Saulaina septembra pēcpusdiena, zem zolēm sprakšķ pilsēta, virs galvas viens par otru skaļāk diskutē putni. Sarunas tematiku noprast visai grūti, bet, ja jāmin, nevar izslēgt versiju, ka pārrunātas tiek labākās ogošanas un augļu ievākšanas vietas Liepājā. Balstoties uz izdarītajiem minējumiem, izveidots maršruts, kura izstaigāšana būs kā pa prātam, tā pa vēderam, jo starp skaļu pilsētu, baudāmu arhitektūru un urbānu kņadu, savu vietu Liepājā raduši ievērības cienīgi pieturpunkti, kuros ne vien pamielot acis, bet arī nobaudīt ogas un augļus, kuri, lai gan auguši pilsētvidē, satur tikpat vērtīgas uzturvielas, cik viņu brīvdabā augušie radinieki.
Pirmā pietura – Palmu iela. Tur sastapsiet šauru, bruģētu ielu, novītušu žogu, pēc skata niecīgas ēkas, kuru kāpņu telpas glabā kādu noslēpumu. Pēc noslēpuma atklāšanas, neaizmirstiet pamieloties ar Palmu ielas vīnogām. Tās ir gana veselīgas un vērtīgas, satur B grupas vitamīnus, E vitamīnu, kalciju, kāliju, dzelzi, šķiedrvielas, enzīmus. Tās uzlabo kaulus, stiprina sirdi, regulē zarnu darbību. To sulai, savukārt, piemīt tonizējoša iedarbība.
Nākamā pieturvieta – Piejūras parks. Pēc pīlādžiem. Pa ceļam gan jāpiestāj, nogaršot pilsētas ābolus. Ābolus atradīsiet pavisam netālu. Uz Palmu un Zāļu ielas stūra. 100 gramu ābolu enerģētiskā vērtība ir aptuveni 50 kilokaloriju, kas ir maz, jo tie sastāv gandrīz tikai no ūdens (85%) un ogļhidrātiem. Taču galvenā ābolu vērtība ir svarīgas uzturvielas – šie augļi ir bagāti ar dažādiem veselībai labvēlīgiem antioksidantiem, no kuriem galvenie ir katehīni, hlorogēnskābe, kvercetīns, kā arī C vitamīns. Antioksidantiem ir pretvēža, pretiekaisuma, cukura un lipīdu līmeni regulējoša ietekme, taču tas nav vienīgais dūzis ābolu piedurknē. Ābolos ir arī vērtīgas šķiedrvielas – pektīni, kas uzlabo gremošanu, un B grupas vitamīni, kam ir svarīga loma nervu sistēmas veselībā. Vērā jāņem, ka nāksies pakāpties un pasniegties pār sētas žogu, lai noplūktu sulīgu, sārtu ābolu, bet pūles būs tā vērtas.
Kad ābols aizkosts, jāsoļo uz parku. Parkā atradīsiet vairākus skaistus pīlādžkokus. Ieteikums – izvēlieties tādu, kur blakus ir soliņš, jo pīlādža rūgtums prasa apsēsties. Pīlādžu ķīmiskais sastāvs ir ļoti bagātīgs, tā arsenālā ir teju puse no Mendeļejeva ķīmiskās tabulas elementiem. Satur C un P vitamīnu, karotīnu, fruktozi, saharozi, organiskās skābes, miecvielas, ēteriskās eļļas. Tikmēr pīlādžkoku lapās ir daudz C vitamīna.
Visbeidzot, maršruts ved uz Pētertirgu. Tur ogu, augļu, dārzeņu un dažādu citu labumu būs kā no pārpilnības raga. Pilnīgai garšas buķetei ieteicams nogaršot vietējās plūmes. Tās ir sevišķi vērtīgs auglis, īpaši – sezonas laikā. Satur dažādus vitamīnus, minerālvielas un antioksidantus. Visvairāk – C un K vitamīnu, varu un kāliju. Lai gan plūmēm ir daudzveidīgas šķirnes, uzturvērtība būtiski nemainās.
Esot tirgū, uzmanīgi vērojiet apkārti un pievērsiet uzmanību detaļām. Liepājnieki ir dažāda izmēra, formas un krāsas, tikai jāspēj pamanīt. Ja sastopat kādu, kurš pats ogas saplūkt nevar, palīdziet – pacienājiet.
