Filmā iespējams ieguldīt vairāk nekā vienā rakstā. Recenzija filmai "Hustlers" jeb „Afēristes“ (2019) - Karakuda

Ne vienmēr filmām nepieciešams sarežģīts bāzes materiāls. Reizēm pietiek ar gana kvalitatīvi veidotu rakstu ‘’New York Times’’, lai atrastos komanda, kas to pārvērš izklaides materiālā ar 20 miljonu dolāru budžetu.
Īss filmas pārstāsts – saujiņa cilvēku iestrēguši darbavietā bez izaugsmes iespējām nolemj izmantot savas prasmes un kripatiņu viltības, lai 2008. gada finanšu krīzes laikā izkrāptu naudu ar mērķi parupērties par savām ģimenēm un iegādāties lērumu skaistu lietu. Izkrāpšana notiek apvārdojot un tad sazāļojot cilvēkus, kuri savu naudu ieguvuši līdzīgi netīrā veidā, tikai sekojot nosacītiem likumiem. Divas galvenās darbības personas savstarpēji sadraudzējas, kaut arī faktiski nonāk līdzatkarības dinamikā, kur vecāks ierādu ceļu jaunākajam, tam pretī sniedzot degsmi un apķērību. Beigās afēra tiek policijas uzosta. Apkrāpts kāds „nevainīgs’’ cilvēks. Stāstam caurvijas intervijas ainas, kas pasvītro raksta autentiskumu. Filmas beigas.
Iepriekšminētajā rakstā netieši tiek vainota patērētājsabiedrības kultūra, kurā veidojas raksturtipi, kas gatavi uz noziedzību. Turpretim filma sludina, ka galvenais esot draudzība, sava veida dzimumu solidaritāte. Popkultūra sniedz kaudzēm kriminālā žanra filmu, kuras veidotas ar ķirurģisku meistarību (‘’Godfather’’ (1972), ‘’Godfellas’’ (1990), ‘’American Hustle’’ (2013)), bet vien retā balstās uz patiesiem notikumiem, kas automātiski šo filmu ierindo plauktiņu augstāk. Viens ir izfantazēt viltīgu triku un to ekranizēt (pašmāju ‘’Kriminālās ekselences fonds’’ (2018)), kas cits, to izvest dzīvē līdz rezultātam, kas notikumos iesaistītajām noziedzniecēm arī kādu laiku izdevies. Tādā veidā tiek piedāvāts kas mazliet svaigāks par pēdējā laikā iznākušo kriminālo drāmu klāstu, kurš aizvien straujāk zaudē kvalitāti un publikas interesi pateicoties diviem nozīmīgiem faktoriem – ielu noziedzības kāpumu Amerikā un piedāvāto stāstu klišejisko paredzamību.

Jāatzīst, ka noskatoties reklāmas rullīti filma sevi jau ir paspējusi izstāstīt. Vienīgais vizuālais papildinājums ir aina, kur striptīza klubā ierodas popmūziķis Usher.
Atmiņā nav izplēnējusi filma ‘’Striptease’’ (1996) ar Demiju Mūru galvenajā lomā. Neizbēgami rodas vēlme filmas salīdzināt. Tas, protams, darāms ņemot vērā atšķirīgo laikmetu estētiku, kur astoņdesmitos gados tapusī filma, fetišizēja striptīzu ievērojami vienkāršotākā veidā nekā tas novērojams mūsdienās. Apgūt striptīzu ir ieinteresēts prāvs skaits sieviešu. Intervijā (uz kuras balstīta filma) norādīts, ka laikā, kad norisinās krāpšanas, dejas uzskatītas par seksuāli atbrīvojošu darbu. Pašas aktrises (Lilija Paulīne Reinharta no jauniešu seriāla ‘’Riverdale’’ (2017 – ) un Laurena Kejana Palmere), kuras filmā neparādās dejojam, esot bijušas priecīgas par izdevību apgūt konkrētās iemaņas. Šie priekšnesumi pieskaitāmi plašajai deju mākslas pasaulei, redzami talantu šovos utt. Taču filma ‘’Hustlers’’ cenšas norādīt uz netīro šādas pasaules pusi, kas skaidri saredzama – fona mūzika ir repetitīvs hītu radio singlu mudžeklis, kuriem fonā striptīzdejotājas izskatās visai lētas un nepievilcīgas, gluži kā realitātē – ne miņas no filmas ‘’Showgirls’’ (1995) aktrisēm. Toties ir saglabāta naratīva vienkāršība.
Filmā iespējams ieguldīt vairāk nekā vienā rakstā. Var izpētīt reālo cilvēku pagātnes vēl padziļinātāki; paspilgtināt situācijas, kas novedušas sievietes pie tādas rīcības; rast kādu lielāku kopējo attēlotā laikmeta satvaru. Diemžēl, šis aspekts ņemts virspusēji. Tāpēc skaidri redzams, ka aktrisēm (Intervijā MTV jaunumiem, otrā plāna aktrises norāda uz to, ka jau iesaistītās filmu zvaigznes piesaistījušas interesi tāda rakstura scenārijam, kurš sākumā nav šķitis pievilcīgs) nav gana biezs materiāls ar ko strādāt un tēli kļūst divdimensionāli, kā klišejas.

Izlasot rakstu, rodas ievērojami skaidrāks priekšstats par tēlu pagātni un galvenās varones pamatojumu izvēlētajai profesijai. Aktrise Dženifere Lopesa (Jennifer Lynn Lopez) ir ar garu un dažādu filmu pieredzi. Šīs filmas tapšanā piedalās arī kā producente un spēj savilkt kopā iepriekšējās lomās apgūto un papildināt ar dažām skatuves kustībām. Kā jau profesionālai atlētei pieņemts – tas notiek bez aizķeršanās un sniedz gana ticamu tēlojumu. Tomēr neviens no personāžiem nevieš interesi vai līdzjūtību. Tas nosacīti pasvītro 2008. gada finanšu krīzes nospiedumus uz cilvēkiem, kuri nekad nav balti vai melni.

Diemžēl šī morāle tiek nolīdzināta ar zemi atrādot glamūru straujos kadros, kas neapšaubāmi piesaistīs skatītāju uzmanību, kad atsvērti ar ikdienu ( attēlota smagnēji pelēka (kas līdzīgs paveikts filmā ‘’Spring breakers’’ (2012))) ar pirkstu acī norādot uz bagātīgā dzīvesveida sulīgumu un mietpilsoniskuma nospiedošo atmosfēru.
Nav pārprotams feminisma noskaņas vēstījums par stiprām sievietēm. Tikai šī morāle kaut kur filmas gaitā izšķīst. Meitenes vēlās labāku dzīvi, bet izrāda tipiskas cilvēku vājības aizraujoties ar tērēšanu, nevis krāšanu. Tam piegāzta smaga deva kritiskās domāšanas kļūdu, piemēram, slidenā nogāze, kad viena amorāla rīcība attaisno nākamo. Galvenā varone Destinija (Konstance Vu) vēlas parūpēties par vecmammu, savu nesen piedzimušo bērnu un ātri atduras pret izglītības trūkumu. Avīžrakstā gan iepriekš ir izklāstīts, ka viņa studējusi psiholoģiju, kas sniedzis dziļāku ieskatu klientos un striptīza klubā (neiedomājami svarīga detaļa!). Tā arī pēc intervijas izpētes nepaliek skaidrs, kāpēc studijas nav tikušas pabeigtas. Filmā izteiktā frāze We invested in ourselves! (mēs ieguldījām sevī) meitenēm pielaikojot drēbes, vienīgā atspoguļo šo personību reālo izaugsmi.
Kāpēc filma izvairījusies parādīt faktu, ka biznesa partneres izmantoja savas padotās/zemāku amatu ieņemošas meitenes arī prostitūcijas mērķiem? Lai labāk attaisnotu izkrāptās naudas apjomu un atbruņotu klientus viņiem saskaroties ar policiju?
Skaidrs. Filma taču ir realitātes iestudējums. Bet tad īsti par ko? Ko radošā grupa vēlās mums ar šo darbu pateikt? Filmas gaitā nauda tiek fetišizēta. Paralēli izveidojusies galveno varoņu draudzība, kas faktiski ir virspusēja (MTV intervijā jūtams, ka tā patiesākā un sirsnīgākā formā nostabilizējusies starp aktrisēm filmēšanas laukumā).

Vizuālā stilistika izteikti pastāstoša. It nekā oriģināla kino valodā. Ja tiek izteikta kritika par biržas brokeriem un viņu nelietīgo, bezpersonisko un netīro dzīvesveidu, tad tie jau sen vairs nav nekādi jaunumi. ‘’Wolf of Wallstreet’’ (2013) – arī stilīga filma un tomēr prasmīgāk sakomponēta (jāatzīst ar tikai vienu stipru sievieti, kura nesaudzīgi manipulē ar savu vīru brokeri).
Draugu nodevība te ir. Vai citus „mazos cilvēkus“ nav labi apzagt? Meitenes tiek pieķertas brīdī, kad izkrāpj 13 tūkstošus dolāru vīrietim, kura māju nopostījis vētra. Viņu atstājusi pamestu sieva. Kopā ar autistisku bērnu. Te Destinijas aukstasinība ieplaisā un tas noved stāstu pie fināla. Tad, nevis atriebt sabiedrības pāridarījumus, bet meklēt draugus (noziedzībā)?

Avīžraksts norāda uz ievērojami ciniskāku attieksmi pret draudzeni, kura tikusi nodota vienā mirklī, pašai attaisnojot savu rīcību ar seriālu. ‘’Orange is the new black’’ (2013 – 2019). Bijusī biznesa partnere Rozijas/Destenijasprāt cietumā iztikšot ļoti labi.
Filozofējot par kultūras, laikmeta un aizgājušu vecāku problēmu, filmas autori nonāk stiprā pretrunā paši sev. Šeit izmantotās papildus aktrises – mūziķes Cardi B un Lizzo acīmredzami ielīmētas, lai gala rezultāts iegūtu vairāk skatījumu. Viņas parādās kadrā vien īsu mirkli, īpaši neietekmējot stāsta gaitu, toties ir salīdzinoši nesen plašu atzinību guvušas mākslinieces.

Kā papildinājums šādām popkultūras referencēm, filmu arī producējis viens no Holivudas slavenākajiem kumēdiņu filmu varoņiem Vils Ferrels, kurš piedalījies neskaitāmās D klases filmās. Tās publika norij uzreiz. Redzams, ka viņš ir lietpratējs drošos ieguldījumos (līdz šim filma nopelnījusi jau 130 miljonus dolāru).

Tādejādi, netieši kritizējot popkultūras standartu, autori paši pazemīgi izguļas tajā. Daļēji atņemot pat vērtību sižeta avotam – avīžrakstam, nonākot tieslietu konfliktā ar sievieti, uz kuras dzīvesstāsta balstās Dženiferas Lopezas loma.
Režisores Lorenes Skafarijas centieni izveidot filmu par komēdiju ir visai nebaudāmi. Virspusēji seksuāli joki un sevi neattaisnojoši ķermeņa fluīdi nepārliecina. Atdarināt vīriešu auditorijai mērķētās, trulās komēdijas es šodien neuztveru kā sasniegumu sieviešu radītā kinofilmā. Tā par vienu no iespaidīgākajiem kadriem kļūst skrējiens cauri mauriņam augstpapēžu kurpēs, notverot cilvēcības un izveicības esenci, kas šajā filmā nedaudz tomēr ir.
Labākajā gadījumā iegūstam Feel-good-about-nothing (jūties labi par neko) sajūtu, kas tiek prasmīgi pārdota ļoti plašam skatītāju lokam.

Izmantotā informācija un atsauces –

https://www.thecut.com/2015/12/robin-hood-strippers-scores-c-v-r.html

https://www.news.com.au/entertainment/movies/new-movies/hustlers-is-so-much-more-than-just-that-stripper-movie/news-story/f2920ea85a5bdcd2f4114f66490554d5

https://www.youtube.com/watch?v=sCQ9RP_NJek

https://www.tmz.com/2019/09/23/hustlers-inspiration-samantha-barbash-lawyers-up-threatens-lawsuit/

https://en.wikipedia.org/wiki/Hustlers_(film)#Production

https://www.premiumbeat.com/blog/advanced-look-into-frame-rates/

https://eu.usatoday.com/story/money/2019/02/28/crime-rate-cities-every-state-us-where-violence-rising/39117505/

https://www.imdb.com/name/nm0000182/

https://www.imdb.com/name/nm0002071/

https://en.wikipedia.org/wiki/Lizzo

https://en.wikipedia.org/wiki/Cardi_B