Friča nāve

“Apčī”, skaļi nošķaudās Rūta, vēl neatvērdama acis. Saules zaķi visu rītu neatlaidīgi rotaļājās uz vasaras izraibinātā septiņgadnieces deguna. Pilsētā starp akmens mūriem tāda pamošanās nekad neatgadījās. Taču te – vecmāmiņas meža namiņā katru brīvlaika dienu notiek kaut kas neparasts. Ja vēl varētu to visu paspēt pierakstīt! O, tas būtu lieliski. Diemžēl roka kā par spīti […]

Lasīt tālāk

Šauras kāpnes nebeidzami ved uz augšu, uz augšu, uz augšu

Kelso atver acis. Karsti, neaptverami karsti. Sviedri aumaļām līst acīs un dedzina. Kur es esmu? Pakausī dur. Viņš izvelk no brūces šķembu. Au! Dūmi balina sarkanu atblāzmu un aizmiglo redzi. Kelso satausta krēslu, blakus galds, to laiza liesmu mēles. Tapetes spoži aizdegas un lobās no sienam. Krīt vecais pendeļpulkstenis, ciparnīca tveicē kūst. Pirms daudziem gadiem […]

Lasīt tālāk

Meža spīgulis

Kādā mazā būdiņā pašā meža viducī dzīvoja meitene vārdā Elīza. Kopā ar savu pāragri novecojušo tēti. Bija zināms, ka mammas viņai nekad nebija bijis, tāpēc meitene velti netērēja laiku, lai to uzmeklētu. Arī viņas tētis laiku (pirms astoņiem gadiem) nekad nepieminēja. Elīza savas dienas vadīja dauzoties pa mežu. Kāpa kokos, ēda svaigas ogas, košļāja priežu […]

Lasīt tālāk