eiro. Jūnija parkā paredzēta militāra parāde un politiķu uzstāšanās. Melngalvju namā tūliņ sāksies bezmaksas orķestru un koru koncerti. Taču daudz interesantāki izskatās masu gājieni, kurus spontāni organizē vairākas priekšpilsētu aktīvistu grupas. Piemēram, jau vakar Piritas klostera tuvumā tika aizdedzināts milzu ugunskurs, kuru veidoja izžuvušās Ziemassvētku eglītes. Pasākumu greznoja Birgitas koris.
Šodien no olimpiskā centra sāk maršēt gājiens, kurā ikviens var piedalīties. Būs jāiet 10 kilometri līdz Tallinas centram. Domāju, ka šajā gājienā vajag piedalīties arī mums. Organizētāji prognozē, ka iesim 2 stundas (dziedādami un dejodami) un finālā visiem gājiena dalībniekiem Igaunijas valsts piedāvās karstu pīrādziņus un tēju. Galīgi nosalušie varēs pērties pirtī.
Vakardienas svētku gājiena laikā tauta drūzmējās ielu malās, lai cītīgi vicinātu savus karodziņus. Veci un jauni, lieli un mazi. Apbruņojušies ar bieziem cimdiem, šallēm, ausainēm un siltiem termosiem, tie centās izturēt salu un vēju. Daļēji tas arī izdevās. Taču brīdī, kad aukstums koda vaigos un mēģināja tikt klāt kāju pēdām, tad gan bija jāskrien tuvākā kohvika virzienā, lai sasildītos. Kas arī tika darīts.
Igauņu siltie salāti bija lielisks papildinājums kūpošajai tējas tasei. Tauta tad vilka nost zābakus, rīvēja nosalušās pēdas pret karsto radiatoru metāliskajām aprisēm un pilināja klāt Vana Tallinn dienišķajai tējai.
Katrs kārtīgs #Estonia100 svinētājs šajās dienās pārvietojas pa Tallinu ar karodziņu somā, kabatā vai uz pleciem. Daži bija izrotājušies arī ar Katalonijas karogiem, kas svētku noskaņojumu tikai uzlaboja. Karogu tirdzniecība šķiet ienesīgs bizness, jo Igaunijas galvaspilsētas centra kioskos vidēja lieluma auduma karodziņš šodien maksā 5 eiro.
Vakarā ap 19.00 centrālajā laukumā sākās lāpu gājiens. Karogu burzmā uz lāpu fona varēja pamanīt arī Latvijas karogu. Taču Karakudas komanda labāk izvēlējās paslidot pašā centrā, iepretī mākslas kafejnīcai. Netālu no rātslaukuma.
Kas arī izdevās.
Slidojam ar kafijas tasēm rokās, noskatoties svētku uguņošanu, kas norisinājās tieši virs mūsu galvām. Tumšajās Tallinas debesīs.
Tagad svētki jau galā. Igauņi brauc pie mums līdzi uz Latvijas pusi, kur iespējams nopirkt lētāku alkoholu nekā pašmājās. Apēdam pusdienas igauņu pusē, lai pavadītu draugus latviešu puses spirta bodē, kas tagad aizstāj robežkontroles ēku.
Starp citu, vakar (svētku laikā) tika rīkota protesta demonstrācija pret alkohola padārdzināšanos valstī.
Savas problēmas ir katram. Dzīve turpinās.
